Covid-19 Ministru kabinets
Māte dīvānā ar datoru un blakus bērns

No 16. marta valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs attālinātais darbs ir obligāta prasība, savukārt privātā sektora uzņēmumiem un organizācijām šāds darba režīms tiek stingri rekomendēts – tā 12. marta valdības sēdē lēma Ministru kabinets. Šī prasība neattiecas uz tiem valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekiem, kuru amata pienākumus iespējams veikt tikai klātienē darba specifikas dēļ.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem (SPKC)[1] šobrīd Latvijā ar Covid-19 slimo 7446 cilvēki, bet kopumā līdz šim laikam reģistrēti 93 959 ar Covid-19 saslimušie. 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir 393,7, kas Latviju joprojām notur ļoti augsta riska zonā. Gandrīz 700 iedzīvotājiem slimības gaita norit vidēji smagā vai smagā formā, kā dēļ šie cilvēki tiek stacionēti, tādējādi radot arvien lielāku slogu uz slimnīcām.

Analizējot reģistrētos saslimšanas gadījumus, secināts, ka viena no “populārākajām” vietām, kur cilvēki inficējas ar Covid-19, ir darbavietas. Pat visu piesardzības pasākumu ievērošana nevar sniegt simtprocentīgu garantiju, ka darbinieks nesaslims ar Covid-19, ja visu darba dienu pavadījis vienā kabinetā ar kolēģi, kurš ir inficējies ar šo vīrusu.

Lai no tā izvairītos, nepieciešams arvien intensīvāk samazināt klātienes darbu un pāriet uz darbu attālinātajā režīmā. Balstoties uz šo apsvērumu, valdība ir noteikusi, ka no 16. marta valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs darbiniekiem, kuru amata specifika to pieļauj, jāpārorientējas uz attālinātā darba režīmu. Darba devējiem būs pienākums noteikt tos darbiniekus, kuri drīkst strādāt klātienē, jo viņu darba specifika objektīvi nepieļauj citu darba formātu. Dodoties uz darbavietu, šiem darbiniekiem nebūs jāuzrāda izziņa vai atļauja strādāt klātienē.

Vienlaikus šiem publiskā sektora darbiniekiem, atrodoties darbavietā, jābūt nodrošinātiem ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un individuālu kabinetu vai vismaz 15 kvadrātmetriem uz personu, ja telpā atrodas vairāki darbinieki. Ja nav iespējams īstenot ne vienu, ne otru no šiem nosacījumiem, jāveido darba grafiks un atsevišķas darbinieku plūsmas.

Privātā sektora uzņēmējiem un organizācijām šī nav obligāta prasība, tomēr Ministru kabinets stingri rekomendē apsvērt iespējas strādāt attālināti, ņemot vērā, cik ļoti šāds darba režīms var mazināt riskus Covid-19 izplatībai gan uzņēmumu darbinieku vidū, gan sabiedrībā kopumā.   

Lai sniegtu atbalstu pārejā uz attālināto darbu un atbildētu uz virkni jautājumu, kas saistās ar šo pāreju, Valsts kanceleja sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir izstrādājusi attālinātā darba vadlīnijas. Lai gan tās orientētas uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, tajās ieteikumus un praktiskus risinājumus var gūt arī privātā sektora pārstāvji. Vadlīnijas pieejamas Ministru kabineta tīmekļvietnē.

Pārejot uz attālinātā darba režīmu, tie darbinieki, kuriem iespējams to apvienot ar bērna pieskatīšanu, tiek aicināti savas atvases nelaist uz bērnudārziem. Kā liecina SPKC apkopotie dati, aizvadītajās nedēļās arvien biežāk konstatēta saslimstība ar jauno, daudz lipīgāko Covid-19 paveidu, kas skar arī bērnus. Tādēļ, lai nevairotu Covid-19 izplatību arī bērnudārzos, uz turieni tiek rekomendēts vest tikai tos bērnus, kuru vecāki nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu mājās.

 


[1] Aktuālie dati 2021. gada 15. martā

Santa Jirgensone

Konsultante
santa.jirgensone [at] mk.gov.lv