Ministru prezidents Andris Kulbergs rosina izvērtēt VAS “Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmuma “LatRailNet” likvidāciju, nododot dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas funkcijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK). “LatRailNet” jāprasa konkrēts, tiesiski īstenojams risinājums, nevis tikai šķēršļu uzskaitījums; vienlaikus Latvijai jāvirza kopīga Baltijas un ES rīcība. Tāpēc Ministru prezidents uzdevis ministriem sagatavot konkrētus tiesiskus risinājumus Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzīta apturēšanai.
“LatRailNet” valdībai iesniegtajā izvērtējumā norāda uz infrastruktūras maksas noteikšanas juridiskajiem un ekonomiskajiem ierobežojumiem. Ministru prezidents sagaida, ka šie apsvērumi tiks papildināti ar pārbaudāmiem aprēķiniem par izvēlētā risinājuma efektivitāti un skaidri nosauktiem jautājumiem, kuru risināšanai nepieciešams valdības vai Eiropas Savienības lēmums.
“Valdības mērķis ir skaidri definēts – apturēt agresorvalstu graudu tranzītu. No “LatRailNet” sagaidām konkrētu, tiesiski pamatotu risinājumu. Ja izvēlētais instruments neļauj sasniegt mērķi, ir jāpiedāvā cits. Juridiskie riski ir jāizvērtē, taču ar šķēršļu uzskaitījumu vien nepietiek. No “LatRailNet” sagaidu konkrētu piedāvājumu uzņēmuma kompetences ietvaros, ko var izdarīt, kādā termiņā un ar kādu rezultātu. Ja ar infrastruktūras maksu politisko mērķi sasniegt nevar, tas skaidri jāpasaka un jāpamato, lai valdība var lemt par citiem instrumentiem,” uzskata A. Kulbergs.
Ministru prezidents norāda, ka jāpārskata infrastruktūras maksas noteikšanas institucionālais modelis, izvērtējot, vai atsevišķa struktūra “Latvijas dzelzceļa” koncernā nodrošina nepieciešamo neatkarību un efektivitāti.
Septembrī Latvija virzīja īpašu dzelzceļa infrastruktūras maksas režīmu, lai Krievijas graudu tranzītu padarītu ekonomiski neizdevīgu. Saeima 17. septembrī pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paātrina infrastruktūras maksas pārskatīšanu un ieviešanu. “LatRailNet” tika aicināts izvērtēt iespēju paaugstināt maksu līdz trīskāršam līdzšinējās maksas apmēram.
“Uzņēmuma sniegtie juridiskie argumenti ir rūpīgi jāizvērtē. Taču, ja ar infrastruktūras maksu nevaram sasniegt izvirzīto mērķi, ministriem jāiesniedz cits tiesisks risinājums. Ja nepieciešami likuma grozījumi, tie jāvirza. Ja nepieciešamas nacionālās sankcijas, tās jāsagatavo. Valdības atbildība ir panākt rezultātu,” norāda Kulbergs.
Eiropai jāvienojas par kopīgu pieeju
Ministru prezidents uzsver, ka ierobežojumi jākoordinē Baltijas valstu un Eiropas Savienības līmenī, lai agresorvalstu kravas nevarētu tos apiet, pārorientējoties uz kaimiņvalstu dzelzceļiem un ostām. “Baltijas valstīm jārīkojas saskaņoti, un Eiropai jāvienojas par kopīgu risinājumu. Mūsu mērķis ir apturēt šo tranzītu, nepieļaujot tā pārcelšanos no vienas valsts uz citu,” uzsver Kulbergs.
Kulbergs uzsver, ka Igaunijas valdības lēmums aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzītu ir nozīmīgs solis kopīgā Baltijas drošības politikā. Vienlaikus jāņem vērā, ka pēc Igaunijas Ārlietu ministrijas informācijas Krievijas graudu tranzīts caur Igauniju līdz šim bijis gandrīz neesošs. Tādēļ aizliegumam galvenokārt ir preventīvs mērķis, un tas ir nepieļaut jauna Krievijas graudu eksporta maršruta izveidošanos.
Ministru prezidents šo jautājumu iecerējis pārrunāt ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu nākamnedēļ Briselē. Latvijas mērķis ir panākt koordinētu, tiesiski noturīgu un praksē efektīvu risinājumu.
Kulbergs uzdevis ārlietu, tieslietu un satiksmes ministriem izvērtēt Igaunijas risinājuma piemērošanu Latvijā, tostarp ietekmi uz tautsaimniecību un iespējamos starptautisko tiesvedību riskus.
Satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim uzdots sagatavot likumprojektu par “LatRailNet” likvidāciju un tā funkciju nodošanu SPRK. Priekšlikumā jāizvērtē funkciju pārņemšanas tiesiskie un praktiskie nosacījumi, nodrošinot atbilstību Eiropas Savienības prasībām un infrastruktūras maksas noteikšanas nepārtrauktību. Satiksmes ministram jāizvērtē arī Polijas pieeja Krievijas graudu tranzīta ierobežošanai, tostarp tranzīta un importa nošķiršana dažādos kravu pārkraušanas un uzglabāšanas apstākļos. Izvērtējumā jānosaka, vai un kā šādu pieeju iespējams tiesiski piemērot Latvijā.
Ārlietu ministrei Baibai Bražei nedēļas laikā jāiesniedz Ministru kabinetā priekšlikums par tranzīta aizliegumu, par pamatu ņemot Igaunijas pieeju, un tā ietekmes uz budžeta ieņēmumiem novērtējums. Kopā ar tieslietu ministru Edvardu Smiltēnu jāsagatavo nacionālo sankciju pakete Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzīta aizliegšanai, izvērtējot tās finanšu ietekmi un atbilstību Eiropas Savienības tiesībām. Savukārt Zemkopības ministram Uldim Augulim nākamnedēļ jāziņo par graudu paraugu ņemšanas gaitu un sadarbības ar Ukrainu rezultātiem.