Flickr
Trešdien, 15. oktobrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens Finanšu ministrijā parakstīja ziņojumu par 2026. gada valsts budžetu – budžetu drošākai nākotnei, un budžeta portfeli ar valdības apstiprināto valsts budžeta likumprojektu jau tradicionāli nogādāja izskatīšanai parlamentā. Nākamajam gadam valdība ir izstrādājusi budžetu drošākai nākotnei, tajā paredzot nozīmīgus ieguldījumus gan valsts drošībā, gan nodrošinot atbalstu ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvai izglītībai. Vienlaikus tiks saglabāts vēsturiski augstākais Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju apjoms – vairāk nekā 1 miljards eiro.
Galvenā prioritāte aizvien būs valsts drošība, taču ilgtspējīga drošība nav iespējama bez spēcīgas ekonomikas, kvalitatīvas izglītības un sabiedrības labklājības, tāpēc nākamā gada budžeta mērķis ir līdzsvarot drošības un sociālo prioritāšu īstenošanu, saglabājot atbildīgu fiskālo politiku un veicinot ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Kopumā 2026. gadā valdības noteiktajām prioritātēm – drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai – papildus paredzēti 693,5 miljoni eiro, 2027. gadā – 724,8 miljoni eiro, bet 2028. gadā finansējums pieaugs līdz 935,9 miljoniem eiro. Tas simbolizē Latvijas valsts izvēli drošākai nākotnei – stiprināt aizsardzību, rūpēties par ģimenēm un ieguldīt zināšanās. Tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, kas nodrošina sabiedrības labklājību šodien un valsts stabilitāti nākotnē.
No papildus finansējuma būtiska daļa – 448,3 miljoni eiro, paredzēta valsts drošības stiprināšanai, kas ļaus pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, attīstīt militāro infrastruktūru un robežas aizsardzības sistēmas, kā arī veicināt vietējās aizsardzības industrijas izaugsmi. Kopējais nākamā gada aizsardzības finansējums sasniegs 2,2 miljardus eiro un saskaņā ar NATO definīciju jau 2026. gadā sasniegs 4,9% no IKP, savukārt 2027. gadā – 5% no IKP, 2028. gadā – 4,9% no IKP.
Papildu 94,8 miljoni eiro novirzīti atbalstam ģimenēm ar bērniem un mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanai, nodrošinot pabalstu palielinājumu, labāku pakalpojumu pieejamību un lielāku sociālo drošību. Nākamā gada finansējums veselības funkcijai pieaugs par 27,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2025. gadu, un kopā veidos 1,9 miljardus eiro. Savukārt izglītības jomā 45 miljoni eiro paredzēti jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešanai, stiprinot atbalsta personālu un nodrošinot kvalitatīvu izglītību visā Latvijā.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljards eiro, savukārt izdevumi – 17,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi – par 804,3 miljoniem eiro lielāki. Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžeta ietvaros izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados – līdz 2,2%.
ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) investīcijas arī 2026. gadā būs viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājiem. To apjoms pārsniegs vienu miljardu eiro, būtiski pārsniedzot iepriekšējo plānošanas periodu rādītājus. Jāpiemin, ka līdz 2026. gadam ES fondu projektos jau piesaistīti vairāk nekā 2,2 miljardi eiro, un 93% no kopējā 1,97 miljardu eiro AF finansējuma ir rezervēti konkrētām investīcijām.
Šveices finanšu palīdzības ietvaros līdz 2029. gadam paredzēti 49,8 miljoni eiro, tai skaitā Šveices grants 42,4 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums četrās programmās: bērnu vēža aprūpes pilnveidei, piesārņoto teritoriju sanācijai, lietišķajai pētniecībai un darba vidē balstītu mācību attīstībai. Savukārt jaunajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā līdz 2031. gadam Latvijai būs iespēja ieguldīt mērķētās investīcijās trīs prioritārajās jomās virs 100 miljonu eiro kopā ar valsts budžeta līdzfinansējumu.
