11. septembrī Valsts kancelejā viesojās Ukrainas valsts sekretāru un sabiedrisko organizāciju pārstāvju delegācija, lai iepazītos ar Latvijas valsts pārvaldes pieredzi. Sarunas fokusā bija valsts sekretāru un departamentu vadītāju loma Latvijas valsts pārvaldē, praktiski modernizācijas un inovācijas piemēri, kā arī pieeja cilvēkresursu pārvaldībai, motivēšanai un apmācībai.
Ukrainas kolēģi iepazinās ar Latvijas valsts pārvaldes modernizācijas galvenajiem virzieniem un aktivitātēm. Valsts kancelejas pārstāvji uzsvēra, cik nozīmīgs ir valsts dialogs ar pakalpojumu lietotājiem, jo tieši pozitīva personīgā pieredze ir iespēja paaugstināt sabiedrības uzticēšanos - vienu no rādītājiem, ko vēlas uzlabot abās valstīs. "Iedzīvotāji vēlas vairāk tiešās komunikācijas un līdzdalības formātus, kur valsts pārvalde uzklausa, kas cilvēkiem patiesi nepieciešams," sacīja Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja Ilona Anna Eklona. Viņa uzsvēra arī datu nozīmi lēmumu pieņemšanā, uz ko vērsts Valsts kancelejas Analītiskā dienesta darbs, un ex-post novērtējumu ieviešana, kas ļauj saprast tiesību akta faktisko ietekmi 3-5 gadus pēc regulējuma pieņemšanas.
Saruna notika Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā, kuras vadītāja Evija Taurene Ukrainas kolēģus iepazīstināja ar tās darbības principiem un sasniegtajiem rezultātiem. Laboratorija strādā kā metodiskais centrs, kas publiskajam sektoram palīdz izprast sabiedrības vajadzības un risināt konkrētus izaicinājumus politikas izstrādē, pakalpojumu uzlabošanā un administratīvā sloga samazināšanā. Inovācijas un pakalpojuma dizaina ekspertu komanda arī apmāca pārmaiņu līderus, lai veicinātu plašāku pakalpojumu kultūras un domāšanas maiņu valsts pārvaldē.
Viesiem tika prezentēta arī Latvijas pieeja cilvēkresursu politikas attīstībai valsts pārvaldē un praktiskās pieredzes piemēri, īpaši akcentējot cilvēkcentrētu pieeju, ciešu sadarbību ar iestādēm un iestāžu vadītāju nozīmīgo lomu pārmaiņu virzīšanā un valsts pārvaldes spējas stiprināšanā. “Mūsu pieeja cilvēkresursu politikas veidošanā balstās uz partnerību – uz atvērtu dialogu, kopīgu izpratni un risinājumiem, ko veidojam kopā,” uzsvēra Cilvēkresursu politikas departamenta vadītāja Ērika Todjēre. Viesus īpaši interesēja Latvijas pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlases un attīstības jomā, jo Ukrainai, turpinot publiskās pārvaldes reformas, ir jānostiprina profesionāla pieeja augstākā līmeņa vadītāju atlasei. Atzinīgi tika novērtēta arī Latvijas pieeja sadarbības stiprināšanai ar akadēmisko vidi, veidojot ciešāku saikni starp valsts pārvaldi, pētniecību un zināšanām.
Gan Latvijā, gan Ukrainā publiskais sektors saskaras ar paaudžu nomaiņu, strauju tehnoloģiju attīstību un nepieciešamību ātrā tempā apgūt jaunas prasmes un zināšanas. Valsts administrācijas skolas direktore Agita Kalviņa vada mācību centru, kas organizē un piedāvā specializētas, publiskā sektora vajadzībās balstītas mācības un kursus. "Jēgpilna ir tikai sistēmiska cilvēkrersursu transformācija, kur apmācība tiek mērķēta uz iestādei un konkrētajam amatam nepieciešamo kompetenču iegūšanu," viņa uzsvēra sarunā ar valsts pārvaldes reformu veidotājiem no Ukrainas.