Flickr
Trešdien, 25. februārī, notika Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padomes) sēde, kurā tika apspriesti pilsoniskajai sabiedrībai nozīmīgi jautājumi – pilsoniskā dialoga stiprināšana, labas pārvaldības veicināšana, kā arī iecerētais ietvars izmaiņām valsts pārvaldes godprātīgas un ētiskas rīcības veicināšanai.
Memoranda padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis informēja par iecerēm pilsoniskā dialoga veicināšanai. Atbilstoši 2025. gada janvārī notikušajās domnīcās diskutētajiem aspektiem plānots nostiprināt pilsoniskā dialoga jēdzienu un tā īstenošanas tvērumu
Redzējumā par pilsonisko dialogu un tā īstenošanas praktisko ietvaru piedāvātas redakcionālas izmaiņas Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandā:
- papildināt Memoranda mērķus, paredzot, ka Memoranda padome īsteno pilsonisko dialogu;
- biedrību un nodibinājumu un valsts pārvaldes sadarbībai noteikt aktuālus uzdevumus;
- precizēt, kas var parakstīt Memorandu un kādos gadījumos iespējama izslēgšana no parakstītāju loka, un veikt citas izmaiņas.
Plānots, ka precizēto dokumentu parakstītu Memoranda forumā šī gada septembrī. Līdz ar izmaiņām Memorandā tiktu virzīti grozījumi arī Memoranda padomes nolikumā un Ministru kabineta Kārtības rullī. Pirmā diskusija par Memoranda precizējumiem notiks 2026. gada 18.martā plkst. 15.00-17.00 plānotajā Satura plānošanas darba grupas sēdē, Informācija par iespēju piedalīties minētajā sēdē sekos drīzumā.
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska informēja par Tiesībsarga iecerēm labas pārvaldības stiprināšanai. 2026. gadā tiks organizēta plānota labas pārvaldības balva, kā arī sadarbībā ar Valsts kanceleju iecerēts organizēt diskusijas ar mērķi veidot iekļaujošu valsts pārvaldi un stiprināt sabiedrības uzticēšanos tai. Papildus paredzēti darbsemināri publiskā sektora pārstāvjiem, lai veicinātu izpratni par labu pārvaldību.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieks stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos Sandijs Vectēvs informēja par Valsts pārvaldes integritātes un interešu konflikta novēršanas likuma ieceri. Tika uzsvērts, ka daudzas līdzšinējās normas un ierobežojumi radušies kā reakcija uz konkrētiem gadījumiem un publiskiem skandāliem, nevis sistēmisku risku izvērtējumu. Rezultātā regulējums kļuvis pārlieku detalizēts un fragmentēts, balstīts aizliegumos, nevis vienotā risku pārvaldības pieejā.
Plānotās izmaiņas paredz atbildību institūciju vadītājiem, pārzinot iestādes darbības specifiku un amatu riskus, nodrošināt interešu konflikta pārvaldību, tādējādi stiprinot vadības kultūru un iekšējo atbildību.
KNAB atbildībā būtu izglītot un uzraudzīt iestāžu iekšējo kontroles sistēmu kvalitāti, nevis koncentrēties tikai uz formālu pārkāpumu sodīšanu. KNAB ieskatā reforma ļaus stiprina sabiedrības uzticēšanos. Memoranda padomes pārstāvji diskusijā pauda bažas par iespējamiem riska faktoriem jaunajā regulējumā un risku pārvaldības modelī, īpaši attiecībā uz vienotas pieejas nodrošināšanu dažādās iestādēs un vadītāju kapacitāti kvalitatīvi izvērtēt interešu konflikta situācijas. Tika uzsvērta nepieciešamība skaidri definēt atbildības robežas un nodrošināt metodisko atbalstu. KNAB sagatavotais likumprojekts drīzumā tiks publiskots TAP portālā.
Informāciju sagatavoja biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", veicot valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbības nodrošināšana, kas tiek īstenots ar Valsts kancelejas finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Fotogrāfijas:
/Gints Ivuškāns/
