Flickr
Ceturtdien, 27. novembrī, valdība īpašā apbalvošanas ceremonijā godināja šā gada Ministru kabineta balvas laureātus. Ministru prezidente un nozaru ministri Ministru kabineta balvu, kas ir Latvijas valdības augstākais apbalvojums – nākamais augstākais aiz Triju Zvaigžņu ordeņa –, pasniedza vēsturniekam Marģeram Vestermanim, fotomāksliniekam Gunāram Bindem, pētniekiem Andrim Šternbergam un Janīnai Kursītei-Pakulei, 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrībai un nodibinājumam “Likteņdārza fonds”.
“Ministru kabineta balvas saņēmēji ir izcilības savā jomā un reizē tās ir personības un organizācijas, kas ar savu darbu stiprina mūsu sabiedrību, rosina mūs domāt un darīt! Ar savu veikumu un attieksmi viņi ir pierādījuši - Latviju stipru dara gan lieli, vēsturiski notikumi, gan arī ikdienas izvēles, atbildība un sirds darbs," uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa.
Par mūža ieguldījumu Ministru kabineta balvu saņēma vēsturnieks, muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājs un ilggadējs vadītājs vēstures doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Marģers Vestermanis, kurš turklāt šī gada septembrī svinēja savu simto dzimšanas dienu. Viņš savu mūžu veltījis Latvijas ebreju kopienas un holokausta vēstures izpētē, ebreju piemiņas saglabāšanā un sabiedrības vēsturiskās atmiņas stiprināšanā.
Savukārt fotomākslinieks Gunārs Binde apbalvojumu saņēma par izcilu ieguldījumu Latvijas fotomākslā un tās popularizēšanu starptautiskā mērogā.
Ministru kabineta balvas laureātu vidū ir 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība, kas sniegusi ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu vēsturiskās atmiņas saglabāšanā un demokrātijas stiprināšanā.
Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas nacionālās identitātes stiprināšanā balvu saņēma nodibinājums “Likteņdārza fonds”.
Par izcilu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā materiālzinātnes un nanotehnoloģiju jomā augsto apbalvojumu saņēma Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, direktora vietnieks zinātnes jomā un Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, habilitētais fizikas doktors, akadēmiķis Andris Šternbergs.
Savukārt par izcilu ieguldījumu latviešu folkloras un kultūras izpētē un popularizēšanā Ministru kabineta balvu pasniedza Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece, akadēmiķe un profesore Janīna Kursīte-Pakule.
Ministru kabineta balva ir Latvijas valdības augstākais apbalvojums, nākamais augstākais apbalvojums valstī aiz Triju Zvaigžņu ordeņa. Laureāti saņem Ministru kabineta Goda diplomu, Ministru kabineta balvas krūšu nozīmīti un naudas balvu 10 000 eiro apmērā.
Ministru kabineta Apbalvošanas padomē ir septiņi pārstāvji. Tos apstiprina Ministru kabinets uz savu pilnvaru laiku. Apbalvošanas padomes sastāvā ir Ministru kabineta locekļi, Ministru prezidenta padomnieks un nozaru eksperti. MK Apbalvošanas padome izskata ierosinājumus un izvirza tos tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā. Lēmumu pieņemšana par Ministru kabineta balvas un Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu notiek atklātā balsošanā ar balsu vairākumu.
Ministru kabineta balvu iedibināja 1995. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, simboliski atjaunojot Tēvzemes balvu, ko 1937. gadā izveidoja prezidents Kārlis Ulmanis. Ierosinājumus Ministru kabineta balvai ik gadu līdz 15. septembrim var iesniegt gan valdības locekļi, gan pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, un tos izskata Ministru kabineta Apbalvošanas padome. Informācija par iepriekšējo gadu balvas saņēmējiem pieejama Valsts kancelejas mājaslapā.
