Tiešsaistes seminārā ar iekšlietu, aizsardzības dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem skaidrotas plānotās izmaiņas izdienas pensiju sistēmā

Ja jau šobrīd strādājat vai sāksiet darbu amatos, kuriem šobrīd paredzēta izdienas pensija, līdz 2027. gada 1. janvārim, jums būs tiesības uz izdienas pensiju arī tad, ja šis amats vēlāk vairs nebūs izdienas pensiju sistēmā. 

Taču jāņem vērā, kāds izdienas stāžs būs uzkrāts līdz 2027. gadam, jo tas ietekmēs to, kuri nosacījumi tiks piemēroti. 

• Ja līdz 2027. gadam būsiet izdienas pensijā vai sasniedzis izdienas pensijai nepieciešamo vecumu un stāžu, jūsu tiesības uz pensiju jau būs iegūtas un nekādas izmaiņas uz jums neattieksies. 

• Ja stāžs būs mazāks par 10 gadiem, jums saglabāsies tiesības uz pensiju, bet tiks piemēroti pārejas nosacījumi, papildus stāža uz vecuma palielinājumam, izdienas pensija tiks rēķināta no vidējās atlīdzības par pēdējiem 10 gadiem, kā arī samazināsies tās minimālais un maksimālais apmērs; 

• Ja stāžs būs 10 gadi vai vairāk, jums saglabāsies tiesības uz pensiju, bet tiks piemēroti pārejas nosacījumi, piemēram, stāža un vecuma sliekšņu pakāpeniska paaugstināšana. 

Arī tad, ja pēc tiesību iegūšanas izvēlēsieties turpināt dienestu, uz jums neattieksies izmaiņas izdienas pensiju sistēmā. 

Jūs joprojām iegūsiet tiesības uz izdienas pensiju, taču tas, kā tā tiks aprēķināta, būs atkarīgs no tā, cik liels izdienas stāžs būs uzkrāts līdz 2027. gada 1. janvārim. 

• Ja līdz 2027. gada sākumam jums būs 10 un vairāk gadu stāžs:

  • Jums saglabāsies tiesības uz pensiju, taču: 

    • Pakāpeniski pieaugs nepieciešamais stāžs un pensionēšanās vecums — katru gadu par 6 mēnešiem; 
    • Pensijas aprēķinā vairs neiekļaus pēdējo divu mēnešu algu, lai novērstu īslaicīgu atlīdzības pieaugumu ietekmi. 

• Ja līdz 2027. gada sākumam būsiet uzkrājis mazāk nekā 10 gadu stāža:  

  • Jums arī būs tiesības uz pensiju, taču papildus augstāk minētajām izmaiņām: 

    • Pensija tiks aprēķināta, balstoties uz vidējo atlīdzību pēdējo 10 gadu laikā (nevis pieciem gadiem kā līdz šim); 
    • Maksimālais pensijas apmērs tiks samazināts par 10 %, bet minimālais — par 10 %. 

Šie nosacījumi ir iecerēti, lai nodrošinātu līdzsvarotu pāreju un taisnīgu pieeju visām grupām. 

Šobrīd izdienas pensijas aprēķinā tiek ņemts vērā atalgojums pēdējo piecu gadu laikā, iekļaujot arī pēdējos divus mēnešus, kuri var ietekmēt pensijas apmēru. 

Plānots pāriet uz vienotu un līdzsvarotāku pieeju, ka pensija tiks aprēķināta, balstoties uz vidējo atlīdzību pēdējo 10 kalendāro gadu laikā, tādējādi novēršot īstermiņa izmaiņu ietekmi un veicinot taisnīgumu. 

Plānots pakāpeniski palielināt gan minimālo pensionēšanās vecumu, gan nepieciešamo izdienas stāžu - katru gadu par sešiem mēnešiem. Pāreja tiks īstenota desmit līdz divdesmit gadu laikā, atkarībā no attiecīgās nozares specifikas. 

Mērķis ir nodrošināt vienmērīgu pāreju, lai cilvēkiem būtu iespēja laikus pielāgot savus plānus un sagatavoties pārmaiņām. 

Mērķis ir nodrošināt, ka izdienas pensijas saglabājas tikai tiem amatiem, kuru ikdienas pienākumi objektīvi saistīti ar regulāru un būtisku veselības vai dzīvības apdraudējumu. 

Šobrīd piedāvātais plāns paredz, ka drošības dienestu darbinieki, kuru amatu specifika ietver šādus riskus, arī turpmāk saglabās tiesības uz izdienas pensiju. Savukārt amatpersonām, kuras veic atbalsta funkcijas, piemēram, dispečeriem vai administratīvā darba veicējiem, sistēmas piemērošana tiek pārskatīta. 

Vienlaikus svarīgi uzsvērt — ja jau šobrīd strādājat šādā amatā vai sāksiet darbu līdz 2027. gada 1. janvārim, jūsu tiesības uz izdienas pensiju saglabāsies arī tad, ja šis amats nākotnē vairs netiks iekļauts izdienas pensiju sistēmā. 

Mērķis ir veidot motivējošu un taisnīgu vidi, kurā cilvēki izvēlas dienestu, apzinoties gan tā prasības, gan ilgtermiņa nosacījumus, gan arī dažādus ierobežojumus un riskus.  

Izdienas pensiju sistēmas mērķis ir nodrošināt atbalstu tiem, kuru darbs ilgstošā periodā saistīts ar būtiskiem veselības vai dzīvības riskiem. Sistēma balstīta objektīvos kritērijos, izvērtējot reālo profesionālo slodzi un ietekmi uz cilvēka spēju ilgtermiņā turpināt darbu konkrētajā amatā. 

Tieši darba grafika savienojamība ar privāto dzīvi ir jautājums, kas risināms konkrētajā iestādē vai nozarē, nevis caur pensiju sistēmas mehānismiem.