Pirmdien, 2. martā, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja Ministru prezidentes ikgadējo ziņojumu Saeimai par valdības paveikto un turpmākajiem darbības virzieniem. Ziņojumā apkopots valdības darbs sarežģītos ģeopolitiskos un ekonomiskos apstākļos, kā arī iezīmētas galvenās prioritātes drošības, ekonomikas, labklājības un valsts pārvaldes jomās. Sēdes laikā katrs ministrs informēja par paveikto savā atbildības jomā.
“Droša valsts, kurā cilvēki jūtas aizsargāti, ģimenes saņem reālu atbalstu, bet uzņēmēji var attīstīties bez liekiem šķēršļiem – tāda ir bijusi mana vīzija, kopš uzņēmos valdības vadītājas amatu. Tāpēc ar kopā ar ministriem esam strādājuši gan pie drošības stiprināšanas, gan ekonomikas izaugsmes, gan izglītības un veselības aprūpes uzlabošanas. Man ir bijis īpaši svarīgi mērķtiecīgi mazināt birokrātiskus šķēršļus, īpaši tādās lielās jomās kā būvniecība un finanšu pieejamība, dažādu ar investīciju attīstību saistīto reģistru vienkāršošana, jo tie ir sektori ar tiešu ietekmi uz investīcijām, mājokļu pieejamību un valsts attīstību kopumā,” uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa.
Sēdes sākumā Ministru prezidente, uzrunājot valdības locekļus, pateicās ministriem par ieguldīto darbu un uzsvēra komandas vienotības nozīmi laikā, kad pasaule saskaras ar īpašiem izaicinājumiem: “Šis ir bijis laiks, kurā esam strādājuši ļoti sarežģītos apstākļos. Laikā, kad Ukrainā turpinās karš, Tuvajos Austrumos valda nemiers, bet globāli piedzīvots viens no nemierīgākajiem periodiem pēdējo gadu desmitu laikā. Šādos apstākļos valdības spēja strādāt vienoti ir bijusi īpaši svarīga.”
E. Siliņa norādīja, ka apzināti valdības darbu veidojusi tā, lai ikviens justos kā daļa no komandas, dodot iespēju katram ministram īstenot plānotos mērķus un vienlaikus sasniegt kopīgas prioritātes: “Vienošanās par būtisko sarežģītā laikā apliecina šīs valdības spēju strādāt noteiktam mērķim. Esam spējuši pieņemt politiski atbildīgu lēmumu par 5% no iekšzemes kopprodukta novirzīšanu valsts drošībai. Tas apliecina mūsu spēju vienoties par būtisko.”
Runājot par turpmākajiem uzdevumiem, Ministru prezidente uzsvēra nepieciešamību turpināt mērķtiecīgu darbu veselības aprūpes jomā, kā arī domāt par papildu iespējām investīciju piesaistei, stiprinot digitālās prasmes un konkurētspēju.
Tāpat valdības vadītāja izcēla energodrošības nozīmi kā neatņemamu nacionālās drošības sastāvdaļu, norādot nozīmīgo atvienošanos no BRELL elektroenerģijas sistēmas un pievienošanos Eiropas kopējai sistēmai. E. Siliņa vienlaikus norādīja uz nepieciešamību turpināt darbu pie energoresursu neatkarības stiprināšanas, enerģijas piegāžu drošuma un ilgtspējīgas enerģētikas attīstības.
E. Siliņa akcentēja arī “Rail Baltica” projekta nozīmi, norādot, ka Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā tā būs lielākā Latvijas prioritāte. “Aicinu ministrus aktīvi strādāt ar kolēģiem Eiropas Savienības institūcijās un komisijās, lai nodrošinātu, ka nākamais daudzgadu budžets maksimāli atbilst Latvijas interesēm,” uzsvēra Ministru prezidente.
Vienlaikus E. Siliņa norādīja, ka ES līmenī jau šobrīd ir būtiski palielinājusies izpratne par Austrumu pierobežas, tostarp Latvijas, nozīmi esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, un uzsvēra, ka tas ir arī šīs valdības mērķtiecīgā darba rezultāts.
Ministru prezidente akcentēja, ka valdības mērķis ir veidot drošu valsti, kur cilvēki jūtas aizsargāti, ģimenēm ar bērniem ir reāls atbalsts, bet uzņēmumi var attīstīties bez liekiem šķēršļiem. Vienlaikus valdība ir mērķtiecīgi strādājusi pie pārtikas cenu samazinājuma, veicinot “zemo cenu pārtikas groza” ieviešanu un samazinātās PVN likmes 12% apmērā piemērošanu vairākiem pārtikas produktiem, kā arī veikusi konkrētus soļus, lai palielinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Ziņojumā atspoguļotas uzsāktās sistēmiskās pārmaiņas vairākās jomās. Izglītībā ieviests jauns skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”, kas no septembra tiks īstenots pilnā apjomā, kā arī uzsākts jauns augstskolu institucionālā finansējuma modelis. Veselības jomā uzsākta slimnīcu tīkla pārstrukturēšana, pārejot uz trīs līmeņu modeli, un veikta recepšu zāļu cenu veidošanas reforma. Sociālajā jomā pieņemtas izmaiņas izdienas pensiju sistēmā.
Valsts pārvaldē īstenota Valsts ieņēmumu dienesta pārstrukturēšana un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācija, kā arī izveidots Mākslīgā intelekta centrs. Paralēli tam turpināta mērķtiecīga birokrātijas mazināšana, īpaši būvniecības un finanšu kapitāla jomā, ieviests “Zaļais koridors” aizsardzības investīcijām un jauns pārvaldības standarts ar vienotajiem pakalpojumu centriem un iestāžu apvienošanu pēc funkcijām.
Birokrātijas mazināšanas kontekstā Ministru prezidente uzsvēra, ka ekonomikas izaugsmei nepieciešami praktiski un saprotami risinājumi: “Lai kaut kas valstī augtu, ir jābūvē, ir vajadzīga nauda un vienkārša, saprotama dokumentu aprite. Valdības uzdevums ir noņemt liekos šķēršļus, lai cilvēki un uzņēmēji var darīt savu darbu, nevis cīnīties ar papīriem.”
Ziņojumā uzsvērts arī stabils ekonomikas attīstības virziens – 2025. gadā Latvijas ekonomika augusi straujāk, nekā iepriekš prognozēts, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 2,1%. Izaugsme turpinājusies septiņus ceturkšņus pēc kārtas, īpaši būvniecībā, investīcijās un augstas pievienotās vērtības nozarēs. Pozitīvais “Moneyval” novērtējums apliecina finanšu sistēmas stabilitāti un valsts uzticamību.
Ārējās un iekšējās drošības jomā valdība pieņēmusi lēmumu par būtisku aizsardzības finansējuma kāpumu – 2026. gadā tas sasniegs 4,91% no IKP, pirmo reizi pārsniedzot divus miljardus eiro. Pabeigta žoga izbūve uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, izveidots Krīzes vadības centrs, uzsākta patvertņu pielāgošana un ieviesta šūnu apraide. Latvija turpinājusi nelokāmu atbalstu Ukrainai un sankciju un spiediena stiprināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju.
