Otrdien, 26.maijā, valdībā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto likumprojektu par Valsts sporta fonda izveidi, lai pilnveidotu sporta finansēšanas sistēmu Latvijā, padarot to caurskatāmāku, efektīvāku un ciešāk saistītu ar sporta politikas mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Fonds paredzēts kā specializēts sporta finansēšanas instruments, kas papildina esošo sistēmu, skaidri nodalot sporta politikas veidošanas un finansējuma administrēšanas funkcijas, izslēdzot dublēšanos ar ministrijas vai citu institūciju darbu.
Likumprojekts izstrādāts, izpildot valdības deklarācijā noteikto uzdevumu modernizēt sporta nozares tiesisko regulējumu. Plānots, ka Valsts sporta fonds darbu sāks pakāpeniski un pilnvērtīgi iesaistīsies sporta finansēšanas administrēšanā 2027. gada budžeta plānošanas laikā.
Jaunais regulējums paredz izveidot Valsts sporta fondu kā publisku nodibinājumu – specializētu sporta nozares finansēšanas instrumentu, kura uzdevums būs administrēt atsevišķus sporta finansēšanas instrumentus, projektu konkursus un mērķprogrammas, nodrošinot skaidrus finansējuma piešķiršanas principus, neatkarīgu ekspertu iesaisti un regulāru rezultātu izvērtēšanu.
Kas mainīsies salīdzinājumā ar līdzšinējo sistēmu?
Pašlaik sporta finansējums galvenokārt tiek administrēts dažādu valsts budžeta programmu ietvaros. Lai gan esošais modelis nodrošina nozares pamatvajadzības, finansējuma plūsmas ir sadrumstalotas, finansējuma izvērtēšanas pieejas atšķiras, bet rezultātu un ietekmes izvērtēšana ne vienmēr ir vienota un salīdzināma. Valsts sporta fonds paredz vienotu pieeju finansējuma administrēšanai, ieviešot skaidrus un publiski pieejamus finansējuma piešķiršanas kritērijus, kā arī neatkarīgu ekspertu iesaisti projektu un programmu izvērtēšanā. Tāpat tiks ieviesta uz datiem un rezultātiem balstīta finansējuma piešķiršanas pieeja, vienots finansējuma uzraudzības un rezultātu izvērtēšanas mehānisms, kā arī fonds sniegs lielākas iespējas piesaistīt papildu finansējumu no starptautiskiem un privātiem avotiem.
Tas nozīmē, ka finansējuma piešķiršana arvien vairāk tiks sasaistīta ar definētiem mērķiem un rezultātiem – piemēram, bērnu un jauniešu iesaisti sportā, sporta pieejamību reģionos, sporta organizāciju pārvaldības kvalitāti, augstu sasniegumu sporta rezultātiem vai tautas sporta attīstību.
Fonds neaizstās ministrijas darbu un neveidos paralēlu sistēmu
Arī turpmāk IZM īstenos sporta politikas plānošanu, normatīvā regulējuma izstrādi, nozares uzraudzību un valsts sporta prioritāšu noteikšanu. Savukārt fonds nodrošinās atsevišķu finansēšanas instrumentu administrēšanu un projektu izvērtēšanu.
Tādējādi tiks skaidrāk nodalītas sporta politikas veidošanas un finansējuma administrēšanas funkcijas, vienlaikus stiprinot publisko līdzekļu pārvaldības kvalitāti.
Lielāka caurskatāmība un mazāki interešu konflikta riski
Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā sporta nozares attīstības vajadzības, kā arī izvērtējumos identificētos izaicinājumus publiskā finansējuma sadalē. Pēdējos gados veiktie izvērtējumi norādījušas uz nepieciešamību stiprināt finansējuma piešķiršanas caurskatāmību, rezultātu izvērtēšanu un interešu konflikta risku mazināšanu sporta nozarē.
Tādēļ fonds paredz:
- publiski pieejamus finansējuma piešķiršanas kritērijus;
- skaidrākus pārvaldības un kontroles mehānismus;
- rezultatīvo rādītāju sistēmu finansējuma izvērtēšanai;
- lēmumu pieņemšanā iesaistīt neatkarīgus ekspertus;
- regulāru publisku pārskatu par piešķirto finansējumu un sasniegtajiem rezultātiem.
Fonda pārvaldības modelī paredzēta valsts institūciju, pašvaldību, sporta organizāciju un neatkarīgu ekspertu pārstāvība, lai nodrošinātu līdzsvarotu un profesionālu pieeju finansējuma pārvaldībai.
Fonda izveide paredz, ka valsts finansējums arī turpmāk tiks plānots ikgadējā budžeta procesā un piešķirts atbilstoši valsts finansiālajām iespējām.
Vienlaikus jaunais modelis radīs iespējas efektīvāk administrēt esošo finansējumu un piesaistīt papildu resursus – tostarp starptautisko finansējumu, ziedojumus, partnerības projektus un citus tiesiski pieļaujamus finansējuma avotus sporta attīstībai.
Sporta federācijām, klubiem, biedrībām, pašvaldībām un citiem nozares dalībniekiem pakāpeniski būs pieejama vienotāka un skaidrāka pieeja finansējumam – ar publiski zināmiem kritērijiem, dažādiem finansēšanas instrumentiem un lielāku prognozējamību.
Vienlaikus finansējuma saņēmējiem būs lielāka atbildība par datu kvalitāti, rezultātu uzskaiti un finansējuma izlietojuma pārskatāmību.
Plānots, ka Valsts sporta fonda darbības ietekme tiks izvērtēta trīs gadu laikā pēc tā darbības uzsākšanas, analizējot, vai ir uzlabojusies finansējuma caurskatāmība, efektivitāte, rezultātu sasaiste ar finansējuma piešķiršanu un papildu finansējuma piesaiste sporta nozarei.
Ar likumprojektu “Valsts sporta fonda likums “ var iepazīties tiesību aktu portālā.
