Kas ir sabiedrības līdzdalība?

Sabiedrības līdzdalība ir iedzīvotāju piedalīšanās noteikumu un politikas veidošanā. Tādējādi iedzīvotāji var palīdzēt risināt jautājumus:

  • tuvējā apkaimē;
  • pašvaldībā;
  • valsts pārvaldē.

Šie jautājumi var būt par dažādām tēmām. Iedzīvotāji var palīdzēt risināt jautājumus par:

  • skolām;
  • slimnīcām;
  • ceļiem;
  • kultūras pasākumiem un daudzām citām tēmām. 

Kāpēc valsts iestādēm ir jāieklausās iedzīvotājos?

Sabiedrības līdzdalība veicina:

  • pamatotus lēmumus, kas ir sabiedrības interesēs;
  •  
  • kopīgu atbildību;
  • līdzekļu saprātīgu izlietošanu;
  • atvērtību iedzīvotāju priekšlikumiem;
  • sabiedrības attīstību.

Kā piedalīties lēmumu tapšanā valsts pārvaldē?

1. Valdības dienaskārtības veidošana

Katrai valdībai ir sava politikas dienaskārtība. Dienaskārtībā iekļautas sabiedrībai vissvarīgākās risināmās problēmas dažādās jomās. Svarīgākie darāmie darbi apkopoti valdības deklarācijā.

Valdība sāk strādāt pēc tam, kad Saeima:

  • ir noklausījusies Ministru prezidenta ziņojumu par valdības izveidošanu;
  • ir iepazinusies ar valdības  mērķiem;
  • ir izteikusi valdībai uzticību.

Valdība darbojas atbilstoši valdības deklarācijai. Pamatojoties uz valdības deklarāciju, valdība izstrādā rīcības plānu. Valdības rīcības plānā aprakstīti ministriju un citu iestāžu svarīgākie uzdevumi un sasniedzamie rezultāti. Izpildot rīcības plānu, valdība īsteno savu deklarāciju.

Valdības rīcības plāns sasaista valdības deklarāciju ar:

  • nozaru attīstības plānošanas dokumentiem;
  • iestāžu darbības stratēģijām;
  • iestāžu ikgadējiem darba plāniem

Valdības rīcības plāna īstenošanai ļoti svarīga ir sadarbība un atklātība. Rīcības plāna veidošanas laikā atbildīgās iestādes ir norādījušas arī citas iestādes, kas palīdzēs izpildīt rīcības plānu. Tādā veidā notiek sadarbība starp daudzām valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Valdības rīcības plānu var apskatīties Ministru kabineta tīmekļvietnē. Turpat var arī redzēt, cik rīcības plāna uzdevumi jau ir izpildīti un kādi darbi paveikti.

Līdzdalības iespējas iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām

  • Runāt par sev svarīgajiem jautājumiem. Pievērst tiem politiķu un žurnālistu uzmanību;
  • Sadarboties ar politiķiem un ministrijām valdības deklarācijas un rīcības plāna sagatavošanas laikā. Piedalīties arī to īstenošanā;
  • Sekot līdzi rīcības plāna izpildei un iesaistīties arī pašiem.

2. Politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādāšana

Ministrijas izstrādā politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus. Dokumentu izstrādāšanas laikā ministrijas:

  • pēta risināmās problēmas;
  • apkopo un pēta statistiku, pētījumu rezultātus un publikācijas;
  • pēta likumus un noteikumus mūsu valstī un ārvalstīs;
  • izvērtē iespējamos problēmu risinājumus un to ietekmi uz sabiedrību;
  • problēmu risināšanā iesaista arī iedzīvotājus;
  • sagatavo politikas plānošanas dokumentus;
  • politikas plānošanas dokumentus saskaņo ar citām ministrijām un iedzīvotājiem.

TAP portāls

Vienoto tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālu saīsinājumā sauc par TAP portālu. TAP portālā ministrijas strādā ar tiesību aktiem. TAP portālā palīdz tiesību aktus:

  • izstrādāt,
  • saskaņot ar citām iestādēm un sabiedrību,
  • apstiprināt.

TAP portālā ikviens var redzēt, kas notiek ar katru tiesību aktu. Var arī redzēt, kuri tiesību akti nodoti sabiedrības līdzdalībai. Tad var piedalīties šo tiesību aktu uzlabošanā un izteikt savas domas par tiem.

TAP portālā var arī pieteikties uz jaunumu saņemšanu. Var izvēlēties jomu, kura interesē. Tad varēs saņemt ziņas katru reizi, kad izvēlētajā jomā:

  • izstrādās jaunu tiesību aktu,
  • aicinās iedzīvotājus izteikt domas par kādu tiesību aktu,
  • apstiprinās jaunu tiesību aktu.

Līdzdalības iespējas iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām

Tiesību aktu veidošanā vajag uzklausīt arī iedzīvotājus. Iedzīvotāji, eksperti un nevalstiskās organizācijas sniedz papildu informāciju un viedokļus. Tas noder, lai sagatavotu precīzākus un labākus tiesību aktus.

Iedzīvotājus, ekspertus un nevalstiskās organizācijas var iesaistīt dažādos veidos. Tie ir:

  • Aptaujas. Ar aptaujām noskaidro iedzīvotāju viedokli noteiktā jautājumā. Iedzīvotāju viedoklis var noderēt turpmākajā darbā ar noteikto tiesību aktu.
  • Darba grupa. Tajā piedalās īpaši izvēlēti cilvēki. Tie var būt iedzīvotāji, eksperti. Darba grupa var palīdzēt izpētīt kādu problēmu un atrast tai risinājumu. Darba grupas var notikt īsākā laika posmā, un tās var būt arī ilgu laiku.
  • Domnīcas. Angļu valodā tās sauc par “think thank”. Arī domnīcās pēta dažādas problēmas un meklē tām risinājumus. Domnīcās piedalās:
    • iestāžu un organizāciju darbinieki
    • cilvēki, kurus interesē noteiktā tēma
    • eksperti.
  • Diskusijas. Tās sauc arī par apspriedēm. Diskusiju uzdevums ir:
    • izstāstīt par noteikto tiesību aktu, kurš ir sagatavošanā,
    • noskaidrot iedzīvotāju domas par šo tiesību aktu,
    • apspriest tiesību aktu ar iestādēm un organizācijām, kuri strādā pie šī tiesību akta sagatavošanas.
  • Publiskā apspriešana. Publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji un iestādes var rakstīt savus ieteikumus TAP portālā. Tāpat publiskās apspriešanas laikā sabiedrību var iesaistīt arī citos veidos:
    • rīkot informatīvas sanāksmes
    • rīkot sabiedriskās apspriedes
    • veikt sabiedriskās domas aptaujas.
  • Konsultatīvās vai uzraudzības padomes. Ar šīm padomēm nodrošina regulāru saziņu starp iestādēm un cilvēkiem, kas piedalās tiesību akta sagatavošanā.
  • Projektu komanda. Angļu valodā to sauc par “task force”. Tā ir uz noteiktu laiku izveidota grupa. Projektu komandā cilvēki sagatavo ieteikumus kādas problēmas risināšanai.

Arvien biežāk iestādes sāk izmantot arī citus, mūsdienīgus veidus iedzīvotāju iesaistīšanai. Tie ir radošāki veidi. Mūsdienīgajos risinājumos arī vairāk izmanto digitālās iespējas.

3. Politikas plānošanas dokumentu un sagatavoto tiesību aktu izskatīšana valdībā

Politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu sagatavošanā svarīga ir saskaņošana. Saskaņošanu izsludina atbildīgā ministrija. Parasti saskaņošana notiek 10 darba dienas.

Īpašos gadījumos saskaņošanas termiņš var būt arī trīs dienas. Tad tā ir saskaņošana steidzamības kārtībā.

Saskaņošanas laikā ikviena valsts iestāde, pašvaldības iestāde vai nevalstiskā organizācija var sniegt viedokli par sagatavoto tiesību aktu. Ja par tiesību aktu saskaņošanas laikā parādās iebildumi, šo tiesību aktu labo. Pēc tam to vēlreiz nodod saskaņošanai. Tā dara, kamēr panāk vienošanos.

Dažkārt tiesību aktu nevar saskaņot arī pēc vairākām saskaņošanas reizēm. Tad šo tiesību aktu izskata Valsts sekretāru sanāksmē. Uz Valsts sekretāru sanāksmi tad uzaicina visas iesaistās puses. Sanāksmes laikā iesaistītās puses vēlreiz izsaka savu viedokli.

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome īpašs formāts. Šī padome raugās, lai iedzīvotāji būtu iesaistīti lēmumu pieņemšanā.

  • Iedzīvotāju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā ir aprakstīta “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”. Valsts kanceleja uzmana, lai šo kārtību ievēro. Ja kāda iestāde neievēro šo kārtību, Valsts kanceleja par to aizrāda. Valsts kanceleja tad lūdz šai iestādei tiesību akta sagatavošanā iesaistīt arī iedzīvotājus.

Dažreiz politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus iesaistītās puses nav nevar saskaņot savā starpā vai ar iedzīvotājiem. Tad par šiem dokumentiem runā Ministru kabineta komitejas sēdēs. Valdība var izvēlēties arī nerīkot Ministru kabineta komitejas sēdes.

Ministru kabinets pieņem gala lēmumu par politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu apstiprināšanu. Izņēmums ir tikai tādi likumprojekti, par kuriem gala lēmumu pieņem Saeima.

Ministru kabineta sēdes notiek katru otrdienu. Ministru kabineta sēdes var vērot tiešraidē Ministru kabineta mājaslapā.

Līdzdalības iespējas nevalstiskajām organizācijām:

  • Sniegt savu viedokli TAP portālā.

Atbildīgā ministrija var aicināt nevalstiskās organizācijas sniegt savu viedokli. Nevalstiskās organizācijas savu viedokli var sniegt pēc pašu vēlmes un negaidīt ministrijas uzaicinājumu. To var darīt tad, kad noteiktajam tiesību aktam ir izsludināta sabiedrības līdzdalība vai saskaņošana.

  • Izteikt savu viedokli Ministru kabineta sēdē.

To var darīt tad, ja nevalstiskā organizācija jau pirms tam ir piedalījusies tiesību akta saskaņošanā.

  • Ieteikt dokumenta apspriešanu Memoranda padomes sēdē un arī tur izteikt savu viedokli.
  • Ar žurnālistu palīdzību aicināt apspriest tiesību aktu plašākā sabiedrībā.

4. Piedalīšanās lēmumu īstenošanā

Politikas plānošanas dokumentus regulāri izvērtē. To dara tāpēc, lai salīdzinātu plānus ar reāli paveiktajiem darbiem. Tāpat arī pārbauda, vai paveiktie darbi ir atrisinājuši aprakstītās problēmas. Izvērtēšanas laikā ņem vērā arī iedzīvotāju viedokli par aprakstīto plānu ietekmi uz dzīves apstākļiem.

Līdzdalības iespējas:

  • Piedalīties politikas dokumentu izvērtēšanā. Tam domātas darba grupas, domnīcas, pakalpojumu novērtēšana un citi veidi.
  • Par problēmam izteikt savu viedokli iesniegumos un vēstulēs. Iesniegumus un vēstules sūta atbildīgajām iestādēm.
  • Piedalīties formātos, kur notiek saziņa starp atbildīgo ministriju un iedzīvotājiem. Šie formāti ir:
    • konsultatīvās padomes
    • uzraudzības padomes
    • darba grupas.
  • Pievērst žurnālistu uzmanību konkrētajam jautājumam. Ar žurnālistu palīdzību par jautājumu uzzinās s plašāka sabiedrība.
  • Piedalīties vēlēšanās:
    • Pašvaldību vēlēšanās
    • Saeimas vēlēšanās
    • Eiropas Parlamenta vēlēšanās
  • Piedalīties referendumos. Referendums ir tautas balsošana par svarīgiem valsts dzīves jautājumiem.
  • Piedalīties piketos. Pikets ir cilvēku pulcēšanās vienā vietā, lai izteiktu neapmierinātību ar kaut ko. 
  • Piedalīties mītiņos un gājienos. Mītiņš ir cilvēku pulcēšanās vienā vietā, lai pievērstu uzmanību kādam jautājumam.