Flickr
Trešdien, 28. janvārī, notika Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padomes) sēde, kurā tika apspriesti vairāki pilsoniskajai sabiedrībai būtiski jautājumi - Latvijas 2026. gada informatīvās telpas izaicinājumi, Memoranda padomes sekretariāta paveiktais 2025. gadā un darba plāns 2026. gadam, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas “Vietējā attīstība un noturība” koncepcijas izstrādes gaita un biedrību un nodibinājumu iesaiste šajā procesā, kā arī brīvprātīgā darba attīstība Latvijā.
Par informatīvās telpas izaicinājumiem informēja Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors. Viņš uzsvēra, ka arvien plašāk tiek īstenotas mērķētas dezinformācijas un ietekmes kampaņas, kurās manipulācijām tiek izmantotas tehnoloģijas un mākslīgā intelekta risinājumi, tostarp Krievijas izraisītā pilna mēroga kara Ukrainā kontekstā. Tika norādīts uz risku, ka 2026. gadā, īpaši Saeimas vēlēšanu laikā, iespējamas apjomīgas informācijas ietekmes kampaņas, tai skaitā sociālajos tīklos, ko būtiski pastiprina straujā mākslīgā intelekta rīku attīstība un to pieejamība. J. Sārts akcentēja sabiedrības medijpratības un kritiskās domāšanas nozīmi, lai stiprinātu noturību pret šādiem apdraudējumiem.
Memoranda padomes sekretariāta vārdā biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" Interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa iepazīstināja ar padomes un sekretariāta (sadarbojas Valsts kanceleja un biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse") paveikto 2025. gadā un darba plānu 2026. gadam. Pagājušajā gadā sekretariāta darbība tika nodrošināta atbilstoši valsts pārvaldes deleģētajam uzdevumam, attīstot Memoranda padomi kā nozīmīgu pilsoniskā dialoga platformu. Tika nodrošināta stabila padomes darbība, stiprināti līdzdalības un deleģēšanas mehānismi, kā arī paplašināta pilsoniskās sabiedrības iesaiste un uzlabota dialoga kvalitāte. 2026. gadā plānotas vairākas aktivitātes:
- divas izbraukuma sēdes (aprīlī Rēzeknes novadā, oktobrī Jelgavā);
- paplašinātā sēde maijā ar Ministru prezidenti;
- Memoranda forums septembrī.
Valsts kanceleja arī apliecināja atbalsta turpināšanu no valsts budžeta Memoranda padomes darbībai kā pilsoniskā dialoga centrālajai platformai turpmākajos gados. Tāpat Valsts kancelejas pārstāve Zane Legzdiņa-Joja informēja par Memoranda padomes NVO puses locekļu vēlēšanām 2026. gadā – pieteikšanās uz 7 vietām padomē tiks izsludināta augustā, vēlēšanu rezultāti būs zināmi oktobra beigās, savukārt jaunā sastāva pirmā sēde paredzēta novembrī.
Atbildīgās institūcijas informēja par konsultāciju norisi EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta programmā “Vietējā attīstība un noturība”. Pērnā gada rudenī biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" aicināja uz konsultācijām par programmas izstrādi, un konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām organizēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Iekšlietu ministrija un Kultūras ministrija.
Iruma Kravele, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Attīstības instrumentu departamenta direktore, informēja par programmas koncepcijas izstrādes gaitu un NVO iesaisti tās izveides procesā. Ņemot vērā organizāciju ierosinājumus, programmā paredzēta arī aktivitāte iedzīvotāju iesaistes uzlabošanai pašvaldību darbā. Savukārt Santa Sproģe-Rimša, Iekšlietu ministrijas Ārvalstu investīciju attīstības un kontroles departamenta direktore, iepazīstināja ar programmu “Sabiedrības un kultūras sektora gatavības uzlabošana krīzes situācijām”, kurā plānotas civilās aizsardzības mācības, pētījums par sabiedrības noturības līmeni, sociālās līdzdalības un gatavības kultūras veicināšana, kā arī “Noturības nedēļas” organizēšana.
Par iecerēto informēja arī Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktore Zanda Saulīte, norādot, ka Kultūras ministrija ir virzījusi divas iniciatīvas – kultūras institūciju un kultūras mantojuma organizāciju gatavības stiprināšanu krīzēm, paredzot savstarpējas koordinācijas nodrošināšanu starp institūcijām, kā arī vietējo organizāciju un kopienu iesaisti krīžu vadības plānos, mācībās un praktiskajās izspēlēs. Savukārt iniciatīvas “Bibliotēku attīstība kā pamats demokrātijai un saliedētai sabiedrībai” mērķis ir stiprināt bibliotēku lomu kā kopienu satikšanās vietu, nodrošinot mācības lielākajai daļai Latvijas bibliotēku un īstenojot sabiedrības līdzdalības un noturības veicināšanas aktivitātes kopā ar nevalstiskajām organizācijām, tostarp septiņas pilotbibliotēkas sadarbībā ar pašvaldību civilās aizsardzības komitejām būs spējīgas apmācīt arī citas bibliotēkas.
Sēdes noslēgumā Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, iepazīstināja ar ziņojumu par brīvprātīgo darbu Latvijā, kura mērķis ir izvērtēt esošo situāciju, identificēt galvenos izaicinājumus un attīstības iespējas brīvprātīgā darba jomas pilnveidei, piedāvājot konkrētus risinājumus. Tāpat tika atgādināts, ka Apvienoto Nāciju Organizācija šo gadu ir pasludinājusi par Starptautisko brīvprātīgo gadu ilgtspējīgai attīstībai. Gada ietvaros plānotas dažādas aktivitātes – komunikācijas kampaņa, semināri, meistarklases, konference un brīvprātīgo godināšanas pasākums. Ikviens aicināts iesniegt pasākumus kopējā aktivitāšu kalendāra veidošanai.
*Informāciju sagatavoja biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", veicot valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbības nodrošināšana, kas tiek īstenots ar Valsts kancelejas finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
