Modernai sabiedrībai ir vajadzīga valsts pārvalde, kas spēj ātri pielāgoties pārmaiņām un sekmīgā sadarbība rast precīzus risinājumus. Valdības apstiprinātais Modernizācijas plāns iezīmē valsts pārvaldes attīstības posmu 2023.-2027. gadam, kurā paredzēts stiprināt valsts pārvaldes sadarbības prasmes, kāpināt politikas un regulējuma kvalitāti, centralizēt atbalsta funkcijas, attīstīt inovācijas valsts pārvaldē, ieguldīt cilvēkresursu attīstībā un pārvaldībā, uzlabot datu pārvaldību un atkalizmantošanu, kā arī iedzīvināt hibrīddarba modeli un veidot viedu darba vidi.
Valsts pārvaldes Modernizācijas plāna 2023.-2027. gadam rīcības virzieni:
- Vienota un efektīva valsts pārvalde (ietver vienotu vērtību nostiprināšanu, valdības centra spēcināšanu, projektu komandas pieejas ieviešanu), lai uzlabotu starpnozaru sadarbību un horizontālu jautājumu risināšanas spējas.
- Cilvēkresursu attīstība (ietver civildienesta nākotnes lomas pārskatīšanu, cilvēkresursu vadības uzlabošanu), lai virzītos uz mācīšanās un iestāžu stratēģisko mērķu sasniegšanas pieejas iedzīvināšanu ikdienas darbā un strādājošo vērtēšanā.
- Politikas un regulējuma kvalitāte (ietver politikas plānošanas sākotnējās un vidēja termiņa novērtējuma attīstību, normatīvisma un birokrātijas mazināšanu), lai plašāk izmantotu faktos un datos balstītu risinājumu izvēli, novērtētu nozīmīgu politiku efektus un samazinātu birokrātiju.
- Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija (ietver vienotā pakalpojumu centra attīstību atbalsta funkciju automatizācijai un centralizētai nodrošināšanai valsts pārvaldes iestādēm), lai uzlabotu tādu atbalsta funkciju kā budžeta vadība, grāmatvedība, personāla lietvedība, efektivitāti un ietaupītos resursus varētu novirzīt saturiski sarežģītākiem darbiem, piemēram, inovāciju attīstībai.
- Viedas darba vides izveide (ietver jaunas pieejas izstrādi darba organizācijai, Rīgā un ārpus galvaspilsētas attīstot kopstrādes telpu pieejamību un veicinot izpratni par modernām darba organizācijas iespējām), lai iedzīvinātu hibdīrddarba organizācijas praksi, palielinātu iespējas valsts pārvaldē strādāt cilvēkiem no Latvijas reģioniem un virzītos uz valsts pārvaldes darbam nepieciešamās telpu platības samazinājumu.
- Inovācijas attīstība (ietver inovatīvu metožu pielietošanas sistematizāciju valsts pārvaldē un eksperimentēšanas regulējuma attīstību), lai iespējotu valsts pārvaldi dažādot politikas plānošanas procesus un paplašināt metodiku sarežģītu, tai skaitā pārnozaru, jautājumu risināšanā. Inovācijas attīstība sekmēs arī uz klientu orientētu risinājumu izveidi.
- Horizontālais virziens – valsts pārvaldes digitālā transformācija (ietver datu pārvaldības uzlabošanu, datu standartizāciju, koplietošanas iespēju paplašināšanu un tālākas izmantošanas analīzei un mākslīgā intelekta risinājumu trenēšanai), lai pēc iespējas automatizētu datu apmaiņas procesus un paplašinātu datu kvalitatīvu izmantošanu, veidojot un pielāgojot pakalpojumus iedzīvotājiem.
