Aizsardzības ministrijas vadībā Latvijā turpinās visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana. Lai veicinātu nozaru ministriju sadarbību tās ieviešanā, otrdien, 20. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja jaunu ministru līmeņa Visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas sastāvu, kuru vada aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
“Ukrainas pieredze cīņā ar agresoru liecina par to, cik būtisku atbalstu bruņotajiem spēkiem var sniegt katrs valsts iedzīvotājs. Mēs mācāmies no Ukrainas pieredzes un mērķtiecīgi Latvijā veidojam visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Latvijas sabiedrības gatavība rīkoties apdraudējuma gadījumā, kā arī spēja pašorganizēties, ir būtiski aspekti, lai pārvarētu jebkādus apdraudējumus un krīzes,” pauž aizsardzības ministre.
Ministru līmeņa darba grupa uz pirmo sēdi sanāca šodien, 20. jūnijā. Darba grupā plānots strādāt trīs prioritārajos virzienos – apstiprināt jauno Valsts aizsardzības koncepciju un uzsākt izpildīt tajā ietvertos uzdevumus, starpnozaru līmenī analizēt valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācības un izvērtēt Ukrainas gūtās mācības no Krievijas iebrukuma.
Papildus tam 20. jūnijā Aizsardzības ministrija Ministru kabineta locekļus informēja par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu 2022. gadā.
Aizvadītajā gadā, reaģējot uz aktuālo drošības situāciju gan reģionā, gan pasaulē, visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas procesā Aizsardzības ministrija īpaši aktualizēja gatavību karam – valstij būtisku nozaru un pakalpojumu sniedzēju darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, dažādu mācību organizēšanu, izspēlējot ar kara situāciju saistītus scenārijus, kā arī sabiedrības informētības un noturības sekmēšanu pret jebkāda veida krīzēm.
Lai pārbaudītu valsts gatavību militārām un hibrīdkrīzēm, kā arī pilnveidotu valsts augstāko amatpersonu, valdības un citu valsts apdraudējuma pārvarēšanā iesaistīto iestāžu praktiskās un teorētiskās iemaņas, Aizsardzības ministrija 2022. gadā organizēja valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācības “AMEX 2022”, “KRISTAPS” un “MAZAIS KRISTAPS”. Tāpat Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzes atbildīgajām brigādēm 2022. gadā turpināja uzsākto mācību ciklu pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, stiprinot pašvaldību kapacitāti un gatavību reaģēt krīzes situācijās, tajā skaitā kara vai militāro draudu gadījumā.
Veicinot sabiedrības informētību un noturību krīzes situācijās, 2022. gadā Aizsardzības ministrija kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem organizēja dažādas informatīvas mācības par rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, nozaru gatavību un būtisko kritisko pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu. Buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā” tika papildināts ar praktiskām norādēm par rīcību artilērijas apšaudes, aviācijas uzlidojuma, kā arī ķīmiska vai kodolapdraudējuma gadījumā, savukārt ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem tika izveidots buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā, ja dzīvo ārpus Latvijas”.
Lai nodrošinātu sabiedrības pamatpakalpojumu sniegšanu izņēmuma stāvokļa vai kara laikā, kā arī nepārtrauktu darbību dažādu krīžu apstākļos, aizvadītajā gadā Aizsardzības ministrija sadarbībā ar citu nozaru ministrijām veica aktīvu darbu informējot, konsultējot un apzinot valstij būtisku nozaru vadošo komersantu gatavību pievienoties kritiskās infrastruktūras kopumam.
2022. gadā tika pieņemti grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas nostiprina vienotu mehānismu, kā tiek izvērtēti un novērsti iespējamie riski no ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem kritiskajai infrastruktūrai un nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, tādējādi mazinot nacionālās drošības ievainojamību.