Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amata kandidātu atlases nolikums

      I. Vispārīgie jautājumi

1. Nolikums nosaka
   1. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amata kandidātu pieteikšanās nosacījumus un kārtību;
   2. kandidātu atlases kritērijus un vērtēšanas kārtību;
   3. kandidātu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību (turpmāk – komisija).
2. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka atlasi veic komisija, kuru izveido un apstiprina tieslietu ministrs.
3. Valsts kanceleja pēc tieslietu ministra ieteikuma uzaicina kandidātu novērtēšanas procesa neatkarīgus novērotājus (turpmāk – novērotāji), kas pārstāv dažādas nevalstiskās vai sociālo partneru organizācijas. Neatkarīgie novērotāji sniedz komisijai savu vērtējumu. Minētajam vērtējumam ir ieteikuma raksturs.
4. Valsts kanceleja līdz 2021. gada 12. novembrim izsludina atklātu konkursu uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatu (turpmāk – konkurss) un nosaka šī nolikuma 21. punktā minēto dokumentu iesniegšanai 21 dienu ilgu termiņu. Ja nepieciešams, termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk kā par 10 dienām.
5. Konkurss notiek četrās kārtās.
6. Komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja.
7. Valsts kanceleja nodrošina neatkarīgu personāla atlases ekspertu atbalstu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amata kandidātu atlasē. Personāla atlases eksperti novērtē kandidātu vadības kompetences. Personāla atlases pakalpojumu izmaksas sedz no Valsts kancelejas līdzekļiem.
8. Komisijas darba vajadzībām saņemtajai un komisijas radītajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.
   
   
   II. Komisijas darbība un lēmumu pieņemšana
    
9. Komisijas priekšsēdētājs pēc konkursa izsludināšanas sasauc rīcības plānošanas sēdi. Rīcības plānošanas sēdē:
   1. vienojas par komisijas darba grafiku;
   2. izlemj citus ar komisijas darba organizāciju saistītus jautājumus.
10. Komisija lēmumus pieņem komisijas sēdēs. Komisijas sēdes vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas sēdes var notikt klātienē, attālināti (izmantojot videokonferences ierīces) vai elektroniski.
11. Komisijas sēdes ir slēgtas.
12. Komisijas sēdes protokolē. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs.
13. Komisijas sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Par tehnisko līdzekļu izmantošanu izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā.
14. Komisijas loceklis, kas nepiekrīt komisijas lēmumam vai tā daļai vai vēlas to papildināt, savu atsevišķo viedokli izsaka sēdes laikā. Atsevišķo viedokli iekļauj protokolā.
15. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē un lēmuma pieņemšanā piedalās vismaz trīs komisijas locekļi ar balsstiesībām, ieskaitot priekšsēdētāju.
16. Komisija lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.
17. Katrs komisijas loceklis un neatkarīgais novērotājs ar padomdevēja tiesībām apliecina, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ viņš būtu ieinteresēts kāda konkrēta kandidāta atlasē, kā arī apņemas neizpaust ierobežotas pieejamības informāciju, kura komisijas loceklim un novērotājam ir kļuvusi zināma konkursa norises laikā.
18. Ja iespējams interešu konflikts, komisijas loceklis nepiedalās lēmuma pieņemšanā par attiecīgo jautājumu.
19. Uz komisijas sēdi var uzaicināt ekspertus. Ekspertu viedoklim ir ieteikuma raksturs.
    
    III. Konkursa izsludināšana
     
20. Valsts kanceleja nodrošina konkursa sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču portālā, Ministru kabineta tīmekļvietnē un sociālajos tīklos.
21. Lai pieteiktos konkursā, kandidāts iesniedz Valsts kancelejā šādus dokumentus:
    1. pieteikuma vēstuli dalībai konkursā, norādot motivāciju ieņemt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatu. Pieteikuma vēstulē iekļauj apliecinājumu atbilstībai Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. un 7. pantā un likuma "Par valsts noslēpumu" 9. panta trešajā daļā noteiktajām prasībām;
    2. kandidāta dzīvesgaitas aprakstu (turpmāk – CV) atbilstoši Europass CV standartam, kas pieejams tīmekļvietnē https://europa.eu/europass/eportfolio/screen/cv-editor?lang=lv, kurā ietverta informācija, kas apliecina atbilstību atlases konkursa sludinājumā minētajām prasībām (tostarp svešvalodas prasmes pašnovērtējums);
    3. kandidāta redzējumu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbības prioritātēm, attīstību un pārvaldes priekšnieka kompetencē esošajiem primārajiem darbiem tuvāko trīs gadu laikā, lai būtiski samazinātu noziedzīgu nodarījumu recidīvu (ne vairāk par 2000 vārdiem);
    4. izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;
    5. valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta kopiju, ja latviešu valoda nav dzimtā valoda un persona iepriekš nav strādājusi Valsts valodas likuma 6. panta pirmajā daļā minētajās institūcijās;
    6. sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
22. Lai nodrošinātu kandidāta atbilstības pārbaudi, komisija, ja nepieciešams, ir tiesīga lūgt kandidātu uzrādīt dokumentu oriģinālus un iesniegt papildu dokumentus vai informāciju.
    
    IV. Konkursa norise
     
23. Komisija konkursa pirmajā kārtā novērtē kandidātu atbilstību izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām:
    1. atbilstība Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. un 7. pantā noteiktajām prasībām;
    2. sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts;
    3. maģistra grāds tiesību zinātnes, komerczinības un administrēšanas, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes, humanitārās zinātnes, pedagogu izglītības un izglītības zinātnes vai civilās un militārās aizsardzības jomā;
    4. ne mazāk kā trīs gadu pieredze vadošā amatā;
    5. vēlama pieredze valsts pārvaldē;
    6. zināšanas Latvijas kriminālsodu izpildes sistēmas jomā;
    7. padziļinātas zināšanas par brīvības atņemšanas soda izpildi, saturu, būtiskajiem soda elementiem, resocializācijas procesu, ieslodzījuma vietu drošību, apsardzi un ieslodzīto uzraudzību, dinamiskās drošības principu, kā arī ciešākajiem sadarbības partneriem un nepieciešamo sadarbību ar institūcijām soda mērķa sasniegšanas nodrošināšanai;
    8. izpratne par kriminālsodu izpildes politikas attīstības virzieniem un ieslodzījuma vietu lomu tajā;
    9. izpratne par administratīvo procesu iestādē, centrālā aparāta un ieslodzījuma vietu lomu tajā;
    10. izpratne par valsts pārvaldes sistēmu, darbības pamatprincipiem un budžeta plānošanu;
    11.  angļu valodas zināšanas B2 līmenī atbilstoši Eiropas kopīgajām nostādnēm valodu apguvei: https://europass.cedefop.europa.eu/lv/resources/european-language-levels-cefr.
24. Kandidātus, kuri neatbilst kandidātam izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, noraida.
25. Par kandidātiem, kuri atbilst izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, Valsts kanceleja pieprasa informāciju Valsts drošības dienestam par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
26. Lai Valsts kanceleja varētu pieprasītu šā nolikuma 25. punktā minēto informāciju, kandidāti, iesniedz pašrocīgi aizpildītu aptaujas lapu saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" 2. pielikumu. Kandidāts pašrocīgi aizpildīto aptaujas lapu un pašrocīgi rakstītu autobiogrāfiju ievieto atsevišķā slēgtā aploksnē un iesniedz Valsts kancelejā personīgi, uz aploksnes norādot "Aptaujas lapa".
27. Uz konkursa otro kārtu uzaicina kandidātus, kuri atbilst izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, kā arī par kuriem saņemta informācija no Valsts drošības dienesta par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. 
28. Konkursa otrā kārta ir intervija un redzējuma prezentācija par Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbības prioritātēm, attīstību un pārvaldes priekšnieka kompetencē esošajiem primārajiem darbiem tuvāko trīs gadu laikā, lai būtiski samazinātu noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Lai padziļināti novērtētu uz konkursa otro kārtu izvirzīto kandidātu atbilstību amata prasībām, komisija:
    1. intervē kandidātus, noskaidrojot to motivāciju ieņemt vakanto amatu;
    2. uzdod 10 jautājumus, lai novērtētu kandidāta pieredzi un izpratni par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu;
    3. uzklausa kandidātu redzējumu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbības prioritātēm, attīstību un pārvaldes priekšnieka kompetencē esošajiem primārajiem darbiem tuvāko trīs gadu laikā, lai būtiski samazinātu noziedzīgu nodarījumu recidīvu;
    4. novērtē kandidāta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes;
    5. aicina kandidātu demonstrēt angļu valodas zināšanas, uz vienu no jautājumiem atbildot angļu valodā.
29. Kandidāta redzējumu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbības prioritātēm, attīstību un pārvaldes priekšnieka kompetencē esošajiem primārajiem darbiem tuvāko trīs gadu laikā, lai būtiski samazinātu noziedzīgu nodarījumu recidīvu katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem (1. pielikums).
30. Kandidāta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā atbilstoši definētajiem rīcības rādītājiem (2. pielikums).
31. Kandidāta atbildes uz jautājumiem par kandidāta pieredzi un izpratni par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu katrs komisijas loceklis novērtē, par katru atbild sniedzot vienu no šādiem novērtējumiem:
    1. atbilde ir sniegta (1 punkts);
    2. sniegta daļēja atbilde (0,5 punkti);
    3. atbilde nav sniegta (0 punkti).
32. Valsts kanceleja apkopo komisijas locekļu vērtējumus un aprēķina katra kandidāta kopējo vērtējumu katrā kritērijā. Kopējo vērtējumu aprēķina, saskaitot katram kandidātam visu komisijas locekļu piešķirto punktu skaitu un izdalot to ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījās vērtēšanā. Iegūto rezultātu noapaļo, aiz komata norādot vērtību līdz skaitļa simtdaļām (piemēram, pieci, komats, divdesmit pieci).
33. Ja visos otrās kārtas kritērijos komisijas sniegtais kandidāta novērtējums ir vismaz trīs punkti, kandidātu var uzaicināt uz trešo kārtu – kompetenču novērtēšanu. Pamatotu lēmumu, par to, kuri kandidāti aicināmi uz kompetenču novērtēšanu, pieņem komisija.
34. Atlases trešajā kārtā divi Valsts kancelejas piesaistīti neatkarīgi personāla atlases eksperti, piedaloties Valsts kancelejas pārstāvim, veic kandidāta vadības kompetenču novērtēšanu intervijas veidā vai izmantojot citu – atbilstošāku – kompetenču novērtēšanas metodi. Kandidāta vadības kompetenču novērtēšanas interviju var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Kompetences tiek vērtētas atbilstoši kompetenču aprakstiem (3. pielikums).
35. Abi personāla atlases eksperti rakstiski sagatavo kopīgu katra kandidāta vadības kompetenču novērtējumu.
36. Vērtē šādas kandidāta vadības kompetences:
    1. komandas vadīšana (kritiskā kompetence);
    2. pārmaiņu vadīšana (kritiskā kompetence);
    3. orientācija uz attīstību;
    4. spēja pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību;
    5. stratēģiskais redzējums.
37. Visiem kandidātiem vērtē vienas un tās pašas kompetences, izmantojot vienādas kompetenču novērtēšanas metodes.
38. Kandidāta vadības kompetenču novērtējums uzskatāms par neatbilstošu, ja kāda no vadības kompetencēm ir novērtēta ar "neapmierinoši".
    
    V. Lēmuma pieņemšana un kandidāta virzīšana apstiprināšanai
     
39. Pamatojoties uz pirmo trīs kārtu rezultātiem komisija iesaka tieslietu ministram iecelšanai Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatā vienu vai vairākus kandidātus, kuri balstoties uz vērtējumu trijās atlases kārtās, visvairāk atbilst Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amata prasībām. 
40. Ja komisija nolemj, ka neviens no trešajā kārtā iekļuvušajiem kandidātiem nav atbilstošs Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatam, Valsts kanceleja par to informē tieslietu ministru un kandidātus, un izsludina atkārtotu konkursu.
41. Atlases ceturtajā kārtā ir tieslietu ministrs veic pārrunas ar komisijas ieteikto kandidātu vai kandidātiem. Pēc pārrunām tieslietu ministrs pieņem lēmumu par viena kandidāta virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. 
42. Ja tieslietu ministrs pēc pārrunām nolemj nevirzīt nevienu no komisijas ieteiktajiem kandidātiem apstiprināšanai Ministru kabinetā, tad Valsts kanceleja par to informē kandidātu un izsludina atkārtotu konkursu.
43. Valsts kanceleja triju darbdienu laikā pēc komisijas vai tieslietu ministra lēmuma pieņemšanas paziņo kandidātiem par lēmumu attiecībā uz konkrēto kandidātu. Ja lēmums ir negatīvs un kandidātu nevirza uz nākamo kandidātu vērtēšanas kārtu vai iecelšanai amatā, Valsts kanceleja lēmumu paziņo rakstiski.