Ministru prezidents Andris Kulbergs šodien sāk tikšanos ar potenciālajiem jaunās valdības partneriem, lai pārrunātu valdības darba principus un prioritāros uzdevumus. “Esam sagatavojuši plašu piedāvājumu apspriešanai, taču vispirms mums jāvienojas par valdības darba principiem. Tie paredz augstāku ministru atbildības līmeni un būtiski atšķirīgu attieksmi pret sabiedrības līdzekļu izlietojumu,” norāda Kulbergs.
Potenciālajiem sadarbības partneriem jābūt gataviem vienoties par konkrētiem uzdevumiem un to izpildes termiņiem, kā arī kopīgi uzņemties atbildību par sarežģītiem lēmumiem. Piedāvātā valdības darba kārtība aptver četrus virzienus: valsts drošību, ekonomikas izaugsmi, izdevumu samazināšanu un efektīvāku valsts pārvaldi.
“Uz sarunām ejam ar skaudru apziņu par valsts finanšu situācijas nopietnību. Ja nerīkosimies tagad, 2030. gadā var būt apdraudēta gan valsts militārā un ekonomiskā drošība, gan finansiālā neatkarība. Mums jāspēj nodrošināt nepieciešamos ieguldījumus aizsardzībā un sociālajā drošībā, vienlaikus risinot gadiem atliktās problēmas. Mums ir aptuveni gads, lai mainītu virzienu un novērstu valsts finanšu problēmu saasināšanos,” uzsver Kulbergs.
Saskaņā ar piedāvājuma sagatavošanā izmantoto Finanšu ministrijas scenāriju 2027. gada valsts budžetā jārod 569 miljoni eiro, 2028. gadā – 893 miljoni eiro, 2029. gadā – 929 miljoni eiro, bet 2030. gadā – 1,735 miljardi eiro. Aizsardzības finansējumam 5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta nepieciešams ilgtspējīgs segums; piedāvājumā izmantotajā aplēsē papildu finansējuma vajadzība novērtēta aptuveni 680 miljonu eiro apmērā gadā. Viens no piedāvātajiem budžeta disciplīnas principiem paredz jaunus izdevumus apstiprināt tikai tad, ja tiem ir skaidrs finansējuma avots un pamatots sasniedzamais rezultāts.
“Pārmaiņas ir nepieciešamas un neizbēgamas, un mums jāparāda, ka taupību sākam ar sevi. Piedāvāju no 2027. gada uz pusi samazināt valsts finansējumu politiskajām partijām, atteikties no ministru un deputātu reprezentācijas izdevumiem, samazināt deputātu mājokļa un degvielas kompensācijas, iesaldēt deputātu un ministru atalgojumu un pārskatīt Saeimas izdevumus. Ar šiem pasākumiem vien 500 miljonu eiro ietaupījuma mērķi nesasniegsim, taču tas būs pirmais pārbaudījums mūsu gatavībai uzņemties atbildību. Sabiedrības uzticība ir jānopelna ar darbiem. Ja aicinām cilvēkus atbalstīt sarežģītus lēmumus, mums pašiem jārāda piemērs,” uzsver Kulbergs.
Līdzās izdevumu samazināšanai – ekonomikas izaugsme un lielāki ieņēmumi
Kulbergs uzsver, ka valsts finanšu sakārtošanai ar izdevumu samazināšanu vien nepietiks. Valdībai vienlaikus jāstrādā pie ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīga budžeta ieņēmumu pieauguma. Tas nozīmē veicināt uzņēmējdarbību, investīcijas un produktivitāti, mazināt šķēršļus uzņēmumu attīstībai un panākt lielāku atdevi no valstij piederošā kapitāla. Šiem uzdevumiem jākļūst par neatņemamu valdības pārmaiņu plāna daļu.
“Jau ilgstoši esmu norādījis uz nepilnībām valsts kapitāla pārvaldībā. Mums jāspēj skaidri atbildēt, kādu atdevi valstij piederošie uzņēmumi dod sabiedrībai un kā to palielināt ilgtermiņā. Viens no piedāvātajiem risinājumiem ir Attīstības fonda izveide, tā pārvaldībā apvienojot valsts kapitālsabiedrības. Mērķis ir profesionālāka pārvaldība, koordinētas investīcijas un lielāks valsts kapitāla ieguldījums Latvijas ekonomikas attīstībā,” skaidro Kulbergs.
Valdības darbs trīs posmos
Kulberga piedāvājums paredz valdības darbu organizēt trīs savstarpēji saistītos posmos.
Pirmajā posmā vienlaikus tiktu izvērtēti valsts izdevumi un funkcijas, sāktas pirmās reformas un sagatavoti ekonomikas izaugsmi veicinoši pasākumi. Uzdevums būtu noteikt, kur iespējams samazināt nepamatotus tēriņus un funkciju dublēšanos un kādas pārmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas.
Otrajā posmā reformas tiktu īstenotas plašāk valsts pārvaldē, ieviešot izmaiņas iestāžu darbā, vienkāršojot procesus un īstenojot ekonomikas izaugsmei paredzētos pasākumus. Reformu rezultāti būtu vērtējami pēc konkrētiem ieguvumiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts budžetam.
Trešajā posmā galvenais uzdevums būtu nostiprināt sasniegto, lai atbildīga saimniekošana, ātrāki pakalpojumi, mazāks administratīvais slogs un pārskatāmi valsts tēriņi kļūtu par pastāvīgu valsts pārvaldes darba praksi.
Katram ministram paredzēta misijas vēstule ar konkrētiem mērķiem, uzdevumiem, mērķiem un izpildes termiņiem. Par nozares prioritātēm ministri vienotos ar nozares pārstāvjiem, savukārt valdības darba organizācijā tiktu skaidri noteikta ministru atbildība un rezultātu izvērtēšanas kārtība. Sabiedrībai būtu regulāri jāsaņem informācija par uzdevumu izpildi un sasniegtajiem rezultātiem. Tradicionāla koalīcijas līguma vietā paredzēts izstrādāt sadarbības partneru kopīgu pārmaiņu plānu darbam Ministru kabinetā. Sarunās plānots izvērtēt arī ministriju skaita samazināšanas iespējas.
“Mums priekšā ir četri izaicinoši gadi. Taču tā ir arī iespēja sakārtot valsts finanses, nostiprināt drošību un radīt pamatu straujākai valsts ekonomikas izaugsmei. Lai to panāktu, vajadzīga vienošanās par darāmo un gatavība katram uzņemties atbildību par rezultātu,” uzsver Kulbergs.