Latvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2022.–2025. gadam

8. februārī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Piektā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2022.–2025. gadam (turpmāk – plāns) īstenošanu, lai ilgtermiņā veicinātu uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām un dažādu sabiedrības grupu savstarpējo uzticēšanos.

Plāna mērķis ir, īstenojot tajā iekļautos pasākumus, ilgtermiņā veicināt uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām un sniegt pienesumu NAP2027 stratēģiskā mērķa – veicināt sociālo uzticēšanos – sasniegšanā, kas ietver gan uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, gan lielāku dažādu sabiedrības grupu savstarpējo uzticēšanos. Plānā ietvertie pasākumi īstenojami dažādās nozarēs, un tos veiks valsts institūcijas un pašvaldības – gan pašas, gan sadarbībā ar nevalstisko sektoru un nozaru pārstāvjiem.

Ievērojot Atvērtās pārvaldības iniciatīvas (Open Government Partnership jeb OGP) koprades un līdzdalības principus, plānā ir iekļauti trīs rīcības virzieni:

  1. Jēgpilna un efektīva sabiedrības līdzdalība izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē;
  2. Valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātība un caurskatāmība;
  3. Pašvaldību atvērtība un iedzīvotāju iespējas iesaistīties savas pašvaldības darbā.

Pirmais rīcības virziens paredz stiprināt vienotu izpratni un tiesisko regulējumu sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai, digitālās platformas izveidi ērtai līdzdalības īstenošanai, mācības un labās prakses pēcpusdienas valsts pārvaldei, mērķtiecīgas sabiedrības informēšanas aktivitātes, lai veicinātu izpratni par līdzdalības veidiem un iesaistīšanās formām. Būtisks darbs sagaida ministrijas, kurām jāapzina un jāpilnveido savu sadarbības partneru loks un izmantotās pieejas līdzdalības nodrošināšanai, lai izstrādātie lēmumi būtu izsvērti un kvalitatīvi ikvienā nozarē.

 Lai veicinātu uzticēšanos valsts pārvaldes iestādēm, plānā būtiska loma atvēlēta arī caurskatāmības nodrošināšanai un sabiedrības iesaistei Atveseļošanas fonda plāna un Kohēzijas politikas programmas ietvaros finansētu reformu un investīciju efektīvā veikšanā un atbildīgā uzraudzībā.

Tāpat plānā īpaši ir uzsvērta jauniešu iesaiste un uzrunāšana, proti, paredzēta līdzdalības tēmas aktualizācija jauniešu vidū viņiem pieejamā un saprotamā veidā.

Otrā rīcības virziena īstenošana četru gadu laikā stiprinās valsts pārvaldes komunikāciju ar iedzīvotājiem, lai ērtā un pieejamā veidā skaidrotu savu darbu, pieņemtos lēmumus un nozaru rīcībpolitikas. Būtiska iecere ir paplašināt sabiedrībai pieejamās informācijas un datu apjomu, kas ir valsts pārvaldes rīcībā, un sekmēt to izmantošanu.

Plāna trešais rīcības virziens radīts, lai stiprinātu iedzīvotāju reģionālo piederību un uzticēšanos vietvarām. Valsts kancelejas apzinātā pašreizējā situācija rāda, ka virkne sabiedrības grupu nejūtas uzklausītas, tostarp pašvaldību iedzīvotāji, jo sevišķi Kurzemes un Latgales reģiona iedzīvotāji. Tāpēc plānots rast jaunas un pilnveidot esošās prakses, lai iedzīvotājiem būtu regulāras iespējas jēgpilni iesaistīties dzīves uzlabošanā savās pašvaldībās.

Atvērtā pārvaldība ietver kvalitatīvu un regulāru valsts institūciju un sabiedrības dialogu un partnerību, lai kopīgi noteiktu un risinātu sabiedrībai aktuālas problēmas –  šī plāna periodā tā ir uzticēšanās krīze. Tāpēc, jau uzsākot darbu pie plāna 2021. gada pavasarī, Valsts kanceleja iesaistīja valsts pārvaldes iestādes, NVO, citas institūcijas, kā arī apkopoja un ņēma vērā iedzīvotāju sniegtās idejas speciāli izveidotā platformā Atvertalatvija.manabalss.lv.

Plāna mērķis – uzticēšanās veicināšana – izvēlēts, jo salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldes institūcijām Latvijā ir zema. Pandēmija ir izgaismojusi to, ka svarīgi ir uzkrāt iedzīvotāju uzticēšanās kredītu ilgtermiņā. Taču uzticēšanās krīze ir mūsdienu pasaules izaicinājums un skar arī citas valstis. Ar demokrātiju neapmierināto pasaules iedzīvotāju īpatsvars 2019. gadā sasniedza 57,5 % jeb augstāko līmeni pēdējos 25 gados, un pētnieki to saista ar ekonomiskajām un politiskajām krīzēm, korupcijas skandāliem[1].

Sevišķi zema ir Latvijas iedzīvotāju ticība savai spējai ietekmēt lēmumus. Eirobarometra 2021. gada pavasara dati liecina, ka tikai 28 % iedzīvotāju Latvijā tic, ka ar savu viedokli var kaut ko mainīt savā valstī, bet 71 % netic tam, ka viņu balsij ir nozīme. Tāpēc plānā iekļauto rīcību virzienu uzdevums ir veicināt iedzīvotāju iespējas ietekmēt rīcībpolitikas.


 

[1] Foa, R.S., Klassen, A., Slade, M., Rand, A. and R. Collins. 2020. "The Global Satisfaction with Democracy Report 2020." Cambridge, United Kingdom: Centre for the Future of Democracy

Vizuāls materiāls
Datums 8. februāris, 2022
Laiks10.00
Atrašanās vietaDaļēji attālināti

Ministru kabineta sēde

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vada Ministru kabineta sēdi (daļēji attālinātajā režīmā). Mediju iespējas: preses konference …