Ceturtdien, 12. jūnijā, notika Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā Ekonomikas (EM), Labklājības (LM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vienojās par vienotu cilvēkkapitāla pārvaldības modeli darba tirgus vajadzību nodrošināšanai.
Tāpat tika nolemts papildināt Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plānu 2025.-2027. gadam ar papildu pasākumiem, kā arī tika panākta vienošanās tuvākajā laikā valdībā iesniegt grozījumus Darba likumā, kas radītu elastīgu darba tirgu, sekmējot darbinieku nonākšanu darba vietās, kuras spēj piedāvāt konkurētspējīgāku atalgojumu.
“Man ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas veido stabilu pamatu Latvijas nākotnei – mazāk birokrātijas, efektīvāka pārvalde bez liekiem dublējumiem un atbalsts ikvienam cilvēkam visā darba dzīves laikā. Cilvēks ir centrā. Katram, kurš nonāk atbalsta sistēmā, jāsaņem nevis tikai padoms, bet reāls ceļš uz darbu. Strādājam ar darba devējiem un arodbiedrībām, lai veidotu cilvēkcentrisku sistēmu. Latvijai ir svarīga moderna, uz zināšanām balstīta ekonomika,” uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa.
Attiecībā uz darāmo pieaugušo izglītības jomā EM apņēmās definēt darba tirgus prognozes un vajadzības, tās saskaņojot ar darba devējiem un nozarēm, IZM – nodrošināt pieaugušo izglītības politikas īstenošanu, t.sk. mācību satura izstrādi, mācību piedāvājuma izveidi un izglītības piedāvātāju kataloga izveidi, bet LM – mērķgrupu apzināšanu un uzrunāšanu, izmantojot piedāvājumus izglītības pilnveidei un karjeras atbalstam. Koordinēta rīcība, katrai no ministrijām īstenojot konkrētus uzdevumus, nodrošinās skaidru atbildības sadalījumu, nedublējot funkcijas, sistēmisku pieeju valsts stratēģisko attīstības vajadzību īstenošanai, kā arī efektīvu resursu izmantošanu.
Sēdē EM informēja par paveikto cilvēkkapitāla attīstības un pieejamības jomā, kā arī izteica priekšlikumus Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plāna 2025.-2027. gadam papildināšanai. Tika nolemts plānā iekļaut jaunus pasākumus, tai skaitā uzlikt lielāku atbildību pašvaldību izglītības pārvaldēm, iekļaujoties vienotā pedagogu atbalsta sistēmā, izstrādāt finansēšanas modeli, kas paredz jaunu un motivētu pedagogu piesaisti, vidējās profesionālās izglītības iestādēs prioritāri fokusēties uz darba tirgū pieprasītām profesijām. Visi cilvēkkapitāla aktuālie jautājumi tiek skatīti Cilvēkkapitāla attīstības padomē, kurā darbojas arī Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība.
“Sēdē tika pieņemti būtiski lēmumi, kuru īstenošana skars teju katru sabiedrības locekli – gan jauniešus, kuri vēl ir tikai ceļā uz savu nākotnes profesiju, gan pieaugušos, kuri jau šobrīd ir darba tirgū, kā arī tos, kuri šobrīd meklē darbu. Jānodrošina mērķēti ieguldījumi cilvēkkapitālā, jāveicina uzņēmējdarbības konkurētspēja un jāstiprina darba tirgus elastība. Mūsu uzdevums ir panākt, lai ikviens cilvēks spēj atrast savu vietu ekonomikā, kurā produktivitāte un inovācijas ir izaugsmes stūrakmeņi. Strādāsim pie tā, lai valsts ekonomika balstītos uz izglītotiem un zinošiem profesionāļiem, kuri ir atbilstoši novērtēti un motivēti,” sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
EM ziņoja arī par pasākumiem valsts konkurētspējas veicināšanai. Ministrs uzsvēra, ka Izaugsmes stratēģijā definētais mērķis – līdz 2035. gadam dubultot Latvijas ekonomiku - paliek spēkā. Lai to panāktu, ik gadu ir jāsasniedz 4-5% vidējais ekonomikas pieauguma temps, darba tirgū jānodrošina vismaz 900 tūkst. nodarbināto, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums vismaz līdz 80% no IKP un ikgadējs investīciju apjoms vismaz 25 % apmērā no IKP. Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā varētu nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu līdz 3 200 EUR.
Lai Latviju padarītu par konkurētspējīgu un noturīgu spēlētāju globālajā tirgū, izaugsme jābalsta uz pieciem stratēģiskajiem virzieniem – aizsardzību, ilgtspējīgu enerģētikas politiku, kapitāla tirgus attīstību, reģionālo izaugsmi un modernu pārvaldību. Ir jāattīsta īres mājokļu tirgus, jānodrošina kvalitatīva infrastruktūra un jāveicina eksporta apjomu pieaugums. Starp EM prioritātēm ir arī uzņēmējiem svarīgu lēmumu ātra pieņemšana attiecībā uz ES fondiem un ALTUM finansētajiem projektiem, datu atkalizmantošana un administratīvā sloga mazināšana.
NTSP ir sadarbības forma, kas koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu to intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos. To veido valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji. NTSP sēdes pēc nepieciešamības sasauc Ministru prezidents.
