Ministru prezidente Evika Siliņa ceturtdien, 10. jūlijā, piedalījās labas gribas koalīcijas sanāksmē, kurā Eiropas un citu valstu līderi, kā arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pārstāvji pārrunāja turpmāko atbalstu Ukrainai un veidus, kā virzīties uz taisnīgu un noturīgu mieru.
Sanāksmi ierosināja Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons, un tajā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un citi Eiropas līderi, kā arī ASV prezidenta pārstāvis ģenerālis Kīts Kellogs, senatori Lindsijs Greiems un Ričards Blūmentāls. Šī bija pirmā reize, kad šajās sarunās iesaistījās arī ASV puses pārstāvji.
Ministru prezidente uzsvēra, ka ASV iesaistīšanās šajā formātā ir nozīmīgs signāls gan Ukrainai, gan Eiropai. “Ceļš uz taisnīgu mieru ir iespējams tikai ciešā transatlantiskā sadarbībā,” uzsvēra E. Siliņa.
Valstu līderi pārrunāja militāro un finansiālo ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, padziļinātu sadarbību labas gribas koalīcijas ietvaros, spiediena pastiprināšanu uz Krieviju ar jaunu sankciju palīdzību, kā arī militāro plānošanu.
“Sankcijām ir spēks tikai tad, ja tās ir vienotas un plaši piemērotas. Ja Eiropas Savienība un ASV spēs saskaņoti ieviest jaunu un jaudīgu sankciju pakotni, tas būs nozīmīgs trieciens ne tikai Krievijai, bet arī tām valstīm, kas joprojām iegādājas tās energoresursus,” sacīja Ministru prezidente.
E. Siliņa līderu sarunā arī apliecināja Latvijas atbalstu Eiropas Savienības 18. sankciju pakotnei, īpaši izceļot nepieciešamību noteikt zemākus naftas cenas griestus.
Labas gribas koalīcijas sanāksme norisinājās hibrīda formātā, vairumam līderu pieslēdzoties sarunai attālināti. Koalīcijā apvienojušās valstis, kas vēlas un ir gatavas sniegt savu ieguldījumu Ukrainas atbalstam.
