Ministru prezidentes Evikas Siliņas uzruna Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 75. gadadienas pasākumā
godātie tiesneši, kolēģi.
Ikviens, kam rūp cilvēktiesības Latvijā un Eiropā!
Pirms 75 gadiem uz kara drupām Eiropas valstis vienojās par ļoti vienkāršu, bet vienlaikus drosmīgu ideju: cilvēka brīvība, cieņa un drošība ir pamats mieram.
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija deva cerību gaišākai nākotnei. Ka ir iespējams uzbūvēt labāku, taisnīgāku sabiedrību. Kas balstās uz tiesiskām valstu un cieņpilnām cilvēku attiecībām.
Šī konvencija ir kļuvusi par vienu no efektīvākajiem cilvēktiesību aizsardzības instrumentiem pasaulē. Tā ir dzīvs instruments, kas mainās līdzi sabiedrībai, un šeit īpaša loma ir Satversmes tiesai, kas savos spriedumos parāda spēju būt gan juridiski precīza, gan cilvēciski klātesoša.
Tam ir nozīme, kā mēs sargājam šīs vērtības laikā, kad pasaule mainās ātrāk nekā jebkad iepriekš.
Mūsu drošību, informācijas telpu un brīvību šodien ietekmē pavisam jauni faktori: kiberuzbrukumi, droni, mākslīgā intelekta straujā attīstība, instrumentalizēta migrācija, manipulācijas un dezinformācija.
Taču, lai cik sarežģīta būtu vide, cilvēktiesības vienmēr sākas ļoti vienkāršos, cilvēcīgos brīžos:
- kad bērns aug vidē, kur viņu pamet novārtā, un valstij ir jāspēj viņu pasargāt un atbalstīt;
- kad sieviete cieš no vardarbības mājās un viņai vajag ne tikai telefonu, uz kuru zvanīt, bet reālu, tūlītēju aizsardzību;
- kad cilvēks ar invaliditāti netiek sabiedriskajā transportā vai līdz valsts iestādei tikai tāpēc, ka vide nav pielāgota;
- kad cilvēkam draud uzbrukums uz ielas vai mājās, un policijas pienākums ir iejaukties un aizsargāt, nevis noskatīties no malas.
Cieņa šajos brīžos nav deklarācija. Tā ir valsts klātbūtne tur, kur cilvēks ir vismazāk aizsargāts.
Cieņa ir cieši saistīta ar brīvību. Mēs Latvijā ļoti labi zinām, ko brīvība nozīmē. Ka tā nav pašsaprotama, tā ir izcīnīta. Par to mums skaudri atgādina arī Ukrainas cīņa pret agresoru.
Brīvība nozīmē atbildību ik dienu. Par to, kādus lēmumus pieņemam, kā rīkojamies izšķirīgās situācijās, kā izmantojam informāciju, arī sociālos tīklus, pulcēšanās brīvību. Brīvība nedrīkst kļūt par attaisnojumu, lai aizskartu vai apdraudētu kādu citu.
Arī Satversmes tiesa atgādina: brīvību drīkst ierobežot tikai tad, ja tas patiesi nepieciešams demokrātijai. Bet brīvību nedrīkst izmantot, lai kādam nodarītu pāri.
Tāpēc vārda brīvība ir gan mūsu spēks, gan pienākums. Tā ļauj kritizēt, meklēt patiesību, diskutēt, bet neattaisno naida runu vai manipulācijas.
Eiropā drošības situācija šobrīd nav vienkārša. Krievijas agresija, Baltkrievijas hibrīduzbrukumi, nelegālā migrācija. Šie faktori pieprasa mūsu skaidru un izlēmīgu rīcību.
Un Latvija rīkojas.Mēs palielinām aizsardzības budžetu, attīstām militāro industriju un dronu spējas, stiprinām robežu, investējam kiberdrošībā, cīnāmies ar dezinformāciju un kopā ar sabiedrotajiem veidojam noturīgu militāro klātbūtni reģionā. Tas viss ir cilvēktiesību pamats: pasargāt cilvēku dzīvību, drošību un brīvību.
Arī Eiropas līmenī esmu rosinājusi diskusiju par to, kā Konvencijai pielāgoties mūsdienu realitātei, nesalaužot tās būtību, bet ļaujot valstīm pildīt to pamatpienākumu un rūpēties par drošību. Dažkārt interpretācijas ir traucējušas valstīm rīkoties pietiekami ātri un efektīvi; par to ir svarīgi runāt atklāti un atbildīgi. Jo mums nav tās privilēģijas kavēties – mūsdienu situācija to nepieļauj.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa pati ir atzinusi: dažkārt demokrātijas aizsardzībai nepieciešami pašaizsardzības pasākumi. Un demokrātija balstās kompromisos, kur mums jāpieņem ne vienmēr vienkārši lēmumi. Bet svarīgi ir paturēt prātā, ka valsts kopējā drošība ir pats pamats. Un valsts stabilitāte ir drošības garants ikvienam iedzīvotājam
Nesen mēs pieredzējām ļoti spēcīgu sabiedrības reakciju uz Saeimas lēmumu par Stambulas konvenciju. Daudzi cilvēki izgāja ielās, rakstīja, diskutēja, iesaistījās. Tā nebija tikai protesta akcija. Tas bija signāls: cilvēktiesības mūsu valstī nav abstrakts jēdziens. Tās mums rūp.
Sabiedrība parādīja, ka tā ir gatava aizstāvēt taisnīgumu, cieņu un drošību. Un tas ir viens no spēcīgākajiem apliecinājumiem mūsu demokrātijas dzīvotspējai.
Demokrātija nav pašsaprotama. Mēs kopā to veidojam, sargājam un nododam tālāk nākamajām paaudzēm.
Un šeit es gribu īpaši uzsvērt Satversmes tiesas nozīmi. Jūsu darbs iemieso to, ka tiesa spēj būt likuma ietvarā, bet ne atrauta no sabiedrības. To pierāda jūsu spriedumi:
- par valsts valodu,
- par izglītību,
- par sociālo aizsardzību.
Jūs sekojat līdzi tam, ko dara citas tiesas un kā attīstās pasaules prakse, vienlaikus atkal un atkal jūsu spriedumos ir sajūtama arī Latvijas sabiedrības noskaņa, vērtības un pašcieņa. Un tieši tādai ir jābūt mūsdienu tiesai. Stingrai likumā, bet dzīvei pietuvinātai savā izpratnē.
Demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir kopīgs darbs, ko mēs veidojam, sargājam un nododam tālāk nākamajām paaudzēm.
Paldies Satversmes tiesai par darbu un par principiem, kurus tā tur cieņā. Latvija ir spēcīga tad, kad mēs sargājam to, kas mūs padara par demokrātisku valsti: brīvību, cieņu un cilvēka vērtību.
Paldies.
Flickr
