Otrdien, 29. septembrī, Rīgā, pulcējoties vairāk nekā 150 jauniešu līderiem, jaunatnes jomas pārstāvjiem, Saeimas deputātiem, ministriem un ministriju pārstāvjiem, norisinājās Nacionālais Jaunatnes forums. Tas aizsāka Nacionālā Jaunatnes dialoga otro ciklu, turpinot konsultatīvu procesu, kura mērķis ir stiprināt jauniešu līdzdalību valsts pārvaldē.
Nacionālo jaunatnes forumu atklāja Ministru prezidents Andris Kulbergs, izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone un Latvijas Jaunatnes padomes prezidente Inga Birzgale.
Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone norādīja: "Demokrātija sākas ar līdzdalību – ar vēlmi iesaistīties, jautāt un ietekmēt. Mēs dzīvojam laikā, kad jauniešiem ir arvien vairāk iespēju paust savu viedokli un būt daļai no lēmumu pieņemšanas procesa. Taču līdzdalība nav tikai iespēja izteikties – tā ir arī gatavība uzklausīt citus, diskutēt, uzņemties atbildību un meklēt kopīgus risinājumus." '
Foruma laikā jaunieši iesaistījās septiņās tematiskajās darba grupās, kuru secinājumus apkopos un iesniegs Ministru kabinetam un Jaunatnes konsultatīvajai padomei Latvijas Jaunatnes padome. Nacionālā Jaunatnes dialoga pirmā cikla noslēgumā Latvijas Jaunatnes padome sadarbībā ar jauniešiem sagatavoja pirmo Nacionālā Jaunatnes dialoga rezolūciju, kas tika nodota Saeimai, ministrijām un pašvaldībām. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu visām ministrijām savas kompetences ietvaros līdz 2026. gada 14. decembrim jāsniedz rakstiska atgriezeniskā saite Izglītības un zinātnes ministrijai par Nacionālā jaunatnes dialoga rekomendāciju ieviešanu.
Apkopojot secinājumus tematiskajās darba grupās, jaunieši īpaši izcēla mākslīgā intelekta (MI) radītos izaicinājumus. Drošības un sabiedrības noturības jomā, kā arī klimata un ilgtspējas jomā tika akcentēts skaidras un pieejamas informācijas trūkums. Vienlaikus jaunieši norādīja, ka viņiem trūkst arī informācijas par valsts aizsardzības dienestu un civilo aizsardzību, kā arī viņu lomu tajā. Savukārt klimata jautājumus dalībnieki rosināja iekļaut vispārējās izglītības saturā. Informācijas un uzticēšanās trūkums starp politiķiem un jauniešiem tika identificēts arī kā viena no galvenajām problēmām pilsoniskās līdzdalības un piederības jomā.
Reģionālā nevienlīdzība un ierobežotās mobilitātes iespējas jauniešiem, kas dzīvo reģionos, tika izcelta kā problēma, kas caurvij daudzas citas dzīves jomas, tostarp nodarbinātību un veselības aprūpi. Jaunieši norādīja, ka nodarbinātības jomā grūtības sagādā arī zināšanu trūkums par darba tiesībām un Darba likumu, savukārt veselības un labbūtības jomā dalībnieki cita starpā norādīja uz attieksmes problēmu – viņu sūdzības par veselību ne vienmēr tiek uztvertas pietiekami nopietni.
Pasākuma laikā norisinājās paneļdiskusija, kurā tika apspriestas jauniešu līdzdalības iespējas, informācijas pieejamība un tas, vai līdzdalība ir privilēģija vai demokrātijas neatņemama sastāvdaļa. Tāpat diskusijā apsprieda to, vai jauniešu balss ir reāls instruments pārmaiņu veidošanā, ko jaunieši sagaida no valsts un kā viņi paši var ietekmēt procesus.
Nacionālais Jaunatnes dialogs turpināsies visu gadu, nodrošinot regulāras konsultācijas starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem. Dialoga koordinēšanu nodrošina Latvijas Jaunatnes padome. Jānorāda, ka 2025. gadā Nacionālais jaunatnes dialogs ir iekļauts Jaunatnes likumā.
Nacionālo jaunatnes dialogu koordinē un Nacionālo jaunatnes forumu organizē Latvijas Jaunatnes padome ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu. Plašāka informācija pieejama https://www.izm.gov.lv/lv/nacionalais-jaunatnes-dialogs.
