Ministru prezidents Krišjānis Kariņš piektdien, 4. februārī, Baltijas Ministru padomes ietvaros tikās ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas) un Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė), lai pārrunātu drošības situāciju reģionā. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību vadītāji bija vienisprātis, ka ir jāturpina stiprināt sabiedroto militārā klātbūtne NATO Austrumu flangā, tai skaitā Baltijas valstīs.
“Svarīgi ir atcerēties, ka Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros ir dislocēti 26 no 30 NATO dalībvalstu bruņotiem spēkiem, kas kopīgi stiprina mūsu reģiona drošību. Mēs esam vienoti nostājā, ka jāstiprina sabiedroto klātbūtne visā NATO Austrumu flangā, tai skaitā Baltijas valstīs,” pauda K. Kariņš.
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī situācija saistībā ar Krievijas militāro spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežām. Baltijas valstu valdību vadītāji uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu, tai skaitā ar militāro palīdzību. Vienlaikus K. Kariņš atzīmēja, ka jaunnedēļ Baltijas valstu līderiem plānota tikšanās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu (Olaf Scholz), lai pārrunātu drošības situāciju reģionā.
4. februāra tikšanās Baltijas valstu valdību vadītāji pārrunāja arī ES Zaļā kursa īstenošanu un vienojās par kopīga nostājas dokumenta parakstīšanu par “Fit for 55” klimata pakotni. “Mēs šodien parakstījām Baltijas valstu pozīciju par Zaļo kursu, kur pamatā sakām, ka tam ir jāiet kopsolī ar to, ka neuzliekam nesamērīgu slogu mūsu iedzīvotājiem. Mums ir jāvirzās uz klimata mērķu sasniegšanu reālistiski un sabiedrībai pieņemamā veidā,” uzsvēra Ministru prezidents.
Baltijas valstu valdību vadītāji pārrunāja arī aktuālo situāciju saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanu. Pēc K. Kariņa teiktā, Baltijas premjerministri nolēma uzdot veselības ministrijām cieši sadarboties ar mērķi līdz martam izstrādāt līdzīgu pieeju Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanai.
