Pirmdien, 2. martā, Ministru kabinets izskatīja Valsts kancelejas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanas progresu. Neraugoties uz līdzšinējiem globālajiem satricinājumiem, vairāk nekā pusei (51,4%) NAP2027 mērķu virzība uz to sasniegšanu ir pozitīva.
Ziņojums aptver NAP2027 īstenošanas periodu, kurā Latvija saskārās ar neparedzētiem ārējiem faktoriem – Covid-19 pandēmiju un Krievijas uzsākto pilna mēroga karu Ukrainā. Šie notikumi ir radījuši jaunu ģeopolitisko un drošības realitāti, kas tieši ietekmējusi Latvijas ekonomikas aktivitāti, sabiedrības noskaņojumu un ārējos ekonomiskos sakarus.
NAP2027 ietvaru veido četri stratēģiskie mērķi – veicināt ekonomisko izaugsmi un tautsaimniecības produktivitāti, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, veicināt sociālo uzticēšanos un sekmēt reģionālo attīstību. Plāna mērķu un prioritāšu sasniegšanas veicināšanai, kā arī pasākumos, kas pēc būtības sekmēja NAP2027 mērķu sasniegšanu, no 2021. līdz 2024. gadam ieguldīti 13,87 miljardi eiro. Lielāko daļu investīciju veidoja valsts budžeta līdzekļi.
Analizējot NAP2027 investīcijas no 2021. līdz 2024. gadam pa rīcības virzieniem, lielākie ieguldījumi veikti veselības aprūpē, sociālajā iekļaušanā, drošībā, transporta infrastruktūrā un digitalizācijā. Ievērojamas investīcijas ir veiktas arī publisko pakalpojumu sniedzēju atlīdzībā, lielāko daļu finansējuma novirzot pedagogu, iekšlietu sistēmā nodarbināto un ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam.
Izvirzīto mērķu indikatoru tendences norāda uz virkni izaicinājumu un to, ka turpmāk lielāka uzmanība jāpievērš darbam rīcības virzienos “Stipras ģimenes paaudzēs” un “Kapitāls un uzņēmējdarbības vide”, kuru plānotos rezultātus būs grūti sasniegt bez efektīvām rīcībpolitikas izmaiņām. Vienlaikus esošajā ģeopolitiskajā kontekstā visaugstākā prioritāte būtu piešķirama rīcības virzieniem “Drošība”, “Saliedētība” un “Tiesiskums un pārvaldība”.
Papildus minētajiem rīcības virzieniem īpaši uzsverama nepieciešamība fokusēties uz rīcības virzienu “Produktivitāte, inovācija un eksports”, kura mērķu sasniegšana ir priekšnoteikums ilgtspējīgai valsts izaugsmei un resursiem, ko ieguldīt arī pārējo rīcības virzienu mērķu sasniegšanai.
Izstrādājot NAP2027 vidusposma novērtējumu, Valsts kanceleja apkopoja arī politikas plānotāju un īstenotāju, nozaru ekspertu, pašvaldību, akadēmiskās vides, uzņēmējdarbības sektora un citu pušu viedokļus. Ekspertu ieskatā ilgtspējīga izaugsme nav iespējama bez mērķtiecīga darba pie produktivitātes paaugstināšanas un inovāciju stiprināšanas. Tādēļ, lai NAP2027 stratēģiskie mērķi tiktu sasniegti vai virzība uz tiem būtu sekmīgāka, turpmākajām politikas izmaiņām jābūt sistēmiskām, uz rezultātu vērstām un ar budžetu sasaistītām.
Ar informatīvo ziņojumu un mērķa indikatoru pārskatu iespējams iepazīties tiesību aktu portālā un Ministru kabineta mājaslapā.
NAP2027 ir galvenais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā, kas nosaka pamatprincipus Latvijas attīstībai, uzsverot sabiedrības labklājību un ekonomikas izaugsmi. NAP2027 ietvaru veido četri stratēģiskie mērķi un 6 prioritātes, kam pakārtoti 18 rīcības virzieni, to sasniegšanai noteiktie indikatori un atbildīgās institūcijas.
Pēc NAP2027 apstiprināšanas Ministru kabinets reizi divos gados iesniedz izskatīšanai Saeimā vienotu savstarpēji integrētu ziņojumu par Latvija2030, NAP2027 īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību. Paredzēts, ka ziņojumu Saeimā skatīs 2026. gada martā.