Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 11. un 12. jūlijā piedalījās NATO samitā Viļņā, Lietuvā. Otrdien, 11. jūlijā, samitā tika pieņemti būtiski lēmumi par Alianses aizsardzības spēju stiprināšanu un Ukrainas ceļu uz pilnu dalību Aliansē. Trešdien, 12. jūlijā, norisinājās jaunizveidotās NATO-Ukrainas Padomes atklāšanas sēde, kurā Ministru prezidents uzsvēra – Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti.
NATO samitā Viļņā pirmo reizi kā dalībvalsts piedalījās Somija, bet samita priekšvakarā tika panākta politiska vienošanās par Zviedrijas drīzu kļūšanu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.
Samitā otrajā dienā, trešdien, 12. jūlijā, notika NATO-Ukrainas Padomes atklāšanas sanāksme ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska (Volodymyr Zelensky) līdzdalību. NATO līderi pauda nelokāmu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju un uzsvēra, ka Ukrainas nākotne ir NATO.
“Jo ilgāk Krievija karos, jo ciešāk tas saliedēs NATO. Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti. Latvija turpinās visiem spēkiem atbalstīt Ukrainu, arī ceļā uz dalību NATO. Mums kopā izdosies!” uzsvēra Ministru prezidents.
Samita otrajā dienā NATO valstu vadītāji tikās arī ar līdzīgi domājošiem partneriem no Indijas un Klusā okeāna reģiona – Austrālijas, Dienvidkorejas, Japānas un Jaunzēlandes. Alianses un partnervalstu līderi bija vienisprātis, ka Eiropas un Āzijas reģionu drošība ir saistīta. Izaicinājumus rada Ķīnas politika un Ķīnas un Krievijas stratēģiskā partnerība. “Mūs – līdzīgi domājošās valstis – vieno kopīgas vērtības. Krievija grauj noteikumos balstītu starptautisko kārtību, bet Ķīna izaicina starptautisko kārtību. Sabiedrotajiem un partneriem ir jāstrādā kopā, lai stiprinātu drošību un atbalstītu Ukrainu,” norādīja Ministru prezidents.
Tāpat Ministru prezidents kopā ar Lietuvas un Igaunijas valdību vadītājām tikās ar Japānas premjerministru Fumio Kišidu (Fumio Kishida).
