“Mājokļu pieejamība ir būtisks ekonomikas attīstības priekšnosacījums, kas ietekmē ne tikai mājsaimniecību labklājības līmeni un tautas ataudzi, bet arī darbaspēka mobilitāti un jaunu darbavietu veidošanu. Mājokļu pieejamība sekmē arī sabiedrības līdzdalību ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju aktīvi piedalīties darba tirgū, kā arī mazina nabadzības un sociālās atstumtības īpatsvaru,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Lai sekmētu mājokļu pieejamību Latvijā, Ekonomikas ministrijas izstrādājusi un Ministru kabinets š.g. 7. novembra sēdē apstiprinājis Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.-2027. gadam. Pamatnostādnes ietver rīcības virzienus, politikas rādītājus un uzdevumu kopumu, piedāvājot risinājumus mājokļu pieejamības nodrošināšanai dažādu ienākumu līmeņu mājsaimniecībām, tostarp mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem, kā arī veicot ieguldījumus esošā dzīvojamā fonda uzlabošanā un veicinot investīcijas jauna dzīvojamā fonda attīstībā.
Iepazīstoties ar mājokļu pieejamības situāciju Latvijā, kā arī ņemot vērā ilgstošo darba pieredzi sadarbībā ar pašvaldībām, esmu secinājis, ka primāri ir jāpalielina mājokļu būvniecības apjomu tajās apdzīvotajās vietās, kur ir augoša uzņēmējdarbība un darbaspēka pieprasījums, lai tādējādi labāk reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc mājokļiem, noturētu to cenas iedzīvotāju maksātspējai atbilstošā līmenī un atvieglotu darbaspēka mobilitāti. Vienlaikus ir būtiski apzināties, ka pieaugošās mājokļa izmaksas un mājokļu pieejamība zemu un vidēju ienākumu mājsaimniecībām ir izaicinājums visā Latvijas teritorijā. Arvien nozīmīgāks kļūst depopulācijas un iedzīvotāju novecošanās aspekts, tāpēc mājokļu politikā turpmāk jāņem vērā arī dažādu vecuma un sociālo grupu mājokļu vajadzības, nodrošinot pietiekamu valsts atbalstu mājokļu pieejamībai sociālo mājokļu veidošanai,” turpina ministrs.
Pamatnostādnēs definēti četri problēmu bloki, kuru ietvaros paredzēta turpmākā darbība mājokļu pieejamības veicināšanai:
- mazaizsargātas personas nesaņem atbalstu vai mūsdienām atbilstošu atbalstu mājokļa pieejamības jautājumu risināšanai, pašvaldībām trūkst kvalitatīvi mājokļi palīdzības sniegšanai šai mērķa grupai;
- trūkst kvalitatīvi un izmaksu ziņā pieejami īres mājokļi;
- nepietiekamā apmērā tiek būvēti jauni mājokļi, kurus iedzīvotāji varētu iegādāties vai īrēt;
- tiek veikti nepietiekami ieguldījumi mājokļu uzturēšanai un uzlabošanai.
Līdz ar to pamatnostādnēs iezīmēti sekojoši četri rīcības virzieni ar konkrētiem uzdevumiem, lai rastu risinājumus atbalstam mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem, mājsaimniecībām ar vidēji augstiem ienākumiem un atbalstam esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai.
Saistībā ar atbalstu mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām nepieciešama jauna likuma izstrāde, kas aizstātu šobrīd spēkā esošo likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un kas aptvertu tās personu kategorijas (strukturāli trūcīgas personas, īslaicīgi neaizsargātas personas, sociāli mazaizsargāto grupu personas), kurām ir nepieciešams pašvaldības atbalsts mājokļu jautājumu risināšanā. Vienlaikus jaunajā likumā būtu arī jādefinē kvalitātes kritēriji tām dzīvojamām telpām, kuras tiek izīrētas, minimālās prasības koplietošanas telpām, ja izīrējamā pašvaldības dzīvoklī nav pieejama tualete, dušas/vannas telpa un virtuve, utt. Tāpat būtu nepieciešams izstrādāt mehānismu, kas ļauj personai saņemt palīdzību arī citā pašvaldībā, ne tikai tajā, kur tā ir deklarēta, ja personai ir darba piedāvājums/darba vieta citā pašvaldībā. Likumā būtu jāietver arī nosacījumi izīrēto telpu lietošanai gadījumos, ja trūcīgas personas, maznodrošinātas personas vai citas mazaizsargātas personas vairs neatbilst tiem kritērijiem, kas bija par pamatu palīdzības sniegšanai. Būtiski uzsvērt, ka jau šoruden pašvaldības varēs saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu sociālo mājokļu izveidei visā Latvijā.
Lai sniegtu atbalstu mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem, jau izstrādāta atbalsta programma zemas īres maksas mājokļu būvniecībai, tāpat nepieciešams attīstīt mājokļu pieejamības fondu, kas nodrošinās ieguldītā finansējuma atkārtotu ieguldīšanu nākamo zemas īres maksas mājokļu būvniecībā. Plānots arī izvērtēt iespējas samazināt uz pašvaldības ilgtermiņa saistībām attiecināmo saistību apmēra proporciju (līdzšinēji 75 %), ja saistības radušās zemu izmaksu īres māju būvniecības rezultātā, kā arī pagarināt maksimālo iespējamo pašvaldību kapitālsabiedrību Valsts kases aizdevuma termiņu, ja aizdevums tiek izmantots zemu izmaksu īres māju būvniecības nodrošināšanai. Tāpat paredzēts izvērtēt iespēju veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, lai atsevišķos gadījumos atļautu īstenot apbūves tiesības uz pašvaldību zemes, lai būvētu īres mājas. Vienlaikus plānots izstrādāt atbalsta programmu moduļveida privātmāju būvniecībai reģionos, kur nav pieprasījums pēc daudzdzīvokļu namu būvniecības, tomēr atsevišķos gadījumos dzīvojamais fonds trūkst.
Nolūkā atbalstīt mājsaimniecības ar vidēji augstiem ienākumiem, paredzēts paplašināt un uzlabot esošās mājokļa iegādes atbalsta programmu saņemšanas nosacījumus un atbalsta intensitāti reģionos, kā arī nodrošināt atbalsta aizdevumu un garantiju veidā pieejamību nekustamo īpašumu attīstīšanai komersantiem, kas savu darbību izvērš reģionos.
Savukārt esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai plānots izstrādāt efektīvu regulējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanai, nodrošināt pieejamu atbalstu ieguldījumiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju uzturēšanai un sakārtošanai, sniegt atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās un privātmājās, vienkāršojot administratīvās prasības atbalsta programmās. Tāpat paredzēts izstrādāt tipveida risinājums daudzdzīvokļu sērijveida māju energoefektivitātes uzlabošanai un nodrošināt ieguldījumus mājokļu piekļūstamības nodrošināšanā. Pamatnostādnēs paredzēts un jau šobrīd Ekonomikas ministrija izstrādā atbalsta programmu, kuras ietvaros paredzēts sniegt finansiālu atbalstu vides piekļūstamības uzlabošanai daudzdzīvokļu ēkās, izbūvējot liftus.
Īstenojot pamatnostādnēs paredzētos uzdevumus, līdz 2027. gadam plānots sasniegt šādus rezultātus:
- personu skaitu, kas reģistrētas pašvaldības palīdzības reģistrā mājokļa jautājuma risināšanai, samazināt līdz 3200 (bāzes vērtība 7215);
- mājsaimniecību īpatsvaru, kurām kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādā finansiālas grūtības (ļoti apgrūtinoši/nedaudz apgrūtinoši), samazināt līdz 69,2% (bāzes vērtība 75,6%);
- mājsaimniecību skaits, kurām izīrēti cenas ziņā pieejami īres mājokļi – 467;
- ģimeņu ar bērniem skaitu, kas saņēmušas atbalstu garantijas formā mājokļa iegādei vai būvniecībai, palielināt līdz 32 800 (bāzes vērtība 10 365);
- daudzbērnu ģimeņu skaitu, kas saņēmušas atbalstu granta formā mājokļa iegādei vai būvniecībai, palielināt līdz 2400;
- jauno speciālistu un NBS karavīru skaitu, kas saņēmuši atbalstu garantijas formā mājokļa iegādei vai būvniecībai, palielināt līdz 9000 (bāzes vērtība - 885);
- mājsaimniecību īpatsvaru, kuras norādīja uz neapmierinošiem mājokļa apstākļiem, samazināt līdz 22% (bāzes vērtība 31%);
- mājokļu (ēku) skaitu, kur uzlabota vides pieejamība, palielināt līdz 340;
- ekspluatācijā pieņemto jauno dzīvokļu skaitu gadā palielināt līdz 10 000 (bāzes vērtība 2966).
Detalizēti ar Mājokļu pieejamības pamatnostādnēm 2023.-2027. gadam var iepazīties Tiesību aktu portālā.
