E. Siliņa Saeimā: Nākamā gada budžets ir stiprs pamats drošākai Latvijas nākotnei

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja,

cienījamais Prezidij,

augsti godātie deputāti, mediji

un – pats galvenais – Latvijas cilvēki!

 

Nākamā gada valsts budžets ir stiprs pamats drošākai Latvijas nākotnei – apliecinājums sabiedrībai, ka drošība, rūpes par ģimenēm un ekonomiskā attīstība ir valsts augstākās prioritātes.

 

Ņemot vērā ģeopolitiskos izaicinājumus, manis vadītā valdība 2026. gada budžetā ir atradusi līdzsvaru starp saprātīgu izdevumu samazinājumu un lietderīgu ieguldījumu drošākai nākotnei.

 

Mēs investēsim prioritātēs, vienlaikus nepalielinot galvenos nodokļus.

 

Šis budžets ir vērsts uz sistēmiskām un paliekošām pārmaiņām vairākās nozarēs, jo risinām daudzas ilgstoši atliktas problēmas izglītības, sociālajā un valsts pārvaldes jomā.

 

Jau gatavojot 2025. gada budžetu, manis vadītā valdība veica bāzes izdevumu samazinājumu.

 

Strādājot pie nākamā gada budžeta, saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu visu nozaru ministrijas identificēja 171 miljonu eiro bāzes izdevumu samazinājumu. Vidējā termiņā mūsu izdevumus paredzēts samazināt par 814 miljoniem eiro, ietaupītos līdzekļus novirzot drošībai, ģimenēm un izglītībai.

 

Tā nav “taupība taupības pēc” – tā ir lietderīga valsts pārvaldība.

 

Jo tieši drošība, ģimenes un izglītība ir nacionālās izdzīvošanas pamats, lai ekonomika attīstītos.

 

No jūsu lēmumiem būs atkarīgs, kādā valstī dzīvos mūsu bērni, kā tiks sargātas mūsu mājas, kādu ticību Latvijai jutīs ikviens cilvēks, kurš strādā, audzina bērnus, māca, mācās vai sargā valsti un tās robežas.

 

Budžeta centrā aiz skaitļiem un formulējumiem atrodas visi Latvijas iedzīvotāji, mūsu vecāki un bērni, viņu pārliecība un redzējums par savu dzīvi Latvijā.

 

Jā, valsts budžets ir konkrēti cilvēki, kopīgas vērtības un mērķi. Tāpēc, runājot par katru prioritāti, aicināšu skatīties uz to arī ar cilvēku un uzņēmēju acīm.

 

Drošība

 

Mēs dzīvojam laikā, kad visiem ir skaidrs, ka drošība veidojas tikai no aktīvas rīcības.

 

Nākamā gada budžets dod iespējas adekvāti reaģēt uz apdraudējumiem. 

 

Tas iezīmē lielus ieguldījumus valsts aizsardzībā un iekšējā drošībā.

 

Mēs ne tikai turpinām, bet arī paātrinām ieguldījumus, lai mūsu robeža būtu pēc iespējas izturīga, lai mūsu karavīri, zemessargi, robežsargi, policisti un glābšanas dienestu darbinieki būtu efektīvi ekipēti, lai kritiskā infrastruktūra būtu pasargāta un īpaši – lai attīstītos vietējā militārā industrija.

 

Tas ir signāls mūsu cilvēkiem un sabiedrotajiem: mēs esam stingri savā apņēmībā sargāt savu valsti.

 

Šo apņēmību parāda konkrēti skaitļi – nākamajā gadā aizsardzības jomai paredzētais finansējums nodrošinās līdz šim nepieredzētu ieguldījumu Latvijas drošībā – 4,9 % no IKP 2026. gadā, pārsniedzot 2 miljardus eiro pirmo reizi Latvijas vēsturē, un 2027. gadā – jau 5 % no IKP.

 

Līdz ar to mūsu valsts kļūs par vienu no pirmajām Eiropā, kas aizsardzības būtiskai stiprināšanai velta tik lielu valsts kopprodukta daļu.

 

Bet drošība nav tikai spēcīgi bruņotie spēki. Pārliecību par drošību veicina arī konkrēti darbi.

 

Piemēram, pierobežas pašvaldībām būs pieejams papildu finansējums, lai varētu pielāgot pierobežas iedzīvotāju dzīvi jaunajiem izaicinājumiem, lai pierobežā cilvēki varētu turpināt ikdienas gaitas un būt pārliecināti, ka mēs esam izdarījuši visu, lai šo zemi neviens neuzdrošinātos aizskart.

 

Nākamā gada budžets ļaus turpināt atbalstīt arī mūsu nacionālās militārās industrijas attīstību. 

 

Mūsu spējas gan dronu industrijā, gan augsto tehnoloģiju un sakaru sistēmu jomā jau šobrīd ir atzītas tālu aiz mūsu valsts robežām – papildus tam, ka kopā ar Lielbritāniju vadām dronu koalīciju atbalstam Ukrainai un ar Nīderlandi un Horvātiju šobrīd esam vadošās valstis Eiropas dronu sienas spēju izveidošanā.

 

Aicinu paskatīties uz nākamā gada budžetu karavīra acīm – kā viņš to redz?

 

Viņš ir drošs, ka valsts ne tikai saka “paldies” par izvēli kalpot Latvijai, bet iegulda viņa potenciālā un prasmēs: jaunā tehnikā un tehnoloģijās, aprīkojumā un apmācībā, kas rezultējas drošākā valsts robežā un sabiedrības kopējā drošības sajūtā.

 

Viena profesionālajā dienestā esoša karavīra izmaksas gadā ir ap 40 000 eiro, valsts aizsardzības dienesta karavīra izmaksas – 21 000 eiro, zemessarga – 2600 eiro, rezerves karavīra – 439 eiro.

 

Atbalsts ģimenēm

 

Es ticu: valsts spēks sākas mājās, ģimenē, drošā vidē bez vardarbības, kur vecāki, vecvecāki sarunājas ar bērniem par viņu sapņiem, kur top lēmumi par skolu, pulciņiem un ģimenes nākotni kopumā.

 

34 % jeb trešdaļa no valsts budžeta ir atvēlēta sociālajam nodrošinājumam un atbalstam, tai skaitā ģimenēm un senioriem.

 

Nākamgad mēs saglabājam vecāku pabalstu līdzšinējā apjomā strādājošajiem vecākiem, lai darbs un bērnu audzināšana nav konkurenti, bet sabiedrotie.

 

No 2026. gada tiks palielināts bērna piedzimšanas pabalsts līdz 600 eiro mēnesī, mēs nodrošinām 298 eiro mēnesī bērna kopšanai un par 1000 eiro palielinām vienreizējo pabalstu adopcijai.

 

Tas viss kopā veido vidēja termiņa kursu ar finansējuma palielinājumu atbalstam ģimenēm.

 

Arī šeit tā nav viengadīga “akcija”, tas ir pastāvīgs un skaidri redzams ceļš.

 

Kā šo budžetu redz, piemēram, jaunā māmiņa?

 

 Viņa zina, ka bērna piedzimšanas pabalsts, kopšanas atbalsts un, ja dzīvē tā notiks, adopcijas pabalsts būs pietiekams, lai pirmais laiks kopā ar bērnu būtu finansiāli drošs.

 

 Arī strādājošiem vecākiem būs stabilitāte, zinot, ka vecāku pabalsts paliks nemainīgs – 75 % apjomā.

 

***

 

Cilvēku, ģimeņu drošību nevar nošķirt no pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes.

 

Šajā budžetā veselības aprūpei paredzēti mērķēti papildu ieguldījumi mātes un bērna veselības aprūpes, paliatīvās aprūpes jomā un zāļu kompensēšanā. 

 

Es rūpēšos, lai tās iestādes, kuru pienākumos ir nodrošināt manis nosauktās valdības sagatavotās jaunās iespējas, laikus un saprotami darītu tās zināmas sabiedrībai.

 

***

 

Ģimeņu drošības sajūtu ietekmē arī ikdienas tēriņi.

 

Tāpēc mēs ieviešam pilotprojektu – samazinām līdz 12 % PVN likmi ikdienas pārtikai: maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai, lai nepalielinātu dzīves dārdzību.

 

Šis lēmums ir sociāli taisnīgs. Tā ietekmi un īstenošanu dzīvē, protams, rūpīgi vērtēsim.

 

Esam vienojušies, ka Ekonomikas ministrija veidos īpašu uzraudzības mehānismu un nodrošinās, ka tirgotāji šo nodokļu samazinājumu veidos tā, lai iedzīvotāji to sajustu savos maciņos.

 

***

 

Par senioriem – cilvēkiem, kas ir nodzīvojuši godīgu darba mūžu un izaudzinājuši bērnus.

 

Viņi ir pelnījuši paredzamus ienākumus, lai varētu justies droši un plānot savu ikdienu.

 

Jau no 2025. gada 1. oktobra visas pensijas līdz 1488 eiro tiek indeksētas, nodrošinot, ka 98 % Latvijā izmaksāto pensiju tiks pārskatītas pilnā apmērā.

 

Cieņa pret senioriem – tas ir saliedētas sabiedrības un valstiskuma pamats.

 

***

 

Valdība ir sagatavojusi ilgtspējīgu izdienas pensiju reformu.

 

Tās mērķis ir nodrošināt taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli noturīgu sistēmu.

 

Tā saglabā sociālo aizsardzību tiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku vai sabiedrības drošību.

 

Reforma paredz pakāpenisku pāreju uz vienotiem principiem un pārskatāmu finansēšanas modeli. 

 

Es patiešām sagaidu aktīvu un jēgpilnu Saeimas frakciju un deputātu iesaisti šajā jautājumā.

 

Izglītība

 

Viens no valdības deklarācijas mērķiem ir kvalitatīva izglītība neatkarīgi no bērna dzīvesvietas.

 

Ieviešot jaunu finansējuma modeli, tas kļūs par realitāti, kuru sajutīs skolēni, skolotāji un arīdzan vecāki.

 

Mūsu bērni šodien sēž skolas solā, bet rīt jau viņi projektēs, vadīs uzņēmumus, ārstēs un mācīs, izstrādās tehnoloģijas un sargās Latviju. 

 

Valdības piedāvātais budžets skaidri norāda: izglītības kvalitāte neatkarīgi no tā, kur dzīvo bērns, ir valsts prioritāte. 

 

Vecais finansējuma modelis “nauda seko skolēnam” ir sevi izsmēlis, tāpēc mēs ieviešam jaunu, taisnīgāku pieeju – “Programma skolā”.

 

Lai nauda seko īstenotajai programmai un mācību saturam, lai bērniem būtu nepieciešamais atbalsts – logopēds, psihologs, asistents –, lai pedagogiem būtu skaidrība par rītdienu un nebeidzamajām pārmaiņām tiktu pielikts punkts.

 

Un tā ir sistēmiska pārmaiņa.

 

Runājot ar skolotājiem un vecākiem, es visbiežāk dzirdu vārdus “kvalitāte” un “mierīgs darbs”.

 

Šis budžets attiecas uz abiem minētajiem – lai ir skaidrs un saprotams, kurš, par ko un cik atlīdzībā saņems, kā arī kādu izglītības saturu iegūs.

 

2026. gada budžets ir stūrakmens tam, lai katrs mācību gada sākums nav kārtējais pārsteigums, bet iekļaujas paredzamā un piepildītā ikdienā.

 

Paraudzīsimies uz nākamā gada budžetu no skolotājas perspektīvas.

 

Viņa zina, ka skolai būs iespēja piesaistīt papildu atbalsta personālu, ka būs iespēja pārredzēt nākotni – skolēnu skaitu klasē, atalgojumu, mācību saturu, būs nodrošināti mācību un metodiskie līdzekļi.

 

Viņa zina, ka klases skolēnu vecākiem palielināsies ienākumi neapliekamā minimuma un minimālās algas pieauguma dēļ.

 

Tas nozīmē mazāk stresa par rēķiniem un vairāk iespēju.

 

Finanses un ekonomika

 

Mēs investējam prioritātēs, vienlaikus nepalielinot galvenos nodokļus. Esmu pārliecināta, ka paredzama un stabila nodokļu politika ir svarīgāka par biežām izmaiņām. Tāpēc mēs nemainām nodokļu likmes, bet fokusējamies uz taisnīgumu un efektīvu uzraudzību.

Latvija šobrīd ieņem 2. vietu OECD kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā un 1. vietu uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā. Tas ir labs sasniegums.

 

Valdības uzdevums ir veidot Latviju par vienkāršu, saprotamu un uzticamu valsti uzņēmējiem un investoriem.

 

Mēs mazinām un konsekventi turpināsim mazināt birokrātiju, digitalizējam un vienkāršojam procesus un mainām valsts pārvaldes pieeju no “nē, nav iespējams” uz “jā, izdarīsim”.

 

Valsts pārvaldei jābūt attīstības partnerim, nevis šķērslim. Lūk, tikai viens piemērs. Ir uzsācis darboties “zaļais koridors”, kuru esmu uzdevusi ekonomikas ministram pilnveidot.

 

“Rheinmetal” vadītājs teica, ka esam visātrākie, kas ir tikuši līdz memoranda noslēgšanai!

 

Pagājušajā gadā tika paātrināta 18 nozīmīgu projektu virzība vairāk nekā 2,2 miljardu eiro vērtībā, radot gandrīz 1600 jaunas darba vietas. Šogad paplašinām “zaļā koridora” iespējas, un tagad tas attiecas uz vairāk nekā 500 uzņēmumiem, kas jau ir būtiski investējuši vai eksportē no Latvijas.

 

Fiskālajā politikā mūsu mērķis ir rezultātos balstīts budžets.

 

Tikko Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas izstrādāto ceļa karti. No 2027. gada finansējumu sasaistīsim ar konkrētiem rezultātiem, kas padarīs izdevumus caurspīdīgākus, atbildīgākus un ar lielāku ietekmi.

 

Runājot par valsts parādu, vēlos uzsvērt, ka tā apjoms ir stipri zem vidējā Eiropā. Tas ir pamatots, jo ir ieguldījums mūsu drošībā un nākotnes aizsardzībā. Mēs aizņemamies atbildīgi ar mērķi aizsargāt sabiedrību, stiprināt drošību un veicināt ekonomikas attīstību, vienlaikus saglabājot fiskālo disciplīnu. Valdība konsekventi ievēro fiskālo disciplīnu un plāno budžetu atbilstoši ļoti stingrajiem eirozonas nosacījumiem.

 

Ilgtspējīga konkurētspēja sākas ar cilvēka ienākumu līmeni.

 

No nākamā gada neapliekamais minimums pieaugs līdz 550 eiro mēnesī, bet minimālā alga līdz 780 eiro.

 

Ir svarīgi, lai darbaspēka atalgojums soli pa solim tuvojas mūsu reģiona līmenim, lai cilvēkiem būtu stimuls strādāt legāli, lai izmaksājamā alga jeb neto ienākums pastāvīgi augtu.

Mūsu uzdevums ir sniegt arī atbalstu krīzes situācijās – pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā 2025. gadā nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ esam paredzējuši mērķtiecīgu palīdzību. Valdība sniegs atbalstu, lai nodrošinātu nozares nepārtrauktu darbību un darba vietu saglabāšanu reģionos.

 

Kā uz nākamā gada budžetu var raudzīties uzņēmējs? Viņš redz, ka valsts politika viņu atbalsta, nevis strādā pret to: atļauju un saskaņojumu ceļš ir kļuvis ātrāks un vienkāršāks, lielajiem un stratēģiskajiem ieguldījumiem atvērts “zaļais koridors”.

 

Energoefektivitātes risinājumus un jaunu iekārtu iegādi atbalsta valsts programmas; kapitāla tirgus un investoru piesaiste kļūst sasniedzamāka, jo valsts demonstrē fiskālu skaidrību.

 

Pašvaldības

 

Valsts attīstība nav iedomājama bez ciešas sadarbības ar pašvaldībām. Mēs turam solījumu un saglabājam iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu – 78 % pašvaldībām, 22 % valstij, nodrošinot stabilus ieņēmumus un skaidru investīciju rāmi reģioniem. Turklāt ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto apmēru, tiks novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai, stiprinot vietvaru finanšu ilgtspēju un kredītspēju.

 

Mēs saglabājam 2026. gadam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību, vienlaikus līdz 2026. gada 1. martam kopā izstrādājot pilnīgi jaunu ilgtspējīgāku modeli. Kopumā pašvaldībām ir plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums aptuveni 6 % apmērā  salīdzinājumā ar 2025. gadu.

 

Racionāls kompromiss

 

Saku jums visiem labi zināmu patiesību: vajadzību un vēlmju vienmēr ir vairāk nekā valdības finansiālo iespēju. Jā, mēs visi gribam lielākus ieguldījumus veselībā, zinātnē, ceļos, kultūrā, mēs gribam attīstīt jaunus projektus, celt un uzlabot. Mēs to turpināsim darīt ‒ ar Eiropas fondu atbalstu, ar publiskā un privātā sektora partnerības modeli, ar kapitāla tirgus attīstību. Bet šajos apstākļos prioritāte ir sabiedrības drošība, ģimenes, izglītība un konkurētspēja. Tas ir racionāls lēmums starp vēlamo un nepieciešamo.

 

Zinu, ka pirmie trīs jautājumi, uz kuriem uzreiz sniegšu atbildes, ir:

“Kāpēc tik daudz drošībai?” Tāpēc, ka mūsu brīvība un Latvijas valsts nav pašsaprotama. Brīvībai ir cena, un to ir vērts maksāt. Tāpēc mēs nākamgad turpināsim palīdzēt arī Ukrainai, novirzot 0,25 % no IKP, lai palīdzētu valstij, kura cīnās arī par mūsu brīvību.

“Kāpēc fokusā atbalsts ģimenēm un izglītībai?” Ja mēs neatbalstīsim ģimenes tagad, tad ‒ teikšu skarbi – nez vai pēc 100 gadiem spēsim piepildīt Dziesmu svētku estrādi. Nākamajai Saeimai un valdībai 2027. gadā būs jāturpina konsekventa ģimeņu atbalsta politika un ieguldījumi izglītībā.

 

***

 

Augsti godātie deputāti!

Latvija nav sadalīta pa frakcijām vai partijām. Latvija mums visiem ir viena, un cilvēki gaida no mums – valdības un Saeimas – uz rezultātu orientētus un jēgpilnus lēmumus.

 

Es aicinu koalīciju un opozīciju, mūs visus, skatīties pāri ikdienas pretrunām un diskusijām un atbildēt uz jautājumu: ko šis budžets dod katram iedzīvotājam un ko šis budžets dod sabiedrībai un valstij kopumā?

 

Manas valdības veidotais, nu jau trešais, budžets ir sastādīts aizvien pieaugošu izaicinājumu laikā, un tas pasaka: mums ir jābūt izlēmīgiem un jāstrādā. Drošība ir rīcība, un tā sākas ar cilvēkiem, ikkatru no mums.

 

Vienlaikus šis budžets apliecina, ka drošība un attīstība iet roku rokā – stipra valsts ir gan aizsargāta, gan ekonomiski attīstīta. Un man ir svarīgi, ka politiķi spēj parādīt, ka strādājam kopā Latvijas sabiedrības interešu vārdā, īpaši šodien, kad sabiedrība vēlas, lai politiķi viņus sadzird. Tas attiecināms arī uz jauniešiem viņiem svarīgos jautājumos, kāda būs Latvijas nākotne un viņu dzīve šeit, Latvijā.

 

Augsti godātā Saeima, aicinu jūs atbalstīt valsts budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Dievs, svētī Latviju!