Valsts kancelejas direktora amata konkurss noritēja atbilstoši noteiktajai konkursa kārtībai, nodrošinot pretendentu atlasi un vērtēšanu trīs kārtās pēc vienotiem, iepriekš noteiktiem kritērijiem. Ņemot vērā sabiedrības interesi, sniedzam plašāku informāciju par konkursa norisi, pretendentu vērtēšanas kritērijiem, kā arī konkursa komisijas un novērotāju lomu atlases procesā.
Pirmais atklātais konkurss uz Valsts kancelejas direktora amatu tika izsludināts šā gada 29. maijā, bet noslēdzās bez rezultāta. Izvērtējot pretendentu iesniegtos dokumentus un atbilstību izvirzītajām prasībām, konkursa pretendentu vērtēšanas komisija lēma nevirzīt nevienu no sešiem pretendentiem uz konkursa otro kārtu. Pēc nesekmīgā konkursa tika pārskatītas konkursa prasības pretendentiem, lai paplašinātu pretendentu loku, kuri var piedalīties konkursā.
Atkārtots konkurss uz Valsts kancelejas direktora amatu tika izsludināts 2026. gada 7. augustā. Pretendenti pieteikumus varēja iesniegt līdz šā gada 19. augustam. Ar konkursa pretendentiem izvirzītajām prasībām iespējams iepazīties oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Pretendentu atlase trīs kārtās
Kopš 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja. Pretendentu atlase tiek organizēta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju, Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlases kārtība”.
Pretendentu atlase notika trīs kārtās. Amata konkursā kopumā tika saņemti 18 pieteikumi. Uz konkursa otro kārtu tika izvirzīti 9 pretendenti, savukārt uz trešo kārtu – 3 pretendenti.
Konkursā uz Valsts kancelejas direktora amatu pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību izvirzītajām izglītības un pieredzes prasībām. Pirmajā kārtā komisija pārbaudīja, vai pretendentiem ir atbilstoša izglītība, vadības pieredze, kā arī pieredze darbā valsts un/ vai pašvaldību institūcijās un atbilstošas angļu valodas zināšanas. Konkursa komisija izvērtēja pretendentu profesionālo pieredzi kopumā, ņemot vērā, ka prasība par vismaz piecu gadu pieredzi vadošā amatā pēdējo desmit gadu laikā neparedz tās nepārtrauktību vai iegūšanu vienā darbavietā.
Pēc tam otrajā konkursa kārtā pretendenti komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem un izklāstīja savu redzējumu par valsts pārvaldes un valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas nākotnes attīstību, raksturojot būtiskākos izaicinājumus un prioritātes. Pretendentu novērtēšanas process šajā kārtā notika saskaņā ar iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu 16.-19. punktā noteikto. Pretendenta redzējumu par prioritātēm un attīstību katrs komisijas loceklis novērtēja piecu punktu skalā saskaņā ar novērtēšanas kritērijiem. Savukārt pretendenta prezentācijas prasmes katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā atbilstoši definētajiem rīcības rādītājiem. Katram šīs kārtas pretendentam bija jāatbild uz 10 jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu. Pretendentu zināšanas juridiskajos, budžeta, finanšu vadības un iestādes darbības jautājumos tika vērtētas, par katru atbildi piešķirot no 0 līdz 0,5 punktiem atkarībā no atbildes pilnīguma.
Savukārt trešajā kārtā tika vērtētas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, pārmaiņu vadība, komandas vadīšana. Saskaņā ar konkursa kārtību pretendentu varēja uzaicināt uz vadības kompetenču novērtēšanu tikai tad, ja katrā no trim mutiskās daļas posmiem komisijas sniegtais pretendenta novērtējums ir vismaz trīs punkti. Trešajā kārtā tika piesaistīti arī divi neatkarīgi personālvadības speciālisti, kuri veica pretendentu vadības kompetenču novērtēšanu atbilstoši vienādiem kritērijiem un metodēm.
Atlases procesā tika izvērtēta arī pretendentu reputācija.
Konkursa komisijas lēmums
Visi konkursa norises posmi un komisijas pieņemtie lēmumi ir dokumentēti, nodrošinot atlases procesa izsekojamību, caurskatāmību un atbilstību noteiktajai konkursa norises kārtībai. Konkursa komisija vērtēja kandidātu piemērotību un lēmumu par piemērotāko kandidātu pieņēma, stingri balstoties uz konkursa noteiktajiem kritērijiem un visu pretendentu izvērtējumu.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijas sastāvā bija Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte, Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.
Tāpat kā citos amata konkursos arī šajā pirms darba uzsākšanas konkursa komisijas locekļi paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesamību un informācijas neizpaušanu. Ja komisijas loceklis konstatē interešu konfliktu, viņš atstata sevi no attiecīgā pretendenta vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas.
Konkursa noslēgumā komisijas locekļu un personālvadības speciālistu vērtējumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents – Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs – tika ieteikts Ministru prezidentam virzīšanai apstiprināšanai Ministru kabinetā. Šā gada 8. oktobrī Ministru prezidents pieņēma lēmumu virzīt Kasparu Gorkšu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Valsts kancelejas direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru prezidents pēc pretendenta kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Valsts kancelejas direktora amata konkursa process tiek īstenots, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās personas datu aizsardzības prasības un pretendentu tiesības uz konfidencialitāti, tāpēc Valsts kanceleja nesniegs nekādus komentārus par atsevišķu personu iespējamu dalību konkursā. Saskaņā ar atlasi regulējošajiem Ministru kabineta noteikumiem atlases procesa ietvaros saņemtajai un radītajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.
Kaspara Gorkša profesionālā pieredze un izglītība
Kaspara Gorkša līdzšinējā profesionālā pieredze un izglītība ir atbilstoša Valsts kancelejas direktora amata prasībām. Kaspara Gorkša līdzšinējā darbavieta ir Latvijas Darba devēju konfederācija, kur kopš 2023. gada 3. aprīļa ieņem ģenerāldirektora amatu. Vienlaikus K. Gorkšs kopš 2020. gada 9. novembra ir arī Jūrmalas futbola skolas direktors.
Pirms tam viņš no 2021. gada marta līdz 2023. gada oktobrim bija Latvijas Sporta federāciju padomes valdes loceklis, trīs gadus (2020. gada marts līdz 2023. gada marts) viņš ieņēma Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektora amata. Savukārt no 2018. gada marta līdz 2019. gada oktobrim K. Gorkšs bija Latvijas Futbola federācijas prezidents. K. Gorkšam ir arī pieredze lektora amatā, vadot lekcijas Latvijas Universitātes studiju kursā “Sporta tiesības” no 2023. gada septembra līdz 2024. gada augustam.
K. Gorkša profesionālā darbība ietver arī pieredzi sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām, uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem, dažādu interešu saskaņošanā, stratēģisku jautājumu risināšanā un pārmaiņu vadībā. Šīs kompetences ir nozīmīgas Valsts kancelejas direktoram, kura uzdevums ir nodrošināt efektīvu valdības darba koordināciju un uz rezultātu vērstu valsts pārvaldes darbu. Atlases procesā K. Gorkšs pārliecinoši demonstrēja izpratni par valsts pārvaldes darbības principiem, lēmumu pieņemšanas procesiem un pārmaiņu īstenošanas izaicinājumiem.
K. Gorkšs studējis Latvijas Universitātē, kur ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē un sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē.
Vienlaikus attiecībā uz K. Gorkša dalību iepriekšējā konkursā novērotāja statusā norādām, ka tas pats par sevi nerada priekšrocības vai ietekmi uz pretendenta vērtējumu. Tāpat šis apstāklis nav pamats liegt personai piedalīties atkārtoti izsludinātā konkursā. Katrs konkurss ir atsevišķs atlases process, kuros pretendentu atbilstība amata prasībām un profesionālās kompetences tiek vērtētas pēc konkrētiem šī konkursa kritērijiem. Turklāt lēmumus par pretendentu virzīšanu nākamajām atlases kārtām pieņem neatkarīga konkursa komisija.
Novērotāji uzrauga konkursa procesu
Valsts kancelejas direktora amata konkursa process tika īstenots atbilstoši noteiktajai konkursa kārtībai, un konkursa norises uzraudzībai bija piesaistīti arī novērotāji – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.
Norādām, ka atlases procesa novērotāji sniedz komisijai savu vērtējumu par atlases procesa norises gaitu. Novērotāju galvenais uzdevums ir izvērtēt konkursu no tā procesuālā aspekta. Novērotāji var izteikt savus novērojumus, taču novērotāji nevērtē pretendentu iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību arī mutvārdu intervijas kritērijiem. Lēmumu par pretendentu virzīšanu uz atlases kārtām pieņem komisija.
Novērotāji tāpat kā komisijas locekļi paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesamību un informācijas neizpaušanu. Ja novērotājs konstatē interešu konfliktu, tad arī novērotājs atstata sevi no viedokļa izteikšanas par attiecīgo pretendentu. Tādējādi arī Valsts kancelejas direktora amata konkursā ir stingri ievērotas procedūras, lai novērstu interešu konflikta iespējamību. Vienlaikus tas neaizliedz novērotājam izvērtēt konkursu no tā procesuālā aspekta.
Konkursa norisē netika konstatēti pārkāpumi vai saņemti iebildumi par tā norisi un procedūras ievērošanu.
