Flickr
Vairāk nekā 350 valsts un pašvaldību komunikācijas profesionāļi 6. novembrī pulcējās Valsts kancelejas organizētajā konferencē “Stratēģiskā komunikācija drošākai rītdienai 2025”.
Konferencē kopā ar Latvijas un starptautiskiem ekspertiem komunikatoriem tika meklēti risinājumi, kā ar komunikācijas palīdzību stiprināt uzticēšanos un sabiedrības noturību.
Atklājot konferenci, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs uzsvēra, ka komunikācija ir misijas darbs, kas prasa atbildību, drosmi un sadarbību. Pasākuma gaitā izskanēja vienots vēstījums – nākotnes drošība sākas ar uzticēšanos, dialogu un gatavību sadarboties.
Uzticēšanās ir valsts drošības un sabiedrības noturības resurss, kas jāveido ilgtermiņā – vēl pirms krīzes situācijām. Ziemeļvalstu pieredze apliecina, ka atklātība, institucionālais taisnīgums un kopīga atbildība ir sabiedrības psiholoģiskās noturības pamats. Kā uzsvēra Dr. Magnuss Jorts, Zviedrijas Psiholoģiskās aizsardzības aģentūras direktors, Peivi Tampere, NATO StratCom COE pārstāve no Somijas, un Eiriks Veums, Norvēģijas Policijas drošības dienesta komunikācijas padomnieks – drošība ir katra iedzīvotāja atbildība, un uzticēšanos var stiprināt tikai ar atklātu un konsekventu komunikāciju. Dalībnieki vienojās, ka komunikatori ir tilts starp politiku un sabiedrību – uzticības arhitekti un sabiedrības noturības sargi.
Mūsdienu strauji mainīgajā, bieži fragmentētajā informācijas vidē uzticēšanās ir izaicinājums visā pasaulē. Lielbritānijas Valdības komunikācijas dienesta starptautisko jautājumu vadītāja Emma Tērnere uzsvēra, ka uzticību veido kompetence, integritāte un empātija. Uzticība nav vārdiem, bet darbiem. Ilgstošu sabiedrības atbalstu spēj iegūt tās valsts pārvaldes iestādes, kas strādā caurspīdīgi, taisnīgi un cilvēku labklājības vārdā.
Mūsu prasme sarunāties, sadzirdēt vienam otru, izmantot dialogu, lai labāk saprastu gan savas domas, gan citu atšķirīgo viedokli, ir veids, kā mēs, katrs būdami atšķirīgi, varam dzīvot kopā mūsu Latvijā, uzsvēra fonda DOTS izpilddirektore Ieva Morica. Par to, kā ieraudzīt cilvēku daudzveidību apkārt un kā šo resursu likt lietā, pastāstīja, PwC Dažādības un iekļaušanas prakses vadītāja Baltijā Dr. Agnese Cimdiņa, savukārt , LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Dr. Andris Saulītis atklāja, kā un kam cilvēki uzticas. Atšķirīgiem viedokļiem un cilvēku dažādībai sabiedrībā nav jābūt šķeļošiem faktoriem, ja mēs mācāmies cieņpilni sarunāties, sadzirdēt un saprast viens otru.
Īpaša uzmanība tika veltīta mākslīgā intelekta iespējām un riskiem valsts komunikācijā. Eksperti uzsvēra – MI ir spēcīgs rīks, kas attīstās eksponenciāli, taču tas jāizmanto atbildīgi, nodrošinot datu drošību un saglabājot cilvēka spriestspēju. Nākotnes informācijas vidē kritiskā domāšana un digitālā pratība kļūs par būtiskām prasmēm, un par to attīstīšanu jādomā jau šodien. Vienlaikus arvien svarīgāk būs radīt autentiskus stāstus, kas spēj rezonēt pasaulē, kurā arvien vairāk dominē sintētiska informācija.
Noslēdzot konferenci, dalībnieki vienojās – uzticēšanās, dialogs un iekļaujoša komunikācija ir mūsu spēcīgākie aizsardzības instrumenti. Tieši no šodienas komunikatoru darba būs atkarīga rītdienas drošība.
Konferences noslēgumā tika pasniegtas arī komunikācijas projektu konkursa balvas trīs kategorijās: humors, krīze un valstiskums. Konkursā šogad tika saņemti 32 pieteikumi, tos izvērtēja žūrija, kura katrā kategorijā izvirzīja trīs finālistus. Balvas saņēmēju noteica konferences dalībnieku balsojums.
Kategorijā “Humors” tika novērtēta pozitīva un emocionāli piesaistoša komunikācija, izmantojot gaumīgu joku vai cilvēcīgumu kā sabiedrībai svarīgu vērtību. Balvu ieguva Valsts policija ar pieteikumu “Valsts policijas komunikācija sociālo mediju platformās (īpaši Threads)".
Kategorijā “Krīze” tika novērtēta veiksmīga stratēģiskas informācijas pārvaldīšana un sarunas veidošana ar dažādām mērķa grupām ārkārtējas situācijas vai krīzes laikā. Arī šajā kategorijā laurus plūca Valsts policija ar kampaņu “Nepazaudē bērnu!".
Kategorijā “Valstiskums” tika novērtēti komunikācijas projekti augstas pievienotās vērtības sabiedriskā labuma radīšanai, pilsoniskās apziņas stiprināšanai vai piederības sajūtas kopienai un valstij veicināšanai. Uzvarēja Liepājas valstspilsētas pašvaldība ar kampaņu “Liepāja ir Tava balss”.
Īpašo konkursa žūrijas speciālbalvu saņēma Valsts probācijas dienests ar kampaņu, ko īstenoja Ukrainā “Probation of Ukraine – The Future is Now”.
Tāpat savu balvu pasniedza Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem, un to saņēma Liepājas pašvaldība.
