Ierēdņa pārcelšana
Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu ierēdni dienesta interesēs var pārcelt citā amatā. Pārcelšana citā amatā nav saistāma ar sodīšanas funkciju un neierobežo ierēdņa tiesības pretendēt konkursos uz vakantajiem amatiem valsts pārvaldē vai pārcelšanas kārtībā ieņemt citus valsts civildienesta ierēdņu amatus. Pārcelšanas pamats un mērķis definēts likuma 37. panta pirmajā daļā – lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī lai veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi.
Valsts civildienesta likuma 37. panta trešā daļa noteic, ka ierēdnis pirms pārcelšanas ir jāuzklausa, līdz ar to iestādei ir likumā noteikts pienākums ierēdni uzklausīt un izvērtēt pēc būtības ierēdņa viedokli. Valsts kancelejas ieskatā neuzklausīšana būtu pieļaujama tikai tad, ja to objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt vai ja tas būtiski apdraud labu pārvaldību un civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi. Likuma 37. panta septītajā daļā noteikts, ka ierēdņus, kuriem ir bērni līdz triju gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.
Pārcelšanas izvērtējumam jābūt reālam, pierādāmam, un tas nedrīkst būt patvaļīgs vai bez objektīva pamatojuma. Valsts kancelejas ieskatā pārcelšanas pamatojumam jābūt tādam, lai jebkura trešā persona varētu gūt pārliecību par tās lietderību un tiesiskumu. Jāņem vērā, ka arī nodarbinātais ir tiesīgs darba devējam uzdot jautājumus par jebkuru neskaidru situāciju un saņemt saprotamu atbildi.
Lai gan lēmums par ierēdņa pārcelšanu parasti ir iestādes iekšējs lēmums, personas pārcelšana līdzvērtīgā amatā ir izvērtējama arī no cilvēktiesību aizskāruma aspekta, piemēram, vai amats, uz kuru ierēdnis tiek pārcelts, atbilst ierēdņa izglītībai, kvalifikācijai un profesionālajām iemaņām, jo pārcelšana amatā, kad zināms, ka ierēdnim nav kvalifikācijas tā veikšanai, būtu līdzvērtīga atbrīvošanai no civildienesta. Iestādei ir plaša rīcības brīvība, izvērtējot dienesta intereses, taču iestāde rīcības brīvības ietvaros nedrīkst pieļaut kļūdu.
Mobilitāte dienesta ietvaros sekmē institūcijas attīstībai nepieciešamo dinamiku un rada labus priekšnosacījumus vajadzīgajām pārmaiņām. Amatpersonu, tostarp iestāžu vadītāju, mobilitāte var būt kā instruments, kas veicina valsts iestāžu dinamisku attīstību. Valstis, kur pastāv amatu civildienests (piemēram, Lielbritānija, Nīderlande), atzīst, ka no mūsdienu vides dinamiskās attīstības aspekta ir svarīgi, ka nodarbinātie ir elastīgi, spēj ātri pielāgoties pārmaiņām un mērķtiecīgi, nepārtraukti pilnveido profesionālās zināšanas un kompetences. Līdz ar to jāuzsver ne tikai tas, ka mobilitāte dienestā veicina labu pārvaldību, bet jādomā arī par to, kā to veicināt iestādē un izmantot ierēdņu kompetenču attīstībai, mainoties arī darba tirgus tendencēm.
Vai darbinieku var pārcelt ierēdņa amatā saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37. pantu (piemēram, ja iestādē strādājoša darbinieka amata pienākumi tiek papildināti ar ierēdņa funkcijām)?
Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 1. pantu valsts pārvaldes interesēs ir veidot profesionālu valsts civildienestu, kas nodrošina tiesisku, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību. No minētā izriet, ka valsts civildienestā, kur pastāv amatu dienesta princips, svarīgi ir atrast visprofesionālāko un attiecīgajam amatam atbilstošāko pretendentu, savukārt, slēdzot darba līgumus, privāttiesībās darba devējam ir ļoti plaša rīcības brīvība izvēlēties personu, ar kuru darba tiesiskās attiecības dibināt. Tādējādi, ja amata pienākumi tiek papildināti ar pienākumiem, kurus var pildīt tikai persona ar ierēdņa statusu, sabiedrības interesēs vienmēr būs visprofesionālākā un atbilstošākā pretendenta iecelšana konkrētajā valsts civildienesta ierēdņa amatā.
Atsaucoties gan uz Valsts civildienesta likumu, gan Satversmē nostiprināto principu par ikvienas personas tiesībām pildīt valsts dienestu, Valsts kancelejas ieskatā ir, ka spēkā esošais regulējums nepieļauj iespēju saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37. pantu pārcelt ierēdņa amatā personu, kas ir darba tiesiskajās attiecībās. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Lai arī lēmums var tikt pamatots ar ekonomiskiem apsvērumiem un attiecīgo darbinieku kompetenci, tas tomēr ierobežo nostiprinātās tiesības ikvienai personai pildīt valsts dienestu, attiecīgi, ja iestāde pieņemtu lēmumu darbinieku pārcelt ierēdņa amatā, tad Valsts kancelejas ieskatā personām, kurām bija subjektīva interese pretendēt uz attiecīgo ierēdņa amatu, varētu būt tiesības prasīt tiesā atcelt lēmumu, ar kuru ierēdņa amatā pārcelts darbinieks.
Vai, pārceļot ierēdni citā amatā, var noteikt pārbaudes laiku?
Ja tiek veikta ierēdņa pārcelšana saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37. pantu, ierēdnim pārbaudes laiku nenosaka, jo, pieņemot lēmumu par pārcelšanu, tajā ir izvērtēts pārcelšanas pamats un līdz ar to konkrētā ierēdņa kompetence, kas saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu nepieciešama attiecīgā amata pienākumu veikšanai, proti, ja ierēdni pārceļ citā amatā valsts interesēs, tad pārbaudes laika noteikšana neatbilstu pārcelšanas mērķim, kas noteikts Valsts civildienesta likuma 37. pantā.
Vai tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā var nesaglabāt, ja ierēdni pārceļ uz noteiktu laiku un ir saņemta ierēdņa piekrišana?
Valsts civildienesta likuma 37. panta piektā daļa noteic, ka, pārceļot ierēdni citā amatā uz noteiktu laiku, viņam saglabā tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā. Ņemot vērā tiesību normas imperatīvo raksturu un to, ka šāda pārcelšana būtu pielīdzināma atbrīvošanai no amata, Valsts kancelejas ieskatā ierēdņa piekrišana nevar būt pamats nesaglabāt tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.
Vai ierēdnis var apstrīdēt un pārsūdzēt pārcelšanas lēmumu?
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem un tiesu praksi ierēdņa amata maiņa pati par sevi nav ierēdņa tiesiskā statusa maiņa, jo ierēdnim ir tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz noteiktu amatu. Tādējādi vispārīgi atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajai daļai lēmums par ierēdņa pārcelšanu nav administratīvais akts. Taču, ja lēmums par ierēdņa pārcelšanu būtiski ierobežo ierēdņa cilvēktiesības, tas ir atzīstams par administratīvo aktu un ir gan apstrīdams, gan pārsūdzams. Vienīgi būtiski personiski iemesli vai ārkārtējas ciešanas, kas veido būtisku cilvēktiesību aizskārumu, var būt šķērslis pārcelšanai (piemēram, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 21. aprīļa lēmums lietā Nr. SKA-504/2011).
Augstākā tiesa ir norādījusi, kādas pazīmes ļauj secināt, vai ar pārcelšanu ir būtiski aizskartas ierēdņa cilvēktiesības, – ierēdņa tiesības uz viņa viedokļa uzklausīšanu un izvērtēšanu pirms lēmuma par pārcelšanu pieņemšanas; amata, uz kuru ierēdnis pārcelts, atbilstība ierēdņa izglītībai, kvalifikācijai un profesionālajām iemaņām; iepriekšējā atalgojuma un sociālo garantiju saglabāšana; darbavietas fiziskā pieejamība.
Ievērojot izklāstīto, jautājums par ierēdņu pārcelšanu un iebildumiem pret to risināms iestādes ietvaros (iestādes iekšējs lēmums), izņemot gadījumu, ja lēmumam ir administratīvā akta pazīmes, – tad tas saskaņā ar Administratīvā procesa likumu ir gan apstrīdams, gan pārsūdzams tiesā.
Vai ierēdni var pārcelt uz amatu, kam noteikta cita klasifikācija?
Amatam noteiktā saime un līmenis nevar būt vienīgais pamats, lai secinātu, ka amats nav līdzvērtīgs, ir jāvērtē visu apstākļu kopums, tostarp arī amata apraksts, amatam nepieciešamā kvalifikācija utt. Saskaņā ar tiesu praksē paustajām atziņām pārcelšana citā amatā, kuram noteikta atšķirīga amatu saime (piemēram, politikas plānotājs un politikas ieviesējs) nenozīmē pazemināšanu amatā – amatu piederība dažādām amatu saimēm nozīmē vien to, ka šiem amatiem ir atšķirīgas pamatfunkcijas, līdz ar to nav arī pamata uzskatīt, ka, piemēram, politikas plānošanas amati būtu augstāki amati nekā tie, kuru funkcijas ir saistītas ar politikas ieviešanu. Amatu sadalījums amatu saimēs nenoteic dažādām amatu saimēm piederīgo amatu savstarpējo salīdzinājumu "augstāks vai zemāks" kategorijās. Nav izšķirošas nozīmes arī faktiskā amata nosaukumam, piemēram, referents, eksperts, konsultants.
Papildus norādām, ka ir pieļaujama arī situācija, kad ierēdnis tiek pārcelts uz tādu amatu, kam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta zemāka mēnešalgu grupa. Ievērojot, ka Valsts civildienesta likuma 37. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka, pārceļot ierēdni citā amatā, ierēdnim nosaka amata mēnešalgu, kas nav zemāka par iepriekšējo (izņemot likumā noteiktos izņēmumus – motivēts lūgums, amata likvidācija, skaita samazināšana), mēnešalgas apmērs ierēdnim ir saglabājams arī tad, ja amatam, uz kuru ierēdnis pārcelts, pēc normatīvajiem aktiem noteikta zemāka mēnešalgu grupa un faktiskā mēnešalga pārsniedz attiecīgā amata mēnešalgu grupas maksimālo apmēru, jo primāri jāievēro ierēdņa tiesības uz mēnešalgas apmēra saglabāšanu.
Vai iestāde var atteikt pārcelšanu, ja saņemts ierēdņa motivēts lūgums pārcelšanai?
Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu pārcelšanas pamatojums var būt arī ierēdņa motivēts lūgums. Vienlaikus minētā panta trešā daļa paredz, ka, pārceļot ierēdni uz citu iestādi, tiek izvērtēts ne tikai ierēdņa viedoklis, bet arī to iestāžu viedoklis, no kuras un uz kuru ierēdni pārceļ. Līdz ar to nepieciešama arī abu iestāžu piekrišana pārcelšanai. Vienlaikus norādām, ka Valsts kancelejas ieskatā iestāde varētu atteikt pārcelšanu tikai tad, ja tas būtiski apdraudētu labu pārvaldību un civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi.
