Flickr
Ministru kabineta rīcības apspriedē 2026. gada 22. septembrī tika uzklausīts Latvijas Bankas ziņojums par Latvijas ekonomikas un eksporta strukturālo transformāciju. Vienlaikus sēdē būtisks uzsvars tika veltīts arī valsts budžeta izdevumu pārskatīšanai un iespējamiem pasākumiem publisko finanšu ilgtspējas stiprināšanai.
Latvijas Bankas vērtējumā ekonomikas strukturālā transformācija ir viens no priekšnoteikumiem, lai Latvija ilgtermiņā spētu tuvināties attīstītāko Eiropas Savienības valstu labklājības līmenim. Eksports ir īpaši nozīmīgs nelielām un atvērtām ekonomikām kā Baltijas valstis, kur eksporta apjoms sasniedz 60 %–80 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr lielās ekonomikās, piemēram, ASV, Ķīnā un Indijā tas ir 10 –25 % no IKP. Vienlaikus ilgtermiņa izaugsmei būtisks ir ne tikai eksporta apjoms, bet arī eksportēto produktu vērtība un sarežģītība. Latvijas Bankas ziņojumā analizēta Latvijas eksporta konkurētspēja salīdzinājumā ar astoņām tuvākajām ES valstīm pēc ekonomiskās attīstības līmeņa – Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju, Ungāriju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju.
“Mums ir jāvirza ekonomika uz produktiem un pakalpojumiem ar arvien augstāku pievienoto vērtību, jāstiprina eksporta konkurētspēja un jāveicina investīcijas nozarēs, kas rada labi apmaksātas darbavietas un ilgtermiņa izaugsmi. Vienlaikus mums ir atbildīgi jārīkojas ar valsts naudu, pārskatot izdevumus, atsakoties no mazāk efektīvām aktivitātēm un panākot, ka katrs eiro dod iespējami lielāku atdevi ekonomikai un sabiedrībai. Mums kā valdībai ir jākoncentrējas uz Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšanu,” uzsver Andris Kulbergs.
Latvijas Bankas ieskatā ekonomikas politikā būtiski vērtēt ne tikai kopējā eksporta apjoma palielināšanu, bet arī to, vai valsts atbalsta instrumenti palīdz mainīt Latvijas ekonomikas struktūru un attīstīt darbības ar augstākiem produktivitātes griestiem. Valsts atbalstu būtu svarīgi orientēt uz konkrētu tirgus nepilnību novēršanu, kā arī radīt labākus nosacījumus augsta riska inovācijām.
Ņemot vērā šā brīža valsts budžeta situāciju, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot ziņojumu par iespējamiem izdevumu ierobežošanas un efektivizācijas pasākumiem, kas izskatāmi valdības rīcības apspriedē 29. septembrī.
Ziņojumā paredzēts izvērtēt iespēju šā gada atlikušajos mēnešos ieviest izdevumu moratoriju atsevišķām izdevumu pozīcijām, tostarp atlīdzībai, īpaši prēmijām un naudas balvām, kā arī pakalpojumiem un citiem izdevumiem, kuriem tradicionāli decembrī vērojams būtisks pieaugums. Tāpat tiks vērtēta ilgstošo vakanču likvidēšanas iespēja un sagatavoti priekšlikumus atlīdzības iesaldēšanai, izstrādājot 2027. gada budžeta projektu un ietvaru. Tāpat Ministru prezidents uzdevis izanalizēt arī nodarbināto skaita, atlīdzības un pakalpojumu izdevumu dinamika valsts pārvaldē pēdējo desmit gadu laikā, lai izvērtētu izmaiņas un to ietekmi uz budžetu, tostarp dažādu jaunizveidotu valsts institūciju kontekstā.
Ministru prezidenta uzdevumā ziņojumā analizēs arī dažādu indeksācijas principu (IKP, inflācijas, patēriņa cenu) izdevumu plānošanu budžeta procesā, kā arī priekšlikumus to piemērošanas atlikšanai. Vienlaikus paredzēts sagatavot priekšlikumu Fiskālās disciplīnas padomes kompetences paplašināšanai, lai padome varētu izvērtēt 30% ieguldījuma vietējā industrijā principa īstenošanu aizsardzības resorā.
