Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirmdien, 14. martā, un otrdien, 15. martā, uzturēsies darba vizītē Londonā, Apvienotajā Karalistē (Lielbritānijā), lai piedalītos Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF - Joint Expeditionary Force) dalībvalstu līderu sanāksmē un tiktos ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu (Boris Johnson).
Tikšanās laikā ar Lielbritānijas premjerministru plānots pārrunāt drošības situāciju Eiropā pēc Putina režīma īstenotā iebrukuma Ukrainā un divpusējās sadarbības stiprināšanu gan aizsardzībā, gan ekonomiskajā sadarbībā, īpaši jauno tehnoloģiju jomā, zinātnē un enerģētikā.
Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstu sanāksmē līderi pārrunās iespējas stiprināt Eiropas aizsardzības spējas, enerģijas drošību un turpmākos palīdzības veidus Ukrainai.
Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014. gada septembrī tika uzsākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm.
2015. gada 30. novembrī Lielbritānijā septiņas valstis – Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija – parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017. gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija, savukārt 2021. gada aprīlī tai pievienojās Islande.
Lielbritānija ir būtiska Latvijas sabiedrotā Eiropā drošības jomā un viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm. Tāpat Latviju un Lielbritāniju vieno cieša sadarbība demokrātisko vērtību stiprināšanā – abas valstis ir attīstījušas aktīvu sadarbību tādās jomās kā cīņa pret dezinformāciju, mediju brīvības aizsardzība un mediju pratības stiprināšana.