Flickr
Ministru prezidente Evika Siliņa 2026. gada 24. februārī, apritot četriem gadiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, darba vizītē atradās Kijivā, Ukrainā, kur kopā ar Baltijas un Ziemeļvalstu līderiem un citiem Eiropas partneriem apliecināja nelokāmu atbalstu Ukrainai.
Vizītes sākumā Ministru prezidente piedalījās aizlūgumā Svētās Sofijas katedrālē Kijivā. “Četri gadi kara šausmu, ciešanu un vienlaikus nesalaužama ukraiņu cīņasspara un neatlaidības. Šajā kara gadadienā es aizlūdzu par Latviju. Un par Ukrainas cilvēkiem. Par ikvienu, kura dzīvi ir sagrāvis karš, par tiem, kuri ar drosmi aizstāv savu valsti, par ģimenēm, kas gaida savus tuviniekus mājās,” sacīja Ministru prezidente, uzsverot, ka Latvija stāv Ukrainas pusē un par brīvību, par tiesībām pašiem lemt savu nākotni un par mieru Eiropā.
Pēc tam Maidana laukumā notika svecīšu nolikšana un klusuma brīdis, godinot nežēlīgajā karā kritušos Ukrainas aizstāvjus. Kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenaki un citiem Eiropas līderiem tika izrādīta cieņa tiem, kuri atdevuši dzīvību par savas valsts brīvību un Eiropas drošību.
Vizītes turpinājumā E. Siliņa apmeklēja vienu no Ukrainas termoelektrostacijām, kur klātienē iepazinās ar Krievijas uzbrukumos radītajiem postījumiem Ukrainas enerģētikas un siltumapgādes infrastruktūrai. “Tā ir īsta nežēlība - šajā aukstajā ziemā veikt uzbrukumus pret Ukrainas cilvēkiem un enerģētikas un siltumapgādes infrastruktūrai,” teica Ministru prezidente. E. Siliņa uzsvēra, ka Latvija jau ir piegādājusi Ukrainai vairākas TEC ražošanas iekārtas, vairāk nekā desmit ģeneratorus, transformatorus un citas kritiski nepieciešamas iekārtas. Daļa no tām jau ir nogādātas, bet daļa vēl ir ceļā. Atbalsts tiek nodrošināts sadarbībā ar pašvaldībām un citām institūcijām.
Labas gribas koalīcijas līderu darba sesijā E. Siliņa akcentēja, ka klātbūtne Kijivā šajā dienā ir arī drošības apliecinājums Ukrainai: “Pirmais un pats galvenais mērķis ir būt kopā ar Ukrainas tautu, būt kopā arī ar prezidentu Zelenski, izteikt viņam visu mūsu atbalstu. Zināmā mērā šobrīd mēs esam kā drošības garants arī fiziski.”
Ministru prezidente norādīja, ka sabombardētā infrastruktūra apliecina Krievijas mēģinājumus iedvest bailes un salauzt Ukrainas sabiedrības stingro stāju: “Mēs nevaram pie tā pierast, un tas nevar kļūt par jauno normālo, ka Ukraina tiek bombardēta un mēs palīdzam. Ir jādara viss iespējamais, lai to izbeigtu.”
Vienlaikus E. Siliņa atzina, ka šobrīd Ukraina atrodas labākā situācijā nekā pirms gada: “Ir nostiprinājusies Labas gribas koalīcija, Ukrainai ir vairāk draugu, nekā tas bija pagājušā gada sākumā, un miera sarunas notiek. Latvija ir kopā ar Ukrainu, bija ar Ukrainu un būs kopā ar Ukrainu.”
Kopš gada sākuma Latvija sniegusi Ukrainai 26 miljonu eiro militāro un enerģētikas atbalstu, tostarp 10 miljonus eiro NATO PURL iniciatīvā ieroču iegādei no ASV. Latvija turpinās atbalstu arī enerģētikas nozarē un iestāsies par straujāku Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā kopā ar Moldovu.
Ministru prezidente arī izcēla nepieciešamību Eiropai būt pie sarunu galda kopā ar Ukrainu un vienoties par skaidrām drošības garantijām, norādot, ka Ukrainas drošība ir visas Eiropas drošība un ka kopīgi pieņemtos lēmumus nedrīkst bloķēt vienas valsts veto.
Vizītes laikā notika arī Baltijas-Ziemeļvalstu (NB8) valstu un Ukrainas samits, pēc kura līderi nāca klajā ar vienotu paziņojumu par turpmāku atbalstu Ukrainai.
Latvijas delegācija apmeklēja arī militārās industrijas izstādi, kur tika parakstīts memorands par ciešāku sadarbību ar Ukrainu aizsardzības industrijas attīstībā. “Sadarbība sniegs iespēju stiprināt Latvijas aizsardzības industriju, attīstīt jaunas tehnoloģijas, paplašināt uzņēmumu eksporta potenciālu un radīt jaunas darba vietas, vienlaikus stiprinot Ukrainas aizsardzības spējas,” sacīja E. Siliņa.
