Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 10. februārī, kopā ar Baltijas valstu līderiem, Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda) un Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas), tiekoties Berlīnē ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu (Olaf Scholz), uzsvēra, ka Ukrainai ir tiesības pašai lemt savu likteni, un NATO un ES nedrīkst piekāpties Krievijas nepamatotajām prasībām.
“Šobrīd Krievija, draudot ar militāru spēku, apšauba, ka Ukrainas pilsoņiem ir tiesības lemt par savas valsts likteni, un vēlas piespiest Eiropas Savienību un NATO pakļauties tās nepamatotajām prasībām. Tas nav pieņemami. Mēs - Eiropas demokrātijas - iestājāmies pret Putina Kremļa neoimperiālistisko pieeju starpvalstu attiecību kārtošanā. Izaicinājumi ir lieli. Esmu pārliecināts, ka tos vislabāk spējam pārvarēt, kad kā Eiropas Savienības un NATO valstis esam vienotas,” uzsvēra K. Kariņš.
Ministru prezidents pauda, ka, reaģējot uz Krievijas rīcību, no NATO puses tiek sperti soļi, lai stiprinātu tās dalībvalstu pozīcijas militārajā jomā visā Alianses Austrumu flangā - no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai.
“Mums ir jāapzinās, ka Krievijas radītais drošības apdraudējums kopā ar militāro spēku izvietojuma izmaiņām Baltkrievijā nav īstermiņa izaicinājums. Tas nozīmē, ka NATO klātbūtne Austrumu flangā būs jāstiprina,” atzina Ministru prezidents, norādot uz Vācijas nozīmīgo lomu gan militārā ziņā, vadot NATO klātbūtnes kaujas grupu Lietuvā, gan ekonomiskajā ziņā, tai esot ES lielākajai ekonomikai.
K. Kariņš norādīja, ka, strādājot pie situācijas risinājuma, ir būtiski nepiekāpties Krievijas nepamatotajam prasībām, piemēram, mainīt NATO atvērto durvju politiku.
Baltijas valstu līderi ceturtdienas vakarā tikās ar Vācijas kancleru, lai pārrunātu drošības situāciju Eiropā, kā arī citus aktuālos jautājumus. Tikšanās noritēja nozīmīgā brīdī – pēc O. Šulca vizītes Vašingtonā, ASV, un pirms nākamās nedēļas sākumā ieplānotajām vizītēm Maskavā, Krievijā, un Kijevā, Ukrainā.
