Lai novērstu situācijas, ka pašlaik spēkā esošos trešo valstu pilsoņu ieceļošanas noteikumus Latvijā izmanto negodprātīgi, īpaši studiju un nodarbinātības jomās, ir nepieciešams būtiski pilnveidot tiesisko regulējumu šajā jomā. Izvērtējot valsts iekšējās drošības dienestu sniegto analīzi, Iekšlietu ministrija piedāvā rīcības plānu, kas ieceļošanas nosacījumus trešo valstu pilsoņiem padarīs stingrākus. Vienlaikus paredzēts, ka īstenojot informatīvā ziņojumā minētos pasākumus netiks pasliktināti NATO dalībvalstu studentu un personu ar nodarbinātības tiesībām uzturēšanas nosacījumi Latvijā.
Rihards Kozlovskis: “Pilnveidojot nosacījumus trešo valstu pilsoņu ieceļošanai Latvijā, ir atrasts saprātīgs līdzsvars starp darba devēju vajadzībām, izglītības nozari un nacionālo drošību. Augstākās izglītības jomā kopš 2022. gada ir spēkā vairāku ministriju un 16 Latvijas augstskolu vienošanās par labo praksi ārvalstu studējošo piesaistē un, pamatojoties uz to, kā papildus kontroles kritēriji studentiem no trešajām valstīm ieviesti sekmība un lekciju apmeklētība. Vienlaikus jaunajā tiesiskajā regulējumā Iekšlietu ministrija rosina noteikt papildu rīkus – piemēram, paredzēt depozīta iemaksas, kas nodrošinātu ar ārvalstnieka izraidīšanu saistīto izmaksu segšanu gadījumos, kad vīza vai uzturēšanās atļauja tiek anulēta, liegt ģimeņu apvienošanu bakalaura un maģistra līmeņa studentiem, kā arī pastiprināt angļu valodas zināšanu līmeņa kontroli. Savukārt nodarbinātības jomā plānots ierobežot darba devēju iespējas uzaicināt trešo valstu pilsoņus vienkāršajās profesijās, paredzot izmantot Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumu reitingu sistēmu.”
Analizējot datus par imigrācijas tendencēm, secināts, ka trešo valstu pilsoņu skaits, kas Latvijā ieceļo nodarbinātības un studiju nolūkos, pēdējos gados, palielinās. Migrācijas nosacījumu ļaunprātīga izmantošana potenciāli var radīt nopietnus riskus un izaicinājumus, tai skaitā ēnu ekonomikas, drošības un sabiedriskās kārtības riskus, kā arī spriedzi sabiedrībā. Iekšlietu ministrijas izstrādātajā rīcības plānā ir 23 jauni papildus kontroles mehānismi, kas iekļauti ministrijas informatīvajā ziņojumā un skar ieceļošanas un uzturēšanās kontroles pilnveidošanu, kā arī studiju un nodarbinātības jomas.
Piemēram, attiecībā uz ziņojumā iekļauto pasākumu izvērtēt iespēju ierobežot trešo valstu pilsoņu uzņemšanu vienkāršās profesijās, Iekšlietu ministrija piedāvā šādu personu uzņemšanu atļaut uzņēmumiem, kas ir godprātīgi nodokļu maksātāji un kam VID piešķīris augstāko novērtējuma reitingu (A). Tādējādi tiks novērsta liela skaita mazkvalificēto (9. profesiju grupas), darbinieku ievešana uzņēmumiem, kas tikko dibināti un, kas ir neaktīvi nodokļu maksātāji vai kuru darbībā konstatētas problēmas ar nodokļu samaksu vai pārkāpumi darba samaksas jomā. Regulējums neattiektos uz sezonas darbiniekiem, kuru ieceļošana ir īslaicīga.
Tāpat paredzēts, ka visu augstskolu pirmā kursa studentiem no trešajām valstīm ir jāveic finansiālā nodrošinājuma iemaksa, kas vīzas vai uzturēšanās atļaujas anulēšanas gadījumā sedz ārzemnieka atgriešanas izmaksas. Minētais nosacījums veicinās, ka studijām Latvijā piesakās tādi studenti, kuru ieceļošanas mērķis patiešām ir studijas, nevis, piemēram, nodarbinātība, un apliecinās šo studentu studēšanas nolūku nopietnību, kā arī kalpos par garantiju studentu atgriešanās izmaksu segšanai gadījumā, ja students studijas Latvijā pārtrauks.
Attiecībā uz studentiem no trešajām valstīm paredzēts pārskatīt to angļu valodas testēšanas institūciju skaitu, kuru pārbaudījumi tiek pielīdzināti valsts angļu valodas eksāmenam. Tas nepieciešams, lai novērstu atbildīgo iestāžu līdz šim novērotos gadījumos, kad studijām angļu valodā Latvijas augstskolās tiek uzņemti un Latvijā ieceļo trešo valstu pilsoņi ar ļoti vājām vai praktiski neesošām angļu valodas zināšanām.
Lai mazinātu nosacījumu ļaunprātīgas izmantošanas riskus, priekšlikumos attiecībā uz trešo valstu pilsoņu studentiem plānots mainīt līdz šim esošo kārtību un neparedzēt iespēju augstskolām līdztekus bakalaura un maģistra līmeņa studentiem aicināt arī viņu ģimenes locekļus. Tiesības aicināt ģimenes locekļus paredzēts saglabāt tikai doktorantūras studentiem, lai veicinātu augsti kvalificētu trešo valstu pilsoņu piesaisti Latvijas darba tirgum.
Paredzēts arī izstrādāt grozījumus 2017. gada 25. aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr. 225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu”, paredzot pienākumu ārvalstu studentam (izņemot pirmā kursa studentus) pierādīt pietiekamus finanšu līdzekļus pēdējo sešu mēnešu periodā, vai noteikt, ka finanšu līdzekļus var pierādīt, ja veikts attiecīgs finansiāla nodrošinājuma maksājums izglītības iestādē.
Ņemot vērā imigrācijas politikas izraisītās tendences citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, iekšlietu nozare aicina rīkoties preventīvi, pilnveidojot trešo valstu pilsoņu kontroles mehānismus. Jau šobrīd iekšlietu dienesti - Valsts drošības dienests, Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts policija, cieši sadarbojoties ar izglītības un ārlietu sektoriem, Valsts ieņēmumu dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu, Nodarbinātības valsts aģentūru, Rīgas pašvaldības policiju un Valsts darba inspekciju, pastiprināti kontrolē trešo valstu pilsoņu uzturēšanos Latvijā, un tie cilvēki, kuri uzturas Latvijā nelegāli, tiek izraidīti.