Šodien, 17. februārī, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts jaunais Sporta likuma projekts, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija un kas tiks virzīts tālākai izskatīšanai Latvijas Republikas Saeimā. Jaunais likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Latvijas sporta nozares attīstības vajadzības un mūsdienu sporta politikas izaicinājumus. Pašreiz spēkā esošais Sporta likums ir pieņemts pirms vairāk nekā 20 gadiem, un kopš tā laika būtiski mainījušies sporta pārvaldības, finansēšanas un attīstības apstākļi.
Sporta likuma mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu sporta nozarē un nodrošināt modernu, efektīvu un taisnīgu sistēmu visiem sporta dalībniekiem. Jaunais regulējums nodrošinās stabilu un pārskatāmu sporta nozares attīstību nākotnē. Jaunais likums stāsies spēkā pēc tā izskatīšanas un pieņemšanas Saeimā.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsvēra: “Līdz ar jauno Sporta likumu mēs veidojam modernu un ilgtspējīgu sporta sistēmu Latvijā. Likums paredz noteikt skaidrus spēles noteikumus, pārdomātu valsts finansējuma ieguldījumu sporta nozarē, birokrātijas mazināšanu un lielāku caurspīdīgumu. Sportam ir būtiska nozīme sabiedrībā, tāpēc valsts pienākums ir nodrošināt sistēmu, kas atbalsta gan uz augstiem sasniegumiem orientētos sportistus un viņu komandas, gan ikviena iedzīvotāja iespējas piekopt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu.”
Galvenie jautājumi, ko pilnveidos jaunais Sporta likums:
- tiks nostiprināta bērnu un jauniešu, kā arī tautas sporta loma kā sporta nozares pamats,
- precizēts valsts un pašvaldību atbildības sadalījums sporta politikas īstenošanā,
- stiprinātas sportistu tiesības un pienākumi,
- paaugstinātas labas pārvaldības, caurspīdīguma un reputācijas prasības sporta organizācijām,
- tiks izveidots vienots valsts sporta reģistrs, lai nodrošinātu precīzus datus sporta attīstībai un finansējuma objektīvai sadalei,
- tiks izveidots Valsts sporta fonds – jauns publisks finanšu instruments sporta attīstības veicināšanai.
Noteikta sporta organizācijas kārtība
Likuma projekts precizē sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci, nosakot skaidru uzdevumu un atbildību sadalījumu. Būtiski stiprināta pašvaldību loma, paredzot pienākumus bērnu un jauniešu sporta atbalstam, vietējo sportistu atbalstīšanai un sporta infrastruktūras pieejamībai, tostarp personām ar invaliditāti. Pašvaldībām noteikts arī pienākums līdzfinansēt kvalitātes kritērijiem atbilstošu sporta skolu audzēkņus.
Definēta izglītības iestāžu loma sportā
Likums būtiski paplašina izglītības iestāžu atbildību sporta veicināšanā, uzsverot sporta nozīmi sabiedrības attīstībā. Augstākās izglītības iestādēm paredzēta aktīva iesaiste sporta atbalstā un duālās karjeras iespēju veicināšanā, lai sportisti varētu sekmīgi apvienot studijas ar profesionālo sportu.
Pilnveidotas sportistu tiesības un pienākumi
Sportistiem nostiprinātas tiesības ne tikai piedalīties treniņos un sacensībās, bet arī atteikties no tām drošības, veselības vai ētikas apsvērumu dēļ. Vienlaikus likums nosaka plašākas tiesības uz informāciju, atbalstu un palīdzību karjeras un izglītības laikā. Papildinātie pienākumi veicinās sportistu profesionālo atbildību un aktīvāku komunikāciju, stiprinot sporta reputāciju.
Precizēta sporta organizatoriskā struktūra
Pārskatīts Latvijas Nacionālās sporta padomes statuss un sastāvs, nodrošinot plašāku nozares pārstāvniecību. Sporta federāciju un sporta darbinieku vadībai noteiktas stingrākas reputācijas prasības, stiprinot uzticēšanos sporta pārvaldībai. Vienlaikus palielinātas caurspīdīguma prasības, paredzot publisku lēmumu un finanšu informācijas pieejamību.
Sakārtots administratīvais regulējums un finansējuma kārtība
Likums ievieš skaidru administratīvo atbildību par pārkāpumiem sporta jomā. Noteikta arī finansējuma atgūšanas kārtība gadījumos, kad konstatēti būtiski noteikumu vai godīgas spēles principu pārkāpumi. Jaunais regulējums stiprinās atbildību un godīgas konkurences principus sportā.
Precizēti sporta termini
Jaunajā likumā precizēta sporta nozarē lietotā terminoloģija, skaidri nosakot iesaistīto personu un organizāciju atbildības robežas. Sports turpmāk iedalīts vairākās kategorijās, tostarp augstu sasniegumu, bērnu un jauniešu sportā, parasportā, adaptīvajā un tautas sportā. Šāda pieeja nodrošinās vienotu izpratni un mērķtiecīgāku nozares attīstību.
Likumprojekts “Sporta likums” pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē.
