Asais čili pipars

Tikai katrs ceturtais iesniegums, kas noformēts kā trauksmes cēlēju ziņojums, atbilst trauksmes celšanas pazīmēm, liecina Valsts kancelejas statistika. Visbiežāk informācija par konkrēto gadījumu nav gūta darba vidē un esot darba attiecībās ar uzņēmumu vai iestādi, kur šis gadījums novērots. Tāpēc kampaņā “Darbinieks nav nieks” tiks skaidrota trauksmes celšanas būtība, sistēma un iespējas, kas ļauj ikvienam darba attiecībās esošam Latvijas iedzīvotājam novērst netaisnības, kas ietekmē visas sabiedrības labklājību un izaugsmi.

Trauksmes celšana šobrīd ir īpaši aktuāla, lai novērstu pārkāpumus, kas varētu apdraudēt sabiedrības veselību Covid-19 pandēmijas laikā, piemēram, situācijās, kad netiek ievēroti valstī noteiktie drošības pasākumi un ierobežojumi. Trauksmes celšanas likumā sabiedrības veselības apdraudējums ir viena no sabiedrības interešu jomām, kas ir īpaši izcelta. Būtiski ir atcerēties, ka epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošana darba vietā arī var būt trauksmes celšanas iemesls. Arī sabiedriskās kārtības apdraudējums ir likumā izcelta joma, par ko iespējams celt trauksmi, jo īpaši Covid-19 pandēmijas laikā. Trauksme ceļama arī par  nodokļu nemaksāšanu. Diemžēl 2020.gads parādīja, ar kādām negatīvām sekām saskaras cilvēki, par kuriem darba devējs nav maksājis nodokļus – tiek liegtas vai samazinātas iespējas  izmantot  valsts atbalsta mehānismus.  

No 2019. gada 1. maija, kad stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, paredzot mehānisma izveidi kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai, līdz gada beigām saņemti 435 iesniegumi. No tiem par trauksmes celšanas būtībai atbilstošiem atzīti 119 – tātad tikai mazliet vairāk nekā ceturtā daļa. Sabiedrībā ir vēlme novērst dažādas nelikumības, par ko liecina 2020. gada novembrī veiktā iedzīvotāju aptauja*: 70% Latvijas iedzīvotāju gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk nekā puse nezina, ko darīt, ja darbavietā novēroti pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības intereses, un tikai katrs desmitais ir cēlis trauksmi par darbavietā novērotajām nelikumībām. 2020. gada statistika par saņemto iesniegumu skaitu un trauksmes celšanas būtībai atbilstošo ziņojumu īpatsvaru tiks apkopota un publicēta šī gada pirmajā ceturksnī.

Pilnīga izpratne par trauksmes celšanu Latvijā vēl jāveido: 8% aptaujāto atzīst, ka nezina, kas ir trauksmes celšana, bet 36% uzskata, ka trauksmes celšana ir ziņošana par personīgu interešu aizskārumu vai nesaskaņām darbavietā, par draugu, paziņu, kaimiņu vai kolēģu interešu aizskārumu. Tomēr Trauksmes celšanas likums neattiecas uz privātu nesaskaņu risināšanu vai personisku interešu aizsardzību.

Trauksmi var un vajag celt. Celt trauksmi – tas nozīmē neklusēt, ja darba vidē sastopamies ar sabiedrības intereses aizskarošiem pārkāpumiem, bet atkarībā no situācijas vērst uz to darba devēja, atbildīgo valsts institūciju vai, tiem nereaģējot, piemēram, žurnālistu uzmanību. 

“Trauksmes celšana ir veids, kā ikviens var iesaistīties, lai padarītu Latvijas vidi tiesiskāku un sabiedrības dzīvi – labāku. Pārkāpumi darbavietā var būt visdažādākie – apkārtējās vides, iedzīvotāju veselības apdraudējums, amatā iecelti radinieki bez konkursa un kompetences, sistemātiska darba drošības neievērošana, krāpšanās ar nodokļiem utt. – ietekmē ne tikai uzņēmuma vai iestādes darbiniekus, bet visu sabiedrību. Klusējot un samierinoties mēs paliekam netaisnīgas rīcības vērotāji. Tomēr katrs no mums ir daļa no sabiedrības, kurā dzīvojam, un mūsu rīcībai var būt ietekme, ja esam aktīvi. Iespējams, tieši mūsu rokās ir kaut ko mainīt un vērst lietas vērst uz labu,” atgādina Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante labas pārvaldības jautājumos.

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, visbiežāk trauksmi var un vajag celt par tādiem pārkāpumiem kā korupcija (90%), amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa izmantošana (87%) un valsts naudas vai mantas izšķērdēšana (86%). Par to liecina arī trauksmes cēlēju ziņojumu raksturs: pērn visvairāk – 36 iesniegumi – nonākuši Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēmis 18 iesniegumu, Valsts darba inspekcija – 8, bet Iepirkumu uzraudzības birojs – 7 iesniegumus, kas atbilst trauksmes celšanas pazīmēm. Joma, kurā visbiežāk tiek celta trauksme, ir izvairīšanās no nodokļu samaksas – gandrīz trešā daļa jeb 30,7% gadījumu.

Viens no kampaņas mērķiem ir rosināt biežāk primāri izmantot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu. Tādam kopš 2019. gada 1. maija jābūt visās iestādēs, kā arī uzņēmumos un citās organizācijās privātajā sektorā, kuros ir vismaz 50 darbinieku. Kā liecina aptauja, iekšējo trauksmes celšanas mehānismu šobrīd izmantotu katrs ceturtais. Tikpat daudzi izvēlētos iespēju ar trauksmes celšanas ziņojumu vērsties uzreiz kompetentajā iestādē, un tāda pati aptaujāto daļa izmantotu iespēju trauksmes celšanas ziņojumu iesniegt tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv.

“Jebkurš no šiem veidiem ir pareizs. Tomēr trauksmes celšana uzņēmuma iekšienē var palīdzēt problēmu novērst daudz ātrāk, nekā ejot garāko ceļu un uzrunājot kompetentās iestādes. Ja šādas sistēmas darbavietā nav, cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, vai jūtas apdraudēts, tad ir svarīgi informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida,” uzsver Inese Kušķe.

Saskaņā ar aptaujas datiem kopumā 48% iedzīvotāju zinātu, kā rīkoties, novērojot nelikumības darbavietā. Tiesa, 14% aptaujāto par novērotajiem pārkāpumiem darbavietās nav ziņojuši, jo netic, ka kaut kas mainīsies. Tomēr lielākā daļa jeb 45% ir pārliecināti, ka trauksmes celšana var palīdzēt atrisināt kādu Latvijas sabiedrībai nozīmīgu problēmu.

Vairāk informācijas par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzības garantijām, kā arī kompetento iestāžu saraksts pieejams interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv.

 

*Aptauju 2020. gada novembrī veicis Norstat, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju 18–64 gadu vecumā.

Zane Berķe

Vadītājas vietniece
zane.berke [at] mk.gov.lv