Flickr
2026. gada 11. maijā Latvijas Universitātē notika konference “Noturība Baltijā, ceļš uz Latvija 2050: stratēģiskās izvēles drošai un labklājīgai nākotnei”, kurā pētnieki, politikas veidotāji un eksperti diskutēja par sabiedrības noturību Baltijas valstīs, gatavību krīzēm un ilgtermiņa attīstības plānošanas nozīmi.
Pasākumu organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Valsts kanceleju, Latvijas Universitāti un Konrāda Adenauera fonda pārstāvniecību Baltijas valstīs.
Sasaistot empīriskos datus ar stratēģisku attīstības plānošanu, pasākumā uzmanība tika veltīta tam, kā pētījumi var palīdzēt pieņemt informētas politikas izvēles, uzlabot iestāžu sagatavotību un praktisko rīcību, lai stiprinātu valsts un sabiedrības noturību. “Latvijas nākotne neizšķirsies 2050. gadā. Tā izšķiras jau tagad - lēmumos par cilvēkiem, drošību, izglītību, reģioniem, tehnoloģijām un uzticēšanos valstij. Šajā pasākumā mēs neskatāmies uz noturību kā uz teorētisku jēdzienu, bet kā uz Latvijas spēju izturēt satricinājumus un vienlaikus augt. Tieši tāpēc noturības mērījumi un Latvijas 2050 attīstības stratēģija ir jāskata kopā,” uzsvēra LATO ģenerālsekretāre Sigita Struberga.
Pasākuma pirmajā daļā notika Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - pēc vienotas metodoloģijas veiktu sabiedriskās domas aptauju rezultātu prezentācija un ekspertu diskusija par sabiedrības un valsts noturību Krievijas īstenotā kara Ukrainā kontekstā. Pētījuma rezultāti izgaismoja individuālās, kopienas un valsts noturības rādītājus, tostarp drošības sajūtu, uzticēšanos, draudu uztveri, emocionālo labklājību, optimismu un gatavību iesaistīties savstarpējā palīdzībā.
Diskusijās eksperti akcentēja, ka noturība nav tikai reakcija krīzes situācijās, bet ilgtermiņā veidojama sabiedrības un valsts spēja saglabāt stabilitāti, uzticēšanos un rīcībspēju pārmaiņu apstākļos. “Krīzei negatavojas krīzes laikā. Vispārējā sagatavotība un noturība mums jāveido ikdienā, pielāgojoties mainīgajiem apstākļiem. Par to ir atbildīgs katrs no mums. Sabiedrības noturības veidošana pret nākotnes izaicinājumiem ir pamatā gan indivīdu, gan nacionālās drošības stiprināšanai,” akcentēja Valsts kancelejas Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle.
Pasākuma otrajā daļā eksperti diskutēja par attīstības stratēģijas “Latvija 2050” nozīmi drošas, saliedētas, konkurētspējīgas un noturīgas sabiedrības veidošanā. Diskusijā tika analizēta ilgtermiņa attīstības plānošanas loma valsts noturības stiprināšanā dažādu satricinājumu apstākļos, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkkapitālam, drošībai, konkurētspējai, pārvaldībai, tehnoloģijām un reģionālajai attīstībai.
Paneļdiskusijā piedalījās Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka, Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko un Valsts kancelejas Valsts attīstības nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis. Diskusiju vadīja Latvijas Universitātes profesore Iveta Reinholde.
Vienotu noturības kvantitatīvā pētījuma metodoloģiju aptaujām izstrādājis Telavivas Universitātes Saklera Medicīnas fakultātes Sabiedrības veselības skolas daudznacionālais Izturības un labklājības pētniecības centrs. Aptauju Latvijā nodrošināja Valsts kanceleja, Lietuvā - Viļņas Universitāte, bet Igaunijā – Konrāda Adenauera fonda pārstāvniecība Baltijas valstīs.
Prezentācijas ENG:
