Lai novērstu interešu konflikta veidošanos risku un īstenotu labas pārvaldības principus publiskajā sektorā un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, Valsts kanceleja rosina ierobežot valsts amatpersonu iespējas ieņemt vairākus vadošus amatus kapitālsabiedrībās, brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.
Ir izstrādāti priekšlikumi grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, un pašlaik tie ir pieejami ikvienam interesentam Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portālā), lai izteiktu par tiem savu viedokli.
Likumprojektā ietverts priekšlikums noteikt, ka valsts amatpersona varēs savu pilnas slodzes amatu savienot tikai ar vienu citu nepilnas slodzes amatu citās publiskas personas institūcijās. Piemēram, ierēdnis būtu tiesīgs savienot savu amatu ar padomes locekļa amatu, nepārsniedzot maksimālo darba slodzes ierobežojumu. Savukārt, ja ierēdnis tiktu ievēlēts pilnas slodzes valdes locekļa amatā publiskas personas kapitālsabiedrībā, viņa slodze ierēdņa pienākumu izpildē būtu jānosaka tikai 25% apjomā. Pirms atkārtotas iecelšanas esošajā amatā, vērtējama amatu savienošanas atļaujas izsniegšanas pamatotība.
Papildus šim izstrādātajam grozījuma punktam, ierosināts, ka valsts amatpersona var savienot nepilnas slodzes amatu ar ne vairāk kā diviem citiem algotiem nepilnas slodzes amatiem. Piemēram, ja persona ieņem padomes locekļa amatu valsts kapitālsabiedrībā, kas ir nepilnas slodzes amats, pieļaujams, ka persona šo amatu var savienot vēl ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem nepilnas slodzes amatiem, kā padomes locekļa vai prokūrista amatiem citās publiskas personas kapitālsabiedrībās.
Likumprojektā plānots ieviest arī jaunas definīcijas – kas ir pilnas slodzes un nepilnas slodzes amats. Plānots arī noteikt amatpersonas apvienoto amatu maksimālo slodzes apmēru, proti, vairākos valsts amatpersonas atalgotos amatos kopējais pienākumu izpildei patērētais laiks nedrīkstētu pārsniegt 125% no normālā darba laika.
Situācijas, kad augstas ministrijas amatpersonas nereti apvieno amatus ministrijā ar amatiem valsts kapitālsabiedrībās, brīvostu valdēs un speciālajās ekonomiskajās zonās, rada riskus interešu konfliktiem un tam, ka savienojamie amati var tikt pildīti ar nepietiekamu darba ieguldījumu. Augstas amatpersonas, neraugoties uz viņu plašo kompetenci un augsto atbildības pakāpi, var nespēt pietiekami augstā līmenī un simtprocentīgi pilnvērtīgā apjomā pildīt visus amata pienākumus vairākos amatos to savienošanas gadījumos. Tāpat joprojām nevar atcelt arī varbūtību, ka amatu savienošanas rezultātā saņemtais atalgojums kalpo kā papildinājums atalgojumam pamata darba vietā.
Ņemot vērā arī to, ka grozījumi Atlīdzības likumā paredz pakāpeniski palielināt mēnešalgu valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītājiem, lai uzlabotu atlīdzības konkurētspēju, nepieciešams risināt jautājumu par ministriju vadošo valsts amatpersonu amatu savienošanas praksi. Atbilstoši amatu savienošanas ierobežojumi sekmēs publiskās pārvaldes efektivitāti un vairos sabiedrības uzticēšanos publiskās pārvaldes darbībai. Interešu konflikta novēršana ir būtisks labas un godprātīgas pārvaldības aspekts.
Atbilstoši Valsts kontroles revīzijas ziņojumam, 2022. gada janvārī 28 valsts amatpersonas ir ieceltas amatos valsts kapitālsabiedrībās vai ostu valdēs. Kā arī ziņojumā ir fiksēti gadījumi, kad valsts amatpersonai noteiktā mēnešalga pārsniegusi Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu, kas ir pretrunā ar Atlīdzības likumu.
Iepazīties ar plānotajiem likuma grozījumiem un izteikt savus ierosinājumus likumprojekta pilnveidošanai iespējams līdz šī gada 31. jūlijam TAP portālā.