Visaptverošo valsts aizsardzības mācību "Namejs 2026" laikā no 6. līdz 8. oktobrim Krīzes vadības centrs (KVC) vadīja valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvju dalību mācību scenārija izspēlē, kurā tika pārbaudīti civilmilitārās sadarbības algoritmi, starpinstitucionālā sadarbība valsts un pašvaldību līmenī, kritiski svarīgo nozaru darbības nepārtrauktība krīzes apstākļos, kā arī valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamā atbalsta koordinēšana.
Mācībās no civilā sektora piedalījās vairāk nekā 1200 dalībnieku - Valsts kancelejas un ministriju pārstāvji, dienesti, aģentūras un kapitālsabiedrības, kā arī pašvaldību civilās aizsardzības komisiju pārstāvji, pašvaldību dienesti, aģentūras un kapitālsabiedrības. Šogad arī nevaldības sektora pārstāvji piedalījās atsevišķu tematisko grupu darbā, kā arī pašvaldību civilās aizsardzības komisijās. Mācības ļāva pārbaudīt, kā dažādu nozaru un pārvaldes līmeņu institūcijas koordinē informāciju, saskaņo rīcību un veido kopīgu izpratni par situāciju, lai pieņemtu savlaicīgus lēmumus.
Mācību scenārijs ietvēra vairāku Latvijas novadu iedzīvotāju evakuācijas izspēli, kā arī dienestu spējas reaģēt uz dažādiem incidentiem sabiedriskās kārtības, enerģētiskās drošības, kiberdrošības un informatīvās vides (dezinformācijas izplatības) jomā.
Mācību scenārijā tika izspēlēta iedzīvotāju evakuācija vairākos Latvijas novados, pievēršot uzmanību arī evakuēto cilvēku izmitināšanai un viņu pamatvajadzību nodrošināšanai. Šādu uzdevumu izpildei nepieciešama vairāku nozaru un pārvaldes līmeņu sadarbība — sākot no evakuācijas organizēšanas un cilvēku nogādāšanas drošībā līdz piemērotu izmitināšanas vietu nodrošināšanai, pārtikas un ūdens pieejamībai un citu būtisko vajadzību apmierināšanai. Mācības ļāva praksē pārbaudīt iesaistīto institūciju gatavību koordinēt šo uzdevumu izpildi krīzes apstākļos.
Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle: "Šādas mācības ir nozīmīgs solis valsts krīžu vadības sistēmas praktiskā pārbaudē. Tās ļauj vērtēt ne tikai atsevišķu institūciju gatavību izpildīt savus uzdevumus, bet arī to spēju sadarboties kopīga mērķa sasniegšanai. Mēs izmantosim mācību pieredzi, lai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām pilnveidotu starpinstitucionālās koordinācijas mehānismus un stiprinātu valsts spēju pārvaldīt sarežģītas krīzes."
Kopumā mācību ietvaros civilajā sektorā darbojās 12 tematiskās apakšgrupas, tādas kā Cilvēku masveida pārvietošanās (evakuācijas) koordinēšanas grupa, Pārtikas un ūdens nodrošināšanas grupa, Veselības un farmācijas grupa, Finanšu pakalpojumu grupa, Komunikācijas koordinācijas grupa u.c.
Mācībās piedalījās arī novērotāji no Baltijas valstīm, Somijas, Zviedrijas, kā arī NATO.
Krīzes vadības centrs pirmo reizi bija iesaistīts šāda mēroga mācību plānošanā un izpildē, gūstot vērtīgu pieredzi, kas veidos pamatu turpmākai noturības un krīžu vadības sistēmas stiprināšanai sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām. Tāpat šī gada mācību pieredze palīdzēs izstrādāt priekšlikumus nākamā gada mācību izspēlei un ierosmes citām šaurāk specializētām civilās aizsardzības mācībām, lai turpinātu valsts pārvaldē un pašvaldībās ieviesto krīžu vadības mehānismu pilnveidi.