Atjaunots: 29.03.2017

Simtgade

2018. gadā Latvijas valsts svinēs simtgadi. Svētku programma norisināsies no 2017. gada līdz 2021. gadam. Tās mērķis ir padziļināt izpratni par Latvijas valstiskumu, vēsturi, notikumiem un personībām, kas veidojušas Latvijas valsti.

 

 

 

Vēstures ceļvedis

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.

 

Ieskaties Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos! (.pdf)

 

4.maijs - Baltā galdauta svētki

 

Latvijas valsts simtgade ir mūsu iespēja godam un cienīgi, lepni un priecīgi svinēt valsts simto dzimšanas dienu, izstāstīt Latvijas stāstu un veidot nākotnes Latviju.

Baltā galdauta svētki ir veids kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu - mūsu PAR dienu, pieminot 1990.gada 4.maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu - lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti. Tā bija diena, kad izvēlējāmies brīvību, pateicām PAR grāmatām, kas drīkst būt mūsu grāmatplauktos, PAR mūsu draugiem no visas pasaules, PAR brīvai informācijai, uzņēmīgumam un patiesai līdzdalībai.

Latvijas valsts simtgades svinību atklāšana notiks 2017.gada 4.maijā, kad Latvijas pierobežā satiksies cilvēku roku un gara spēks akcijā “Apskauj Latviju”, gar Latvijas robežu stādot simtgades ozolus, Latvijā un pasaulē tiks svinēti Baltā galdauta svētki. Šajā laikā atzīmējam arī 100 gadus kopš vēsturiskā Latgales lēmuma apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi ceļā uz neatkarīgu valsti. Šis notikums kļuva par pagrieziena punktu Latvijas neatkarības iegūšanā. 

 

Baltā galdauta svētku iedvesmai (pdf).

 

Latgales kongresam 100

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.
 

Uzzini, kāda nozīme bija Latgales kongresam Rēzeknē 1917.gada maijā (.pdf) 

Attēlā:Gleznas "Latgales latviešu kongress Rēzeknē" reprodukcija. Foto:Roberts Kalniņš, LNVM

Koncepcija

Lai padarītu Latvijas valsts simtgades svinības tuvas un saprotamas katram, kas jūtas piederīgs Latvijai, svinības veidosim, kā analoģiju izmantojot ikvienam labi pazīstamo dzimšanas dienas svinību rituālu, kas sastāv no piecām savstarpēji saistītām un papildinošām daļām (norišu cikliem):

  • Latvijas ciltstēvi un ciltsmātes
  • Latvijas valstiskuma veidošanās ceļi
  • Latvijas draugi un kaimiņi
  • Latvijas rotāšana un dāvanu gatavošana
  • Latvijas dzimšanas diena un dāvanu pasniegšana

Plašāk
 

 

Lielprojekti

Sagaidot Latvijas simtgadi, īstenosim vairākus lielprojektus. Piemēram, 2018. gadā svinēsim XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus. Tāpat skolēniem un jauniešiem dāvināsim Kultūras skolas somu, taps Nacionālā enciklopēdija un norisināsies citi nozīmīgi pasākumi. 

Rīkotāji

Par Latvijas simtgades svētku īstenošanu atbild Latvijas valsts simtgades birojs. Tāpat izveidota konsultatīva svētku Radošā padome, kuras mērķis ir nodrošināt Svētku programmas satura izstrādi. Lai simtgades procesā iesaistītu jauniešus, izveidota arī Jauniešu rīcības komiteja, savukārt Svētku pasākuma plāna izstrādei un finanšu izlietojuma uzraudzībai darbojas Simtgades rīcības komiteja.

Kontakti

 

Iesaisties simtgades veidošanā!

Iepriecini Latviju simtgadē, uzdāvinot savu laiku!
Līdzdarbojies Simtgades burtnieku iniciatīvā.
Dalies ar vēstures liecībām par 1920.-1925. gada notikumiem.
1990. gada 4. maijs mums ir devis otru elpu. Atvēris ne tikai robežas, bet arī acis, sirdis un prātus. Tā ir brīvība, kas jāsvin!