Kas ir sabiedrības līdzdalība?

Sabiedrības līdzdalība ir sabiedrības iesaiste regulējuma un politikas veidošanas procesā un citu sabiedrības interesēm nozīmīgu jautājumu risināšanā valsts pārvaldē, pašvaldībā, apkaimē, skolā – jebkur, kur jānonāk pie efektīvākā risinājuma mūsdienu izaicinājumiem.

Kāpēc valsts un pašvaldību iestādēm ir jāieklausās iedzīvotājos?

Sabiedrības līdzdalība veicina:

  • sabiedrības interesēm atbilstošu un pierādījumos balstītu lēmumu izstrādi,
  • demokrātijas kvalitāti,
  • solidaritāti,
  • resursu efektīvu izlietošanu,
  • atvērtu un iekļaujošu pārvaldību,
  • līdzsvarotu un pozitīvu sabiedrības attīstību.

Kādi līdzdalības veidi iedzīvotājiem ir pieejami valsts pārvaldē un pašvaldībās?

  • No 18 gadu vecuma ikviens Latvijas pilsonis iegūst balsstiesības, kas ļauj piedalīties Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, referendumos, kā arī parakstīties par iniciatīvām.
  • Privātpersona var vērsties iestādē ar priekšlikumu, jautājumu, lūgumu vai sūdzību.
  • Aptauja ir mērķtiecīgi uzdots jautājumu kopums, kas ļauj noskaidrot sabiedrības viedokli noteiktā jautājumā, lai šo viedokli tālāk izmantotu institūcijas darbā vai konkrēta projekta izstrādē.
  • Darba grupa ir projekta izstrādei vai identificētas sabiedrības problēmas izzināšanai un risināšanai izveidota grupa (uz noteiktu laiku) vai jomas ekspertu vai iesaistīto pušu darba grupa (pastāvīgi).
  • Domnīcas (think thank) mērķis ir vispusīgi analizēt sabiedrībai aktuālu problēmjautājumu loku un tā iespējamos risinājumus. Tajā iesaista institūciju pārstāvjus, interesentus, ekspertus, kurus ne tikai uzklausa, bet ar kuriem kopā identificē problēmas un izstrādā risinājumus.
  • Diskusijas (arī sabiedriskā apspriede) mērķis ir informēt par izstrādē esošu projektu, noskaidrot sabiedrības viedokli vai pārrunāt projektu ar konkrētajā jautājumā iesaistītajām pusēm.
  • Publiskā apspriešana ir laikposms, kurā sabiedrības pārstāvji var sniegt priekšlikumus rakstiski un var tikt organizētas citas sabiedrības līdzdalības aktivitātes:
    • informatīvas sanāksmes,
    • sabiedriskās apspriedes,
    • sabiedriskās domas aptaujas u.c.
  • Konsultatīvās vai uzraudzības padomes izveido, lai nodrošinātu platformu regulārai sadarbībai starp iesaistītajām pusēm.
  • Projektu komanda (task force) ir uz laiku izveidota grupa priekšlikumu (rīcības plāna) izstrādei kādas problēmas risināšanai.

Arvien vairāk tiek praktizētas mūsdienīgas pieejas sabiedrības līdzdalībai, piemēram, deliberatīvās diskusijas un dizaina domāšana. To pamatā ir aktīva iedzīvotāju iesaistīšana, koprade, interaktīvas un radošas pieejas, kā arī digitālo iespēju izmantošana. Inovatīvas pieejas var papildināt esošos līdzdalības veidus, vairojot iedzīvotāju iespējas ietekmēt lēmumus.

Sabiedrības iesaistīšana ir jānodrošina arī projektu praktiskās ieviešanas posmā.

TAP portāls ir 2021. gada rudenī darbu uzsākusi platforma, kurā sabiedrībai ir iespējams izteikt viedokli publiskajās apspriešanās, pieteikties dalībai diskusijā/ apspriedē, sekot līdzi projektu virzībai saskaņošanas procesā, kā arī detalizēti iepazīties ar valdības pieņemtajiem lēmumiem.

Kur iegūt informāciju par aktuālajām sabiedrības līdzdalības norisēm?

  • TAP portālā, ministriju un pašvaldību tīmekļvietnēs, piemēram, sadaļās “Sabiedrības līdzdalība” vai “Projekti”, sociālo tīklu kontos, pašvaldību oficiālajos izdevumos, masu medijos.

Vadlīnijas


Padomi sabiedrības līdzdalībā

Līdzdalība un konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir iespēja un veids, kā iegūt lēmumu sagatavotājiem nepieciešamo praktisko informāciju, ekspertīzi, ko var sniegt tikai speciālisti vai mērķauditoriju pārstāvji kā cilvēki, kurus tieši skar konkrētais lēmums, normatīvais regulējums.

Valsts pārvaldes iekārtas likums, Attīstības plānošanas sistēmas likums, Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis", Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumi Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" un citi normatīvie dokumenti nosaka valsts pārvaldes iestāžu pienākumus sabiedrības līdzdalības īstenošanā.

Svarīgi, lai pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana būtu nevis formāla, bet gan kvalitatīva un rezultatīva. Lai to panāktu, vēlams iesaistīt un uzklausīt dažādus un pēc iespējas vairāk sabiedrības pārstāvju viedokļus.

Sabiedrības uzklausīšana, konsultēšanās politikas un lēmumu sagatavošanas posmā sekmē lēmumu sagatavošanas atklātību, un rezultātā kopīgi sagatavotie lēmumi ir labāk izstrādāti, izsvērti, apspriesti un sabiedrībai saprotami.

Līdzdalība un konsultēšanās procesi uzlabo arī sabiedrības informētību par valstī pieņemtajiem lēmumiem, jo lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītie cilvēki un nevalstiskās organizācijas kļūst par informācijas izplatīšanas kanālu. Ieguvēji ir visi – politika kļūst kvalitatīvāka, arī mērķgrupa, kuru šī politika skar, ir informēta par izstrādes gaitu, diskusiju variantiem, lēmuma skaidrojumiem.

Līdzdalības procesa rezultātā tiek izstrādāta kvalitatīvāka politika un normatīvie dokumenti.

Sabiedrības pārvaldībai ir jābūt atvērtai, jānodrošina caurspīdīgumu, līdzatbildību un atklātumu, kā arī paplašinātas iespējas iedzīvotājiem sniegt savu ieguldījumu politikas un lēmuma sagatavošanas procesā. NVO ir aktīvākā pilsoniskās sabiedrības daļa, kas sadarbojas ar valsts pārvadi savu un sabiedrības problēmu risināšanai.

Ja līdzdalības organizēšanas, koordinācijas un attīstīšanas procesos rodas šaubas, kur meklēt konkrētās mērķauditorijas pārstāvjus, kas būtu ieinteresēti aktuālās iniciatīvas apspriešanā, tad visdrošākais variants ir meklēt atbilstošās nevalstiskās organizācijas, kas apvieno cilvēkus konkrētu mērķu sasniegšanai. NVO pārstāvji aizvien vairāk ir gatavi līdzdalībai, uzkrājot pieredzi sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm.

Jāatzīst, ka sabiedrības iesaistīšana un līdzdalības metožu dažādošana prasa papildus finanšu un cilvēkresursus, tāpēc jāizvērtē, kādas līdzdalības formas ir piemērotas konkrētu lēmumu sagatavošanai, jo vienmēr pastāvēs jautājums par ieguldīto resursu lietderību un skepse par iegūto rezultātu adekvātumu attiecībā pret iztērētajiem resursiem. Vairāk par līdzdalības formām un konsultāciju metodēm. 

Informāciju par nevalstiskajām organizācijām, kas varētu kļūt par institūcijas sadarbības partneriem, līdzdarboties un sniegt savu ekspertīzi politikas dokumenta vai tiesību akta tapšanā, var iegūt no ministrijai adresētajām NVO vēstulēm un ministrijas konsultatīvo padomju darbiniekiem, kā arī speciālistiem, kuri amata pienākumu ietvaros biežāk sazinās ar sabiedrības pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām (piemēram, komunikācijas speciālisti, politikas plānotāji un veidotāji). Informāciju Jums varēs sniegt arī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāts – tālr. +371 67082949.

Katrā ministrijā ir vismaz viena institūcijas nozīmēta kontaktpersona sadarbībai ar NVO. Arī šis cilvēks noteikti varēs palīdzēt ar padomu.

Neatsverams palīgs līdzdalības organizēšanā ir institūcijas sabiedrisko attiecību vai komunikācijas struktūrvienību darbinieki. Ja nepieciešams, viņi var palīdzēt, piemēram, ievietot institūcijas tīmekļa vietnē un iestādes izveidotajās vietnēs sociālajos medijos informāciju par tiesību akta projektu vai politikas dokumenta projektu, iesaistīties interneta vidē ievietojamu aptauju izveidē, kā arī konsultēt par efektīvākajiem kanāliem mērķauditorijas sasniegšanai. Savukārt politikas veidotāji, kas izstrādā dokumentu projektus, var konsultēt par to, kādas būtu aktuālākās sadarbību tēmas un līdzdalības jomas. Komunikācijas speciālisti palīdzētu šīs tēmas noformulēt visiem saprotamā, vienkāršā valodā.