Atjaunots: 03.01.2019

#SpēkāNo2019

Ārlietu nozare

No 2018. gada 3. decembra visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir jāsāk piemērot Ģeobloķēšanas regulā noteiktās prasības, kas sekmēs vienlīdzīgākas klientu tiesības digitālā vidē neatkarīgi no to valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas, nodrošinot labāku piekļuvi precēm un pakalpojumiem ES vienotajā tirgū. Patērētājam no Latvijas tiks nodrošināti identiski tiešsaistes pakalpojumi tiem, kurus patērētājs var saņemt, atrodoties tajā pašā valstī, kurā darbojas tirgotājs, piemēram, iegādājoties biļetes uz sporta pasākumu vai mūzikas festivālu.

Izpildot Plastmasas maisiņu direktīvā noteikto ES dalībvalstīm, ar 2019. gada 1. janvāri Latvijā stājas spēkā grozījumi Iepakojuma likumā, kas liedz patērētājiem tirdzniecības vietās bez maksas izsniegt vieglās plastmasas maisiņus – 0.05 mm. Izņēmums ir attiecināms tikai uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, ko izmanto higiēnas nolūkos vaļējas pārtikas iepakošanai, kad to izmantošana var novērst pārtikas bojāšanos un pasargāt no ārējās vides ietekmes, novēršot neatbilstošu uzglabāšanu un nelietderīgu izmantošanu.

Iekšlietu nozare

No 2019.gada 1.janvāra:

 

 

  • Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 516. un 518. punktam, stāsies spēkā:
    • Ugunsdrošības noteikumu 89.10. apakšpunkta prasība, kas ir aizliegums daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves. Tas nozīmē, ka no 2019. gada 1. janvāra jānodrošina minētā punkta prasības izpilde. Ja vēl pašreiz ir neatbilstoši minētai prasībai mehāniskās ventilācijas iekārta pieslēgta dabīgās ventilācijas kanālam un ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves, tad līdz 2019. gada 1. janvārim jānodrošina prasība par dabīgās ventilācijas kanāla atjaunošanu;
  • Stājas spēkā Ministru kabineta 2017. gada 5. decembra noteikumu Nr. 716 “Minimālās prasības obligātā civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam” prasība (3. punkts un saistošie apakšpunkti), ka augstākās izglītības iestāde nodrošina, ka studējošais augstākās izglītības procesā apgūst obligātā civilās aizsardzības kursu.
Izglītības un zinātnes nozare

Paaugstinās augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju.
Izstrādāta jauna augstākās izglītības licencēšanas un akreditācijas kārtība, kas paredz:

  • studiju virzienu akreditāciju atbilstoši standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā;
  • katras studiju programmas individuālu vērtēšanu;
  • licencēšanas un akreditācijas procesā tiek iesaistīti darba devēji un studenti.

Studiju virzienu novērtēšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC)* vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra pēc augstskolas vai koledžas izvēles.

Pastiprinās uzņemšanas prasības studiju programmās*.
Stājas spēkā grozījumi noteikumos par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās, kas nosaka, ka turpmāk augstskolu konkursa atlases kritērijs būs visu nokārtoto obligāto centralizēto eksāmenu rezultāti par vispārējās vidējās izglītības ieguvi. Šobrīd obligātie centralizētie eksāmeni ir jākārto latviešu valodā, matemātikā un vienā svešvalodā pēc vidusskolēna izvēles. Līdz šim konkursa atlases kritērijs bija divi nokārtotie centralizētie eksāmeni.

*Jaunās prasības tiks piemērotas, sākot ar 2020. gada uzņemšanu. Līdz ar to gan augstskolām, gan potenciālajiem studentiem dots laiks savlaicīgi sagatavoties izmaiņām.

Zemkopības nozare

No 2019. gada 1. janvāra:

  • stājas spēkā jauni Ministru kabineta 18.12.2018. noteikumi Nr. 819 “Noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu reģistrācijas un valsts nodevas samaksas kārtība” pārtikas produktiem, ko līdz šim apzīmēja ar terminu “diētiskā pārtika”. Noteikumi ievieš prasības darbībām ar noteiktās grupās ietilpstošiem pārtikas produktiem (maisījumiem zīdaiņiem, papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai pārtikai, svara kontrolei paredzētiem pilnīga uztura aizstājējiem), kas līdz šim tika apzīmēti ar terminu “diētiskā pārtika”. Noteikumi nemaina līdzšinējo tiesisko regulējumu produktu paziņošanai pirms laišanas tirgū, arī valsts nodevu apmērs un samaksas kārtība nav mainīta, tomēr samaksas piemērošanas atvieglošanai summa tiek noapaļota līdz veseliem eiro;
  • mainīta rūpnieciskās zvejas kārtība Liepājas un Usmas ezerā saskaņā ar Ministru kabineta 13.11.2018. noteikumiem Nr. 699 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos””. Noteikumi aizliedz zušu murdu izmantošanu Liepājas ezerā, lai veicinātu zušu krājumu stāvokļa ilgtspēju, kā arī samazina zivju tīklu limitu Usmas ezerā līdz 10 080 metriem, atbalstot ezera izmantošanu rekreācijai;
  • mainīta rūpnieciskās zvejas kārtība Rucavas un Saulkrastu novadā saskaņā ar Ministru kabineta 11.12.2018. noteikumiem Nr. 787 “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos””. Noteikumi dubulto zivju tīkla limita daļu, kas pašlaik izmantojama apaļā jūrasgrunduļa zvejai no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam Rucavas novada pašvaldībai zvejai jūras piekrastes ūdeņos, nosakot, ka turpmāk apaļā jūrasgrunduļa zvejai varēs izmantot 50 grunts tīklus ar acs izmēru 60–70 mm. Savukārt Saulkrastu novada domei zvejai jūras piekrastes ūdeņos ir piešķirts viens apaļā jūrasgrunduļa murds, tā vietā samazinot reņģu tīklu kopējo limitu par pieciem tīkliem, jo, zvejojot ar apaļo jūrasgrunduļu murdu, piezvejā tiek zvejota arī reņģe.