Pamata pārtikas preču groza normatīvais regulējums darbojas efektīvi un sasniedz noteiktos mērķus – iedzīvotājiem tiek nodrošināta uzticama un viegli pieejama informācija pārtikas preču cenu salīdzināšanai.
Dati Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) tiek sniegti automatizēti un to plūsma ir tehniski stabila. Vienlaikus netiek veikta datu kvalitātes pārbaude, līdz ar to ir iespējamas kļūdas vai nepilnības tirgotāju iesniegtajā informācijā, taču šie izaicinājumi jau tiek risināti un iespēju robežās novērsti. Tas secināts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par sākotnējiem rezultātiem un secinājumiem cenu izsekojamībai un monitoringam, un izmaiņām pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm, kas sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 12.augusta sēdē lemtajam.
“Datu sniegšanas pienākuma izvērtējums par pamata pārtikas preču grozu apliecina, ka valdība rīkojusies izlēmīgi un konsekventi, lai mazinātu pārtikas cenu spiedienu iedzīvotājiem. Ir ieviesta sistēma, kas nodrošina caurspīdīgumu tirgū un liek lielajiem tirgotājiem strādāt godīgāk un atbildīgāk. Tas ir skaidrs signāls – valsts nepaliks malā brīdī, kad cilvēkiem nepieciešams atbalsts. Turpināsim paplašināt preču sarakstu, uzlabot datu kvalitāti un ieviest risinājumus, kas stiprina vietējo ražotāju pozīcijas un aizsargā patērētāju intereses,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Pamata pārtikas preču saraksts tika izstrādāts sadarbībā ar Veselības ministriju, Labklājības ministriju un Zemkopības ministriju, un tas ir ikdienas patēriņa vajadzībām nepieciešamais minimālais pārtikas preču kopums, lai nodrošinātu iedzīvotāju objektīvās vajadzības pamata uzturvielu uzņemšanai.
Pienākums CSP sniegt preču cenu datus attiecas uz tiem pārtikas preču tirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 milj. EUR, un tie ir “MAXIMA Latvija”, “RIMI LATVIA” un “Lidl Latvija”, taču arī citiem tirgotājiem ir iespēja pievienoties šai iniciatīvai.
Piekļuves tiesības pārtikas preču cenu monitoringa datu saņemšanai šobrīd ir nodrošinātas “Lēta Pārtika”, “Proforio”, “Shufflehound”, “Strato Media Group”, Latvijas Tirgotāju asociācijai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Konkurences Padomei, Latvijas Bankai un EM. Interesi izrādījis arī “ThinkWork” (Cenu depo), bet datu pieprasījuma pieteikums nav oficiāli saņemts.
Letapartika.lv bija pirmais pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīks, kas pieteicās pārtikas preču cenu datu saņemšanai no Centrālās statistikas pārvaldes un savā platformā tos sāka publicēt ar 2025.gada 11.decembri. Šobrīd tas arī ir vienīgais cenu salīdzināšanas rīks, kas savā vietnē regulāri atspoguļo cenu salīdzinājuma datus. Vidēji dienā mājaslapa tiek apmeklēta 600-700 reižu.
2025.gada 27.maijā tika parakstīts Memorands par pārtikas preču tirdzniecību starp Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Pārtikas Tirgotāju Asociāciju, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Latvijas Piensaimnieku Centrālo Savienību, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi un biedrību “Zemnieku saeima”. Memoranda mērķis ir veicināt pārtikas pieejamību, stiprināt vietējo ražotāju pozīcijas, atbalstīt godīgu konkurenci un brīvu preču apriti visā pārtikas piegādes ķēdē. Memorands ietver vairākus pasākumus - viens no tiem ir memoranda partneriem sadarboties tāda cenu salīdzināšanas rīka nodrošināšanai, kurā patērētāju informēšanas nolūkā tiks vienkopus atspoguļotas vismaz pamata pārtikas preces un to cenas.
Lai arī izmaiņas normatīvajā regulējumā pašlaik nav plānotas, darbs pie pamata pārtikas preču groza iniciatīvas turpināsies, tostarp darbs pie datu kvalitātes uzlabošanas.
