2026. gada 25. septembrī Valsts kanceleja organizēja Nacionālo praktikumu atvērtai un demokrātiskai pārvaldībai, kas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pulcēja vairāk nekā 80 valsts pārvaldes, pašvaldību, bibliotēku, nevalstisko organizāciju un kopienu pārstāvjus no visas Latvijas. Praktikuma mērķis bija stiprināt zināšanas un prasmes sabiedrības līdzdalības, atklātības un atbildīgas pārvaldības jomā, vienlaikus veicinot pieredzes apmaiņu starp dažādām nozarēm, institūcijām un organizācijām.
Praktikuma centrā bija jautājumi par to, kā veidot jēgpilnu sabiedrības iesaisti, stiprināt uzticēšanos starp iedzīvotājiem un publisko pārvaldi, kā arī kā rast risinājumus situācijās, kad sabiedrības grupu viedokļi būtiski atšķiras. Dienas gaitā dalībnieki iepazinās ar pieredzes stāstiem, diskutēja par līdzdalības izaicinājumiem un apguva praktiskas metodes, kuras iespējams izmantot ikdienas darbā.
Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja Ilona Anna Eklona uzrunā norādīja:
“Mūs vieno kopīgs mērķis – veidot atklātāku, iekļaujošāku un sabiedrībai tuvāku pārvaldību. Valsts kancelejas ieskatā laba pārvaldība nav iespējama bez atklātības, sabiedrības uzticēšanās un jēgpilnas līdzdalības. Tāpēc jau vairāk nekā desmit gadus viens no mūsu darba virzieniem ir atvērtās pārvaldības politika. Šis praktikums ir daļa no Latvijas Atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2026.-2027. gadam un mūsu kopīgajiem centieniem stiprināt demokrātisku, uz sadarbību vērstu pārvaldību.”
Praktikuma ievaddaļā dalībniekus iedvesmoja divi pieredzes stāsti par atvērtības, iesaistes un uzticēšanās nozīmi organizāciju un pašvaldību darbā. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols lekcijā “Atklāta, atbildīga un darbiniekus iesaistoša organizācija” dalījās pieredzē par darbinieku iesaistes, atbildības un organizācijas kultūras nozīmi pārmaiņu īstenošanā, uzsverot, ka ilgtspējīgi rezultāti ir sasniedzami tikai tad, ja darbinieki jūtas sadzirdēti un iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Savukārt Līvānu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens lekcijā “Atvērtība kā priekšnoteikums uzticībai. Līvānu novada pieredze un atziņas” iepazīstināja ar pašvaldības pieredzi iedzīvotāju iesaistē un uzsvēra, ka uzticēšanās veidojas ilgtermiņā – caur atklātu komunikāciju, konsekventu rīcību un spēju veidot partnerību starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Abu lektoru stāsti apliecināja, ka atvērtība un iesaiste nav tikai pārvaldības principi, bet praktiski instrumenti, kas palīdz veidot stiprākas organizācijas un noturīgākas kopienas.
Paneļdiskusijā “No “mēs informējām” līdz “mēs darījām kopā”” dažādu nozaru pārstāvji dalījās pieredzē par to, kā veidot jēgpilnu sabiedrības iesaisti un stiprināt uzticēšanos starp iedzīvotājiem un publisko pārvaldi. Diskusijā piedalījās NBS Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis, biedrības “Cita Daugavpils” valdes priekšsēdētāja Inga Belousa un Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne. Dalībnieki uzsvēra, ka sabiedrības iesaiste ir visefektīvākā tad, ja tā tiek īstenota savlaicīgi, iedzīvotājiem ir iespēja redzēt sava ieguldījuma rezultātu un lēmumu pieņēmēji ir gatavi ne tikai uzklausīt, bet arī ņemt vērā sabiedrības viedokļus. Diskusijas dalībnieki secināja, ka uzticēšanās veidojas caur atklātu komunikāciju, regulāru dialogu un kopīgu darbu pie risinājumu meklēšanas, savukārt līdzdalību veicina cilvēku pārliecība, ka viņu iesaiste var radīt reālas pārmaiņas. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī tam, kā veidot sabiedrības iesaisti jautājumos, kuros pastāv atšķirīgi viedokļi, uzsverot cieņpilnas sarunas, dažādu interešu uzklausīšanas un sadarbības nozīmi kopēja labuma sasniegšanā.
Pasākuma laikā īpaša uzmanība tika pievērsta labās prakses piemēru apmaiņai un savstarpējai mācīšanās pieredzei. Praktikuma dalībnieki varēja apskatīt īpaši sagatavotu labās prakses piemēru ekspozīciju, kurā bija aplūkojamas desmit sabiedriski nozīmīgas un aktuālas valsts pārvaldes, pašvaldību, bibliotēku un nevalstisko organizāciju iniciatīvas sabiedrības līdzdalības, atklātības un kopienu stiprināšanas jomā. Ekspozīcijā bija apskatāmi dažādi inovatīvi risinājumi un pieejas – jauniešu līdzdalības veicināšanas iniciatīvas, līdzdalības budžeta platforma, inovatīvas līdzdalības metodes, dialoga apļu metode, Latvijas Dialogi, apkaimju koordinatoru darbs, sabiedrības iesaistes piemēri politikas veidošanā, kopienu attīstības iniciatīvas, bibliotēku veidotie demokrātiskās līdzdalības rīki, jauniešu iesaiste klimata politikas veidošanā un pašvaldību pieredze iedzīvotāju iesaistīšanā. Praktikuma dalībnieki atzinīgi novērtēja iespēju ne tikai iepazīties ar dažādu organizāciju pieredzi, bet arī klātienē diskutēt ar iniciatīvu īstenotājiem par veiksmīgākajām metodēm un gūtajām atziņām. Tas apliecināja, ka efektīva sabiedrības līdzdalība balstās uz savlaicīgu iesaisti, sadarbību starp dažādām pusēm un spēju veidot dialogu arī sarežģītos jautājumos.
Pēcpusdienā dalībniekiem bija iespēja piedalīties kādā no četrām praktiskajām meistarklasēm, kas bija veltītas iesaistīšanas, stāstniecības, koprades un kopstrādes vai mediācijas prasmju attīstīšanai. Meistarklasēs tika apgūtas metodes mērķgrupu uzrunāšanai, sarunu organizēšanai un vadīšanai, stāstniecības izmantošanai komunikācijā, koprades procesu plānošanai, kā arī konfliktu risināšanai un dažādu interešu salāgošanai.
Galvenās praktikuma atziņas:
- sabiedrības iesaiste ir efektīvāka, ja tā notiek savlaicīgi un cilvēkiem ir iespēja reāli ietekmēt lēmumu pieņemšanu;
- uzticēšanās veidojas caur atklātu komunikāciju, skaidriem lēmumu pieņemšanas procesiem un regulāru dialogu;
- koprades, mediācijas un līdzdalības metodes kļūst par nozīmīgiem instrumentiem sarežģītu jautājumu risināšanā;
- vietējām kopienām, bibliotēkām, nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām ir būtiska loma demokrātiskas līdzdalības un sabiedrības noturības stiprināšanā.
Praktikuma gaitā izkristalizējās atziņa, ka atvērtība, sadarbība un savstarpēja uzticēšanās ir būtiski priekšnosacījumi demokrātiskas sabiedrības attīstībai. Vienlaikus pasākums radīja iespēju veidot jaunus kontaktus un sadarbības tīklus starp dažādu nozaru profesionāļiem, kuri ikdienā strādā ar sabiedrības iesaisti un kopienu stiprināšanu.
Valsts kanceleja pateicas visiem praktikuma dalībniekiem, lektoriem, meistarklašu vadītājiem un labās prakses piemēru pārstāvjiem par ieguldījumu atvērtākas, iekļaujošākas un demokrātiskākas pārvaldības veidošanā Latvijā.
