Valdība 14. septembra sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) virzīto priekšlikumu no 2025. gada pieteikt Latvijas dalību Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā. Viesu valsts statuss Frankfurtes grāmatu tirgū ikgadēji tiek atvēlēts vienai valstij, nodrošinot tās politisko, diplomātisko, kultūras un citu jomu redzamību pasaules mērogā, kas rezonē ar būtisku ekonomisko atdevi virknē tautsaimniecības jomu – tūrismā, poligrāfijas pakalpojumu, grāmatu tiesību pārdošanas un citās jomās.
Frankfurtes grāmatu tirgus norisinās ik gadu 5 dienas oktobrī, pulcinot vidēji 285 000 apmeklētāju, 7 000 profesionālo dalībnieku ar stendiem un 10 000 mediju pārstāvju. 80 % dalībnieku uzmanība un sadarbības veidošanas interese ikgadēji tiek pievērsta viesu valstij. Viesu valsts statusā esošā valsts izveido centrālo gadatirgus paviljonu, nodrošina profesionālās darbības (literatūras, grāmatniecības, poligrāfijas) stendu, tūrisma, tai skaitā kultūrtūrisma, radošo industriju piedāvājuma, jaunuzņēmumu (start-up) prezentācijas, profesionālo semināru programmu un Latvijas kultūras programmu Frankfurtē un citviet Vācijā visa viesu valsts gada ietvaros.
“Viesu valsts statuss šajā mesē ir unikāla starptautiska skatuve Latvijas valstij un kultūrai – tā ir iespēja valsts tēla stiprināšanai starptautiskā mērogā, kultūras pazīstamības veicināšanai un ekonomiskajai izaugsmei kultūras radošo industriju – grāmatniecības, poligrāfijas un ar valodu saistīto digitālo tehnoloģiju jomās. Un, protams, tas vienlaikus ir arī izaicinājums, vienreizēja iespēja un reizē ambīcija, kurai mūsu grāmatniecības nozare, kultūras un virkne tautsaimniecības jomu ir gatavas,” norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis.
“Kļūstot par Frankfurtes grāmatu tirgus oficiālo viesu valsti, mums būs daudz plašākas iespējas prezentēt šīs nozares iespējas, vienlaikus nesot arī vienu no Latvijas valsts tēla definētajām vērtībām – radošumu. Esot viesu valsts statusā, daudzi Latvijas autoru darbi un citi izdevumi tiks tulkoti vācu valodā, tādā veidā plašāk iepazīstinot ar Latvijas kultūru. Plaša informācijas pieejamība ir viens no soļiem ciešākas sadarbības veicināšanai un investīciju piesaistē. Strādājot ar radošo nozaru industriju redzam, ka tā var būt pelnoša eksporta nozare, kura nes Latvijas vārdu pasaulē, piesaista tūrisma plūsmas un rada augstas pievienotās vērtības produktus,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
“Pirmās grāmatas publicēšana latviešu valodā pirms 500 gadiem ir latviešu kultūrā vēsturiski nozīmīgākais notikums. Tas apliecina mūsu līdzdalību un piederību Eiropas kultūrtelpai un mūsu nāciju kā neatņemamu tās vēstures daļu. Pirmajai grāmatai ir milzīga ilgtermiņa ietekme uz daudzām kultūras un izglītības jomām, kā arī sociāli politisko sfēru un tautsaimniecības nozarēm. To piedzīvojam arī šodien digitālās transformācijas kontekstā. Ar notikumu ciklu veltītu latviešu grāmatas piecsimtgadei mēs vēlamies aptvert lielu laika posmu no 15.gadsimta līdz pat ieskatam rakstītā vārda nākotnē. Vēlamies aptvert ne tikai lielos grāmatniecības centrus Rīgu un Jelgavu, bet arī grāmatniecības soļus visā Latvijā un ārpus tās.
Ir ļoti svarīgi, ka savu piederību Eiropai un pasaulei mēs varam izstāstīt gan caur savu grāmatniecības tradīciju, rakstīšanas un lasīšanas paradumu dziļumu, gan parādot mazas valodas dzīvotspēju caur rakstīto vārdu. Nozarēm, kuras ir pārstāvētas Frankfurtes grāmatu gadatirgū, šie ir aktuāli jautājumi un tāpēc nenoliedzami ar plašāku Eiropas un pasaules nozīmi. Esmu pārliecināts, ka tas tiešām nozīmēs papildus pozitīvu uzmanību un pienesumu Latvijas eksporta, kultūras un publiskās diplomātijas programmām. Mēs Frankfurtē varēsim piedāvāt ne tikai šo 500 gadu augļus, bet arī nākotnes iespējas “mazas” valodas un rakstītā vārda lietojumam un pielāgoties spējai digitālo tehnoloģiju vidē, attīstot mašīntulkošanu, tekstu atskaņošanu, digitālās pētniecības iespējas un to izmantošanu mediju pratībā, izglītībā, kultūrā un zinātnē,” norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.
“Viesu valsts statuss Frankfurtes Starptautiskajā grāmatu gadatirgū vēriena ziņā grūti salīdzināms ar jebkuru citu kultūras diplomātijas notikumu. Pateicoties šī gadatirgus unikālajai vietai gan Vācijas kultūras un informācijas telpā, gan pasaules grāmatniecībā, šī statusa sniegtā redzamība un atpazīstamība ir liela un ilglaicīga. Viesu valsts statuss Frankfurtē bijis spēcīgs atspēriena punkts daudzu nelielu valstu kultūrai – gan kaimiņvalstij Lietuvai, gan Somijai, Islandei, Gruzijai, 2023. gadā tāds gaidāms arī iedzīvotāju skaita ziņā radniecīgajai Slovēnijai. Uzskatu, ka Latvijas kultūra un jo īpaši grāmatniecība ir šādam iznācienam nobriedusi un ļoti ceru, ka izdosies abpusēji vienoties, lai laika nogrieznī no 2025. līdz 2027. gadam šo ieceri izdodas īstenot,” akcentē biedrības “Latvijas Grāmatizdevēju asociācija” valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.
“Latvijas dalība Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā ir viens no svarīgākajiem stratēģiskajiem ilgtermiņa mērķiem, lai nodrošinātu Latvijas literatūras, grāmatniecības un poligrāfijas nozares izaugsmi un stiprinātu to starptautisko apriti un konkurētspēju. Frankfurtes grāmatu tirgus ir pasaulē lielākais grāmatu nozares notikums un tas paver ļoti plašas iespējas gan mūsu literatūras un kultūras prezentācijai, gan arī nozares ekonomiskajai attīstībai,” norāda Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas platformas Latvian Literature vadītāja Inga Bodnarjuka.
Iecere pieteikt Latviju viesu valsts statusam Frankfurtes grāmatu tirgū dzima jau 2019. gadā KM Literatūras un grāmatniecības padomē, rosinot veikt kultūrpolitiski nozīmīgu soli literatūras, grāmatniecības un poligrāfijas jomas eksporta attīstībā, ņemot vērā nozares iestrādes Latvijas literatūras eksporta un zīmola #iamintrovert izveidē līdz ar Baltijas valstu dalību viesu valsts statusā Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā. Dalība Londonas grāmatu tirgū viesu valsts statusā Latvijai nesa lieliskus rezultātus - 248 Latvijas autoru darbu tulkojumu un izdošanas tiesību pārdošanu ārvalstu izdevniecībām 3 gadu periodā un ievērojamu kāpumu poligrāfijas pakalpojumu eksportā Lielbritānijā (salīdzinot 2014.gada un 2018.gada rādītājus, kāpums Lielbritānijā pārsniedza 350% jeb sasniedza 3 reizes lielāku apgrozījumu) u.c. šīs jomas eksporta mērķvalstīs. Jāatzīmē, ka 80% no Latvijas iespiedprodukcijas veido tieši grāmatu drukas segments (citās Eiropas valstīs tas veido 10 – 30%); Latvija jau šobrīd ir nokļuvusi pasaules grāmatu drukas epicentrā un ārvalstu izdevēji to izvēlas augstās kvalitātes un samērīgu pakalpojuma cenu dēļ.
Jau ziņots, ka 2019. gada oktobrī kultūras ministrs Nauris Puntulis tikās ar Frankfurtes grāmatu tirgus vadību, piesakot Latvijas ieceri viesu valsts statusam 2025. gadā; šā gada 17. maijā notika Valsts prezidenta Egila Levita vizīte Vācijā un tikšanās ar Frankfurtes grāmatu tirgus vadību, aktualizējot Latvijas dalības ieceri Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā 2025. gadā.
Lai pretendētu uz viesu valsts statusu 2025. gadā, jau šobrīd ir jāuzsāk Latvijas pieteikuma gatavošana un iniciatīvu plānošana dalības sagatavošanai. Šo uzdevumu izpildei šā gada 7. jūnijā Kultūras ministrijā izveidota darba grupa, kurā pārstāvēta Valsts prezidenta kanceleja, Kultūras ministrija, Latvijas vēstniecība Vācijā, Latvijas Investīciju un attīstība aģentūra, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja u.c. nozares organizācijas un eksperti.
Latvijas dalības sagatavošanas aktivitāšu izmaksas viesu valsts statusā Frankfurtes grāmatu tirgū 2022. gadā ir 300 000 eiro, turpmāko gadu izmaksas Latvijas dalībai Frankfurtes grāmatu tirgū būs zināmas pēc programmas sagatavošanas un apstiprināšanas.
Frankfurtes grāmatu tirgus ir lielākais globālais grāmatu tirgus, kurā pulcējas izdevēji no visas pasaules; tas pozicionēts kā pasaules ideju platforma un ir ne tikai literatūras un grāmatu autortiesību pirkšanas un pārdošanas tirgus, bet arī valstu kultūru, kultūrtūrisma piedāvājuma un radošo industriju reprezentācijas vieta, kā arī valstu politiskā skatuve ar valstu prezidentu un ministru pārstāvniecību un klātbūtni.
