Flickr
Otrdien, 13. oktobrī, Ministru prezidents Andris Kulbergs Ministru kabinetā tikās ar jauno Igaunijas Republikas prezidenti Illi Madisi (Ülle Madise), kura Latvijā ieradusies pirmajā ārvalstu vizītē pēc stāšanās prezidentes amatā 12. oktobrī. Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta Latvijas un Igaunijas divpusējās sadarbības stiprināšanai, reģiona drošībai, atbalstam Ukrainai, kā arī kopīgajām interesēm Eiropas Savienībā.
Sveicot Illi Madisi ar stāšanos Igaunijas prezidentes amatā, Ministru prezidents atzīmēja, ka prezidentes izvēle pirmajā ārvalstu vizītē apmeklēt Latviju apliecina abu valstu ciešās attiecības un kopīgās intereses. Viņš pauda Latvijas gatavību turpināt un paplašināt sadarbību gan divpusēji, gan Baltijas valstu un plašākā līmenī.
“Latvija un Igaunija ir ciešas sabiedrotās, kuras vieno kopīga izpratne par drošību, izaicinājumiem un nākotnes prioritātēm. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā mūsu sadarbība ir īpaši nozīmīga. Mums kopīgi jāstiprina aizsardzības spējas, jānodrošina ilgtermiņa atbalsts Ukrainai un aktīvi jāaizstāv Baltijas valstu intereses Eiropas Savienībā. Esmu pārliecināts, ka, cieši sadarbojoties, varam panākt vairāk gan mūsu valstu, gan visa reģiona labā,” uzsvēra Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Pārrunājot drošības un aizsardzības jautājumus, Ministru prezidents akcentēja nepieciešamību turpināt stiprināt NATO austrumu flangu un sabiedroto gatavību reaģēt uz Krievijas radītajiem ilgtermiņa apdraudējumiem. Viņš uzsvēra Latvijas apņemšanos arī 2027. gadā aizsardzībai atvēlēt 5 % no iekšzemes kopprodukta, kā arī nepieciešamību turpināt koordinētu rīcību pret Krievijas īstenoto kiberapdraudējumu.
Ministru prezidents pateicās Igaunijai par praktisko atbalstu Latvijas un Baltkrievijas robežas sargāšanā. Igaunijas robežsargi kopš jūnija vidus piedalās robežas drošības stiprināšanā, un 12. oktobrī Latvijā darbu sāka jau astotā Igaunijas robežsargu misijas “ESTPOL 11” maiņa. Arī Igaunijas prezidente atzinīgi novērtēja abu valstu veiksmīgo sadarbību drošības stiprināšanā uz robežas. Šī sadarbība ir nozīmīgs piemērs Baltijas valstu savstarpējai solidaritātei un kopīgai atbildībai par reģiona drošību.
Tika pārrunāta nepieciešamība turpināt militāro, politisko un ekonomisko atbalstu Ukrainai. Ministru prezidents apliecināja Latvijas apņemšanos arī 2027. gadā Ukrainas militārajam atbalstam novirzīt 0,25 % no iekšzemes kopprodukta. Īpaši tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt Ukrainas pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spējas. Latvija atbalsta arī turpmāku progresu Ukrainas sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā un stingrāku ierobežojumu noteikšanu Krievijai, t.sk. Krievijas graudu tranzīta aizliegumu ES.
Pārrunājot ES daudzgadu budžetu, Ministru prezidents uzsvēra Baltijas valstu ciešās sadarbības nozīmi, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu reģiona drošībai, infrastruktūras attīstībai un lauksaimniecībai. Latvija iestājas par īpašu atbalstu ES austrumu pierobežas valstīm.
Uzmanība tika pievērsta arī “Rail Baltica” īstenošanai. Ministru prezidents atzinīgi novērtēja Baltijas valstu vienošanos par projekta pabeigšanu līdz 2034. gadam un uzsvēra nepieciešamību kopīgi iestāties par 10 miljardu eiro finansējumu no ES budžeta. Gan A. Kulbergs, gan Ille Madise bija vienisprātis, ka jāturpina kopīgs darbs pie projekta izmaksu mazināšanas, prasību pārskatīšanas un pārvaldības uzlabošanas. Tāpat arī jāraugās uz šo projektu kā visām Baltijas valstīm kopīgu sasniedzamo mērķi.
Igaunijas prezidente Ille Madise amatā stājās 12. oktobrī. Vizītē Latvijā 13. oktobrī viņa tikās arī ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu.
