Valsts kanceleja
Zobratiņi

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Publiskā sektora inovācijas observatorija publicējusi ziņojumu “Publiskā sektora inovācijas sistēma Latvijā”. Pētījums izstrādāts sadarbībā ar Valsts kanceleju, lai atbalstītu un veicinātu efektīvas, pieejamas, inovatīvas un uz rezultātu vērstas publiskās pārvaldes attīstību Latvijā. Pētījuma ietvaros ir analizēti līdzšinējie sasniegumi un izaicinājumi inovāciju jomā, kā arī sniegti priekšlikumi turpmākai ekosistēmas attīstībai.

Latvijas līdzšinējos centienus ieviest inovācijas publiskajā pārvaldē ir pozitīvi ietekmējusi Latvijas ekonomiskā un politiskā integrācija Eiropas Savienībā un ESOA, kas ir devusi stimulu virknei publiskā sektora reformu. Politikas plānošanas dokumentos izvirzītajos mērķos tieši vai netieši iezīmējas nepieciešamība pēc jaunām pieejām un risinājumiem, ko būtu iespējams attīstīt ar inovāciju. Šajā procesā nozīmīga loma ir bijusi Valsts kancelejai kā inovēšanas entuziastiem un idejas virzītājiem politikas dokumentos. Ziņojumā secināts, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir veikti vairāki būtiski soļi inovācijas veicināšanā:

Digitālā transformācija – izveidots stingrs valsts digitālās infrastruktūras pamats, tostarp vienota publiskās pārvaldes digitālā identitāte. Izmantojot radīto digitālo infrastruktūru, realizēti dažādi projekti, kuru mērķis ir pakalpojumu uzlabošana iedzīvotājiem un uzņēmējiem;

Apmācības – valsts Administrācijas skolā ir izveidota un veiksmīgi tiek realizēta apmācību programma valsts pārvaldes augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem par inovāciju lomu un pielietojumu. Tāpat ir izveidotas un tiek veiksmīgi realizētas apmācību programmas par dizaina domāšanas metodi un eksperimentēšanu plašam valsts pārvaldes darbinieku lokam;

Inovācijas laboratorija – ir izveidota Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija, kuras vīzija ir būt virzītājspēkam inovācijas kultūras attīstībai publiskajā sektorā. Tās mērķis ir sniegt drošu un motivējošu vidi eksperimentiem un kopradei, lai attīstītu lietojamus risinājumus esošajām problēmām un jaunām vajadzībām;

Atbalsts inovācijas idejai – ir izveidots inovācijas manifests, kas turpmāk kalpos par sava veida kompasu vadītājiem valsts pārvaldē ar mērķi veicināt inovācijas kultūras attīstīšanu arvien plašāk ikvienā iestādē Latvijā. Arvien plašāks un aktīvāks kļūst neformālais valsts pārvaldes inovācijas entuziastu tīkls, kura ietvaros notiek regulāra informācijas apmaiņa par inovācijas aktivitātēm.

Vienlaikus ziņojumā secināts, ka Latvija šobrīd atrodas sistēmiskas pieejas publiskā sektora inovācijai izstrādāšanas un ieviešanas sākumposmā. Autori secina, ka – lai gan pēdējo gadu laikā inovācijas loma ir pieaugusi, pagaidām to raksturo atsevišķi inovēšanas centieni, nevis visaptveroša un mērķtiecīgi veidota valsts politika.

Trīs galvenie izaicinājumi, kas ESOA skatījumā šobrīd raksturo inovācijas sistēmu Latvijā ir – sadrumstalota inovācijas ekosistēma, nepietiekama inovācija virzītājspēku jauda un neliela mēroga inovācijas process jeb nesistemātiski un mazas ietekmes centieni.

Pilns ESAO ziņojums pieejams šeit

Pētījums notika laika posmā no 2020. gada jūnija līdz decembrim. Pētījuma ietvaros tika analizēti sekundārie dati un pētījumi, ieskaitot iepriekšējos ESAO pētījumus par Latviju, dažādu valstu valdību ziņojumus par inovācijām un inovāciju sistēmām, Latvijas publiskā sektora reformas dokumentāciju un Nacionālās attīstības plānus, kā arī dokumentāciju par Inovāciju laboratoriju. ESAO apkopoja Latvijā aktuālos inovāciju projektu piemērus, kuri apzināšanā tika iesaistīts 71 publiskās pārvaldes institūcijas vadītājs. Lai gūtu priekšstatu par būtiskākajiem izaicinājumiem un sasniegumiem, tika veiktas apmēram 30 dziļās intervijas ar inovāciju praktiķiem Latvijā.

 

Santa Jirgensone

Konsultante
santa.jirgensone [at] mk.gov.lv