Flickr
Ministru kabineta rīcības apspriedē 2026. gada 25. septembrī tika pārrunāta gatavība apkures sezonai, kā arī pasākumi Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes izmaksu samazināšanai un enerģētiskās drošības risku nākotnē mazināšanai.
“Gatavība apkures sezonai šobrīd ir viena no valdības prioritātēm. Galvenais risks šajā ziemā ir cena, nevis energoresursu trūkums. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai iedzīvotājiem siltumapgāde un energoresursi būtu pieejami par saprātīgu cenu, nepieļaujot strauju un neprognozējamu izmaksu pieaugumu mājsaimniecībām. Vienlaikus ir jāstiprina Latvijas enerģētiskā drošība ilgtermiņā un jāveicina mājsaimniecību pāreja uz efektīvākiem apkures risinājumiem. Tāpat mums jābūt gataviem savlaicīgi aktivizēt atbalsta mehānismus situācijās, kad enerģijas izmaksas sasniedz krīzes līmeni. Šodien pārrunātie priekšlikumi ir pamats konkrētai rīcībai, un sagaidu, ka atbildīgās institūcijas pie tiem turpinās strādāt nekavējoties,” uzsver Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Līdz 16. oktobrim AS “Rīgas siltums” jāiesniedz konkrēts izvērtējums par līdz šim īstenotajiem izmaksu samazināšanas pasākumiem, to ietekmi uz siltumenerģijas tarifu decembrī, kā arī prognoze par sagaidāmo tarifa līmeni un tā ietekmi uz Rīgas iedzīvotājiem.
Rīcības apspriedē Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iezīmēja aktuālo situāciju saistībā ar dažādu energoresursu pieejamību un cenu. Latvija kopumā ir gatava apkures sezonai, un šobrīd netiek prognozēti būtiski riski energoresursu fiziskajai pieejamībai – dabasgāzes krājumi ir pietiekami, pieejami arī nepieciešamie biomasas resursi. Savukārt siltumapgādes uzņēmumi ir apliecinājuši gatavību apkures sezonas nodrošināšanai.
Saistībā ar kurināmā pieejamību ir paredzēts turpināt regulāru situācijas uzraudzību. Situācijas uzlabošanai tiek uzsvērta atbalsta programma visām mājsaimniecībām siltumapgādes sistēmu nomaiņai un energorisinājumu uzstādīšanai. Savukārt energoizmaksām valstī pieaugot līdz krīzes līmenim, plānots paredzēt automātisku atbalsta sistēmu.
KEM ieskatā būtu jāsaglabā aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstu 2025. gada apmērā, kā arī jāievieš tādus jaunus atbalsta pasākumus kā nodrošināt finansējumu mājsaimniecību ģeneratoru un mazo sūkņu iegādei pašvaldību sociālajiem dienestiem un paplašināt mājsaimniecību loku, kas varētu saņemt pabalstu, un palielināt atbalsta apmēru.
Tāpat tika pārrunāti Ekonomikas ministrijas un AS “Rīgas siltums” priekšlikumi siltumenerģijas tarifa pieauguma ierobežošanai Rīgā 2026./2027. gada apkures sezonā un risinājumi, lai mazinātu gaidāmā tarifa kāpuma ietekmi uz iedzīvotāju rēķiniem. Sagatavotais sākotnējais piecu punktu plāns tarifa pieauguma ierobežošanai paredz CO2 bezmaksas kvotu pārskatīšanu siltumapgādes uzņēmumiem, kā arī plašāka atlikumsiltuma izmantošana no AS “Latvenergo” termoelektrostacijām “Rīgas siltuma” vajadzībām, “Rīgas siltums” dividenžu daļu novirzīšanu mājsaimniecību atbalstam, AS “Latvenergo” daļu no piegādātās siltumenerģijas nodrošināšanu par pazeminātu tarifu, kā arī ēku temperatūras grafiku pārskatīšanu, izvērtējot iespēju samazināt telpu temperatūru, tādējādi samazinot siltumenerģijas patēriņu.
Apspriedē piedalījās pārstāvji no “Rīgas Siltums”, “Latvenergo”, “Conexus”, Latvijas siltumapgādes asociācijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Rīgas domes.
