30.04.2020
Valsts kanceleja

Trauksmes celšanas likumam gads: galvenie secinājumi un atziņas

Trauksmes celšanas likumam Latvijā 1. maijā apritēs gads, tāpēc Valsts kanceleja ir publicējusi pārskatu par Trauksmes celšanas likuma darbības rezultātiem 2019. gadā.

Valsts kanceleja šī gada sākumā apkopoja un analizēja informāciju no vairāk nekā 150 iestādēm, lai izvērtētu trauksmes celšanas regulējuma darbības pirmos 8 mēnešus. Februāra beigās sabiedrība tika informēta par statistikas datiem, taču darbs pie datu analīzes turpinājās.

Publicētajā pārskatā ir apkopota informācija un iekļauti secinājumi ne tikai par statistiku, bet arī piemēri par iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidi uzņēmumos, trauksmes cēlējiem pieejamo aizsardzību, biedrību un nodibinājumu lomu un atbalstu potenciālajiem trauksmes cēlējiem, kā arī regulējuma attīstību Latvijā un Eiropas Savienībā.

“Jāatgādina, ka trauksmes celšana ir iespēja iedzīvotājiem ziņot par varbūtējiem pārkāpumiem, kas novēroti darba vidē un var kaitēt sabiedrības interesēm. Trauksmes celšanas likuma mērķis ir nodrošināt tiesisko ietvaru ziņošanas mehānismiem un iedzīvotāju aizsardzībai gadījumos, ja trauksmes cēlējs cieš darba devēja represiju dēļ. Tātad – likums palīdz iedzīvotājiem nepalikt vienaldzīgiem, neklusēt, būt drosmīgiem. Izmantojot šo iespēju, mēs stiprinām Latvijas kā demokrātiskas valsts vērtības un tuvojamies Ziemeļeiropas valstu izpratnei par taisnīgumu,” uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Galvenās atziņas par Trauksmes celšanas regulējuma un prakses pilnveidi saistāmas ar skaidrošanas darbu, kas jāturpina, lai veicinātu pilsonisko aktivitāti, reaģējot uz sabiedrības intereses skarošiem pārkāpumiem. Savukārt iestādēm, kuras izvērtē saņemtos ziņojumus, nepieciešams izprast trauksmes celšanas pazīmes un rūpīgi iedziļināties sniegtās informācijas saturā, to vērtējot no sabiedrības interešu viedokļa. Pat ja iesniegumu neatzīst par trauksmes cēlēja ziņojumu, ir svarīgi to neatstāt bez ievērības. Vienlaikus būtiski veidot vienotu izpratni, vērtējot trauksmes celšanas pazīmes, un uzlabot sadarbību starp iestādēm gadījumos, kad ziņojuma saturs skar vairākas jomas.

Pārskatā uzsvērta arī intensīvāka pašvaldību iesaiste, ņemot vērā to, ka tām ir nozīmīgas funkcijas un svarīga loma iedzīvotāju interešu aizstāvībā. Piemēri 2019. gadā parāda biedrību un nodibinājumu iekļaušanas Trauksmes celšanas likumā nozīmi kā vienam no veicinošiem un atbalstošiem faktoriem, lai trauksme tiktu celta un trauksmes cēlēji tiktu pienācīgi aizsargāti. Daudzos uzņēmumos un iestādēs 2019. gadā izveidotas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas, parādot, ka tas ir jauns korporatīvās pārvaldības rīks, kas palīdz vairot darbinieku iesaistīšanos un atklātības kultūru. 

Pārskats par Trauksmes celšanas likuma darbības rezultātiem 2019. gadā ir publicēts https://www.trauksmescelejs.lv/statistika

 

Zane Ozola
Komunikācijas departamenta konsultante
Tālr.: 67082902
E-pasts: zane.ozola@mk.gov.lv

Dalīties