Atjaunots: 23.10.2015

Starptautiskais konteksts

Vai patvēruma meklētāju uzņemšana atrisinās problēmas ārkārtas situāciju migrācijas jomā skartajās ES valstīs?
Fiziska personu pārvietošana ir tikai viens no pasākumiem, kas īstenojams gan ES iekšējās solidaritātes jomā, gan arī īstenojot solidaritātes pasākumus ar trešajām valstīm. Izolēti šāda veida mehānismi nemazinās, bet tieši pretēji vairos migrācijas spiedienu uz ES. Šiem pasākumiem ir jābūt papildinātiem ar ilgtspējīgiem risinājumiem efektīvai migrācijas plūsmu pārvaldībai.

Vai nav jācīnās ar migrācijas problēmas cēloņiem izcelsmes valstīs?
Latvija izprot situācijas nopietnību Vidusjūras reģionā un piekrīt, ka ir jāturpina darīt viss iespējamais, lai nepieļautu turpmākās traģēdijas. Jau šobrīd tiek aktīvi veikti pasākumi, lai vērstos pret nelegālās migrācijas plūsmu cēloņiem trešajās valstīs un lai cīnītos pret cilvēku kontrabandistiem. Vienlaikus jāuzlabo nelikumīgo migrantu atgriešanas iespējas un jāveic citi pasākumi.

Kā ES var cīnīties ar problēmām valstīs, no kurām nāk patvēruma meklētāji?
Vienīgā politika, kas palīdz ilgtermiņā risināt piespiedu migrācijas sociālos, ekonomiskos, politiskos un vides cēloņus, ir attīstības sadarbība. Attīstības sadarbība ir arī viena no Eiropas Savienības galvenajām ārpolitikas jomām. 2014.gadā Eiropas Savienība atvēlēja šai jomai vairāk nekā 58 miljardus eiro un ir lielākā attīstības palīdzības sniedzēja pasaulē. Savukārt Latvija attīstības sadarbībai gadā velta vidēji 17 miljonus eiro.

Vairāk nekā 90% no šīs summas tiek novirzīti ES un citām starptautiskajām organizācijām. Ar šo finansējumu Latvija palīdz valstīm, no kurām nāk vairums patvēruma meklētāju.  Piemēram, finansējums no ES budžeta tiek novirzīts reģionālajām un tematiskajām sadarbības programmām, t.sk., Āfrikas reģionu un migrācijas jautājumu risināšanai. 

Kādi ir praktiskie pasākumi, kurus šobrīd veic ES, lai stabilizētu situāciju problēmreģionos?
Šobrīd kopā gandrīz 4 miljoni bēgļu ir Turcijā, Libānā un Jordānijā. Laika periodā no 2002. līdz 2014.gadam ES ir veltījusi aptuveni 1 miljardu eiro ar migrāciju saistītu jautājumu risināšanai (jeb vairāk nekā 400 projektiem, no kuriem lielākā daļa īstenoti Āfrikas valstīs). Piemēram, Lībijā ES ir organizējusi apmācības piekrastes robežu apsardzei, veicinājusi cilvēktiesību principu iekļaušanu valsts migrācijas politikā, nodrošinājusi higiēnas un pārtikas preces bēgļiem.

ES īsteno attīstības sadarbības programmas, kas palīdz risināt lielo bēgļu plūsmu iemeslus, tostarp, ekonomisko nestabilitāti. Piemēram, Senegālā ES ir finansējusi palīdzības programmas lauksaimniecības produktu ražošanai un izveidojusi vairākas noliktavas un sīpolu kaltes. Tādējādi vietējie iedzīvotāji var atļauties palielināt savu produktu eksportu un nodrošināt sev iztiku.

Patvēruma meklētāju plūsmas mazināšanai ES īpašu uzmanību velta tehniskai palīdzībai un partnervalstu spēju stiprināšanai migrācijas pārvaldīšanā. Piemēram, likumdošanas izstrādei vai uzlabošanai, darbinieku apmācībai, diasporu lomas stiprināšanai, cīņai pret cilvēku tirdzniecību u.c.

Vai Eiropas Komisijai ir vēl kādi priekšlikumi, kurus plānots īstenot?
Eiropas Komisija rosina veidot divpusēju sadarbību arī ar patvēruma meklētāju izcelsmes un tranzītvalstīm. ES delegācijas galvenajās tranzīta un izcelsmes valstīs tiks stiprinātas, nosūtot turp Eiropas Migrācijas sakaru virsniekus, kā to paredz Eiropas programma migrācijas jomā.

Tāpat Eiropas Komisija bēgļu krīzes risināšanai piedāvā īpaša Trasta fonda izveidi 1.8 miljardu eiro apmērā Āfrikas valstu reģionā. Trasta fonda mērķis ir sekmēt drošību un stabilitāti Zemsahāras un Čadas ezera reģionā, Āfrikas Ragā un Ziemeļāfrikā, tādējādi sniedzot ieguldījumu stabilitātes stiprināšanā un labākas migrācijas pārvaldībā, jo īpaši risinot destabilizācijas, piespiedu pārvietošanas un nelegālās migrācijas pamatcēloņus.

Šogad novembra vidū Maltas galvaspilsētā Valletā norisināsies augsta līmeņa ES un Āfrikas valstu samits par migrācijas jautājumiem.  

Savukārt 8. oktobrī notika augsta līmeņa konference par Vidusjūras austrumu un Rietumbalkānu migrācijas ceļiem ar Rietumbalkānu valstīm Turciju, Jordāniju un Libānu.

Ko dara Latvija, lai palīdzētu risināt patvēruma meklētāju problēmu starptautiski?
Latvija aktīvi atbalsta Vidusjūras valstis, stiprinot Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie ES dalībvalstu ārējām robežām jeb FRONTEX koordinēto kopējo operāciju kapacitāti. Šo operāciju mērķis ir stiprināt kopējo Eiropas ārējo robežu drošību, kā arī veicināt migrantu dzīvības glābšanu ārkārtas situācijās ES ārējo robežu tuvumā.

​​Latvija kopējās operācijās piedalās ne tikai ar personālu, bet arī atbilstošu ekipējumu. Tā, piemēram, Vidusjūras reģionā Latvija šobrīd piedalās kopējā operācijā Poseidon ar divām piekrastes patruļas laivām (katrā 4 apkalpes locekļi), ar helikopteru (8 personu komanda), ar diviem apvidus auto (katrā 3 apkalpes locekļi)  un vienu FRONTEX atbalsta koordinatoru.

Savukārt Vidusjūras centrālajā daļā pie Itālijas krastiem operācijā Triton 2014. un 2015.gadā Latvija piedalījās kopējā operācijā Triton. No šī gada 3.jūnija Latvija atsāka savu dalību operācijā ar deviņiem ekspertiem, kuri pakāpeniski nomainīja viens otru. No novembra  sākuma Triton operācijai pievienosies  vēl viens eksperts no Latvijas.

Tāpat Latvija nodrošina ekspertus Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (European Asylum Support Office, EASO) īstenotajās iniciatīvās. Latvija iesniegusi EASO sarakstu ar 10 ekspertiem, kurus var nosūtīt uz citām dalībvalstīm, lai atbalstītu tās, piemēram, patvēruma meklētāju identificēšanā, reģistrācijā, patvēruma pieteikuma lietas izskatīšanā u.c. Plānots iesaistīt vienu ekspertu Itālijā un Maltā patvēruma meklētāju identificēšanai un pirmreizējai reģistrācijai, kā arī atbalsta sniegšanai reģistrācijas procesā un patvēruma procedūrā.

Latvija atbalsta ES militāro operāciju Vidusjūrā EUNAVFOR Med, kuras mērķis ir pārtvert migrantu kontrabandā iesaistītos peldlīdzekļus. Latvija ir deleģējusi 1 sakaru virsnieku darbam operācijas galvenajā štābā Romā.

Kā Latvija palīdzējusi veicināt stabilitāti migrācijas izcelsmes valstīs?
Latvija atbilstoši savām spējām vairāku gadu garumā sniegusi ieguldījumu migrācijas (pamatā bēgļu) izcelsmes valstu drošības situācijas stabilizēšanā:

  • 2003.-2014.gadā Latvijas militārais kontingents piedalījās NATO vadītajos starptautiskajos stabilizācijas spēkos (ISAF) Afganistānā. No šī gada sākuma turpinām piedalīties NATO vadītajā apmācības un atbalsta operācijā Resolute Support.
  • No 2013.gada Latvijas kontingents piedalījās ES militārajā operācijā (apmācības misijā) Mali.
  • 2011.-2014.gadā Latvijas militārie instruktori piedalījās ASV Mičiganas Nacionālās gvardes vadītajā Libērijas armijas apmācības misijā.
  • 2014.gadā Latvijas NBS kontingents piedalījās ES miera uzturēšanas misijā Centrālāfrikas Republikā.
  • Šobrīd norit sagatavošanas darbi, lai Latvijas Republikas NBS varētu piedalīties savā vēsturē pirmajā ANO miera uzturēšanas operācijā Mali.
  • Šobrīd tiek nopietni izvērtēta iespēja NBS instruktoriem iesaistīties Irākas armijas apmācībā starptautiskās pretterorisma koalīcijas ietvaros cīņā ar tā saucamo „Islama valsti” jeb „Daešu”.
  • 2014.gadā Latvija ir veikusi brīvprātīgo iemaksu Āfrikas miera uzturēšanas spēku atbalsta fondā.
  • Pēdējo divu gadu laikā Latvija Sīrijas kara bēgļu nometņu atbalsta fondā ir iemaksājusi kopumā 150 000 eiro.

Kādos migrācijas krīzes atbalsta fondos Latvija šogad plāno iemaksāt naudu?
Latvija šogad sniegs papildu finansiālu ieguldījumu migrācijas krīzes risināšanai, iemaksājot trīs fondos:

  • 50 000 eiro - ANO Pasaules Pārtikas programmai (sniedz neatliekamu humāno palīdzību - tādu kā pārtika un ūdens);
  • 50 000 eiro - ES Reģionālajam Trasta fondam Sīrijas krīzes risināšanai (Madad fonds galvenokārt paredzēts izglītības un iztikas atbalstam. Fonds aptver ne tikai Sīriju, bet arī Turciju, Libānu, Jordāniju, Irāku, Ēģipti, kā arī dažas skartās Rietumbalkānu valstis).
  •  50 000 eiro ES Ārkārtas trasta fondam Āfrikai (atbalsts stabilitātes sekmēšanai un migrācijas pārvaldībai, veicinot vienlīdzīgas iespējas, drošību un attīstību. Aptver Subsahāras Āfrikas un Čadas ezera reģiona, Āfrikas raga un Ziemeļāfrikas valstis un šo reģionu kaimiņvalstis).

Arī divpusēji Latvija iesaistās migrācijas jautājumu risināšanā, stiprinot attīstības valstu pārvaldes institūcijas, nododot pieredzi un zināšanas reformu īstenošanā un robežu kontroles nodrošināšanā.

Vai un kā Latvija iesaistīta ANO Augstā komisāra bēgļu lietās biroja darbā?
Latvijas pārstāvji regulāri piedalās ANO Augstā komisāra bēgļu lietās (United Nations High Commissioner for Refugees, UNHCR)  biroja izpildpadomes sanāksmēs, tādējādi iesaistoties UNHCR vadlīniju un programmu plānošanā, definēšanā un īstenošanā, lai risinātu starptautiskās aizsardzības, tajā skaitā, bēgļu situāciju problēmjautājumus. Tāpat Latvija piedalās UNHCR sadarbības programmās.

Vienlaikus Latvija veic brīvprātīgas un ikgadējas iemaksas UNHCR budžetā, finansiāli atbalstot UNHCR uzmanības lokā esošo personu starptautiskās aizsardzības īstenošanu.

Cik daudz Latvija iemaksājusi UNHCR budžetā pēdējo gadu laikā?
Pēdējos gados UNHCR budžetā Latvija veikusi šādus maksājumus:

2011.gadā - 7029 latu (10 000 eiro);
2012.gadā - 10 543 latu (15 000 eiro);
2013.gadā - 15 000 eiro;
2014.gadā - 15 000 eiro.

2013.gadā Latvija veica brīvprātīgu 50 000 eiro iemaksu arī UNHCR Reģionālās reaģēšanas plāna fondā palīdzības sniegšanai Sīrijas bēgļiem, savukārt 2014. gadā - 50 000 eiro UNHCR Ukrainas un 50 000 eiro Irākas iekšēji pārvietoto personu fondā.