NATO Austrumu flanga stiprināšana Latvijā notiek jau šodien, pateicoties Kanādas un Spānijas lēmumiem palielināt savu karavīru skaitu NATO Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā, un tā ir jāturpina, otrdien, 8. martā, pēc Ādažu militārās bāzes apmeklējuma uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Pēc Kariņa vārdiem, Putina uzsāktais karš Ukrainā ir saliedējis NATO partnerus, par ko liecina arī šodien notikusī NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga, Kanādas premjerministra Džastina Trudo un Spānijas premjerministra Pedro Sančesa vizīte Ādažu militārajā bāzē.
“Latvija ir salīdzinoši maza valsts, bet mēs esam daļa no pasaules lielākās un spēcīgākās militārās alianses, kurā, būdami plecu pie pleca, esam nepārvarami. Jāatgādina, ka Latvija nav tikai kolektīvās drošības patērētāji – mēs ieguldām un ieguldīsim savas valsts aizsardzībā, stiprinot arī visas Alianses aizsardzības spējas,” uzsvēra K. Kariņš, norādot, ka Latvija šobrīd aizsardzībā iegulda vairāk nekā 2% no IKP un nesen valdība konceptuāli lēma par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no IKP tuvāko trīs gadu laikā.
Ministru prezidents uzsvēra, ka NATO Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa un Latvijā esošie ASV karavīri ir ļoti nozīmīgs NATO ieguldījums Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, par ko šodien gan viņam, gan NATO ģenerālsekretāram, gan Kanādas un Spānijas premjerministriem un Valsts prezidentam bija iespēja pārliecināties, piedaloties militārajās mācībās.
